Atšķirības starp "Helfreihi" versijām
m |
m |
||
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | [[Attēls:Helffreich_Wappen.png |right|thumb|200px|]] | + | [[Attēls:Helffreich_Wappen.png |right|thumb|200px|Baltijas atzara ģerbonis]] |
fon '''Helfreihi''' (vc. ''von Helffreich'', kr. ''фон Гельфрейх'') - vācu izcelsmes (''Owen an der Lauter im Baden-Württemberg,'') [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta t.s. [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]] un Novgorodas guberņā. 1569. gadā par Georga Helfreiha (''Georg Helfrich'') varonību karā pret turkiem dzimta no Sv. Romas imperatora Maksimiliana II saņēma dižciltību. Baltijas līnijas aizsācējs ir tā dēls Melfiiors fon Helfreihs (''Melchior von Helffreich'', ?-1635), kurš stājās Polijas karaļa dienestā un piedalījās [[Livonijas karš|Livonijas karā]]. Melhiora pēcnācēji 1680. gadā tika apstiprināti Zviedrijas karalistes dižciltībā. 1738. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas [[Barons|baroniem]]. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Napoleona karu varonis, Krievijas impērijas ģenerālleitnants Gotards fon Helfreihs (''Gotthard August von Helffreich'', kr. ''Богдан Борисович фон Гельфрейх 1-й'', 1776-1843); kavalērijas ģenerālis Karls Georgs fon Helfreihs (''Karl Georg on Helffreich'', kr. ''Егор Иванович фон Гельфрейх'', 1788-1865); leibgvardes ģenerālleitnants Aleksandrs fon Helfreihs (''Alexander Georg von Helffreich'', kr. ''Александр Богданович фон Гельфрейх'', 1826-1908); ģenerālleitnants, [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] dalībnieks Pauls fon Helfreihs (''Paul von Helffreich'', kr. ''Павел Оскарович фон Гельфрейх'', 1862-1921); arhitekts Vladimirs Helfreihs (''Владимир Георгиевич Гельфрейх'', 1885-1967). | fon '''Helfreihi''' (vc. ''von Helffreich'', kr. ''фон Гельфрейх'') - vācu izcelsmes (''Owen an der Lauter im Baden-Württemberg,'') [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta t.s. [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]] un Novgorodas guberņā. 1569. gadā par Georga Helfreiha (''Georg Helfrich'') varonību karā pret turkiem dzimta no Sv. Romas imperatora Maksimiliana II saņēma dižciltību. Baltijas līnijas aizsācējs ir tā dēls Melfiiors fon Helfreihs (''Melchior von Helffreich'', ?-1635), kurš stājās Polijas karaļa dienestā un piedalījās [[Livonijas karš|Livonijas karā]]. Melhiora pēcnācēji 1680. gadā tika apstiprināti Zviedrijas karalistes dižciltībā. 1738. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas [[Barons|baroniem]]. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Napoleona karu varonis, Krievijas impērijas ģenerālleitnants Gotards fon Helfreihs (''Gotthard August von Helffreich'', kr. ''Богдан Борисович фон Гельфрейх 1-й'', 1776-1843); kavalērijas ģenerālis Karls Georgs fon Helfreihs (''Karl Georg on Helffreich'', kr. ''Егор Иванович фон Гельфрейх'', 1788-1865); leibgvardes ģenerālleitnants Aleksandrs fon Helfreihs (''Alexander Georg von Helffreich'', kr. ''Александр Богданович фон Гельфрейх'', 1826-1908); ģenerālleitnants, [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] dalībnieks Pauls fon Helfreihs (''Paul von Helffreich'', kr. ''Павел Оскарович фон Гельфрейх'', 1862-1921); arhitekts Vladimirs Helfreihs (''Владимир Георгиевич Гельфрейх'', 1885-1967). | ||
17. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
* [http://rosgenea.ru/?alf=4&serchcatal=%C3%E5%EB%FC%F4%F0%E5%E9%F5&r=4 Гельфрейх - Центр генеалогических исследований] | * [http://rosgenea.ru/?alf=4&serchcatal=%C3%E5%EB%FC%F4%F0%E5%E9%F5&r=4 Гельфрейх - Центр генеалогических исследований] | ||
− | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 2. janvāris, plkst. 11.40
fon Helfreihi (vc. von Helffreich, kr. фон Гельфрейх) - vācu izcelsmes (Owen an der Lauter im Baden-Württemberg,) vācbaltiešu bruņniecības dzimta t.s. Pārdaugavas hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Igaunijas guberņā un Novgorodas guberņā. 1569. gadā par Georga Helfreiha (Georg Helfrich) varonību karā pret turkiem dzimta no Sv. Romas imperatora Maksimiliana II saņēma dižciltību. Baltijas līnijas aizsācējs ir tā dēls Melfiiors fon Helfreihs (Melchior von Helffreich, ?-1635), kurš stājās Polijas karaļa dienestā un piedalījās Livonijas karā. Melhiora pēcnācēji 1680. gadā tika apstiprināti Zviedrijas karalistes dižciltībā. 1738. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas baroniem. 1746. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Napoleona karu varonis, Krievijas impērijas ģenerālleitnants Gotards fon Helfreihs (Gotthard August von Helffreich, kr. Богдан Борисович фон Гельфрейх 1-й, 1776-1843); kavalērijas ģenerālis Karls Georgs fon Helfreihs (Karl Georg on Helffreich, kr. Егор Иванович фон Гельфрейх, 1788-1865); leibgvardes ģenerālleitnants Aleksandrs fon Helfreihs (Alexander Georg von Helffreich, kr. Александр Богданович фон Гельфрейх, 1826-1908); ģenerālleitnants, pilsoņu kara dalībnieks Pauls fon Helfreihs (Paul von Helffreich, kr. Павел Оскарович фон Гельфрейх, 1862-1921); arhitekts Vladimirs Helfreihs (Владимир Георгиевич Гельфрейх, 1885-1967).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijusi Roplaiņu muiža (Helfreichshof), bet pārējie īpašumi Vidzemes igauņu daļā (Affel, Errinal, Arroküll, Attel, Arro, Kedwa, Kersel, Koik, Kirrisaar, Loal, Lusik, Meyris, Machters, Orrenhof, Piometz, Purgel, Rawaküll, Röa, Rocht, Viol, Kersel).
Resursi internetā par šo tēmu
- Gotthard August von Helffreich - geni.com
- Voltveti kõrvalmõisad - eha.ee
- Sweden Adliga ätten Helffreich nr 911 - adelsvapen.com