Atšķirības starp "Krievijas impērija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
30. rindiņa: 30. rindiņa:
 
* Nikolajs II (1894.-1917.)
 
* Nikolajs II (1894.-1917.)
 
|-
 
|-
−
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Moscowia_growth_1300_1796.jpg|200px]]
+
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Krievijas_imperija.jpg|200px]]
 
|}
 
|}
 
'''Krievijas impērija''' (kr. ''Pоссiйская Имперiя'') - valsts Austrumeiropā laikā no 1721. līdz 1917. gadam. 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) [[Maskavas cariste]]s [[cars]] Pēteris I kronējās par "viskrievijas imperatoru" (''Император Всероссийский'').   
 
'''Krievijas impērija''' (kr. ''Pоссiйская Имперiя'') - valsts Austrumeiropā laikā no 1721. līdz 1917. gadam. 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) [[Maskavas cariste]]s [[cars]] Pēteris I kronējās par "viskrievijas imperatoru" (''Император Всероссийский'').   

Versija, kas saglabāta 2016. gada 20. marts, plkst. 10.49

Pоссiйская Имперiя
Krievijas gerbonis.png
pastāv 1721.-1917
pārvalde
imperatori
  • Pēteris I (1721.-1725.)
  • Katrīna I (1725.-1727.)
  • Pēteris II (1727.-1730.)
  • Anna I (1730.-1740.)
  • Anna II (1740.-1741.)
  • Joans VI (1740.-1741.)
  • Elizabete (1741.-1761.)
  • Pēteris III (1761.-1762.)
  • Katrīna II (1762.-1796.)
  • Pāvils I (1796.-1801.)
  • Aleksandrs I (1801.-1825.)
  • Nikolajs I (1825.-1855.)
  • Aleksandrs II (1856.-1881.)
  • Aleksandrs III (1881.-1894.)
  • Nikolajs II (1894.-1917.)
Krievijas imperija.jpg

Krievijas impērija (kr. Pоссiйская Имперiя) - valsts Austrumeiropā laikā no 1721. līdz 1917. gadam. 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) Maskavas caristes cars Pēteris I kronējās par "viskrievijas imperatoru" (Император Всероссийский).

Īstenoja aktīvu ekspansiju, paplašinot savu teritoriju: XVIII gs. tā iekaroja Baltiju, Rietumukrainu un Rietumbaltkrievuju, daļu Polijas, Ziemeļkaukāzu, XIX gs. - Somiju, Besarābiju, Aizkaukāzu, Kazahiju, Turkestānu, Sibīriju līdz Klusajam okeānam.

Saimnieciskā ziņā izteikti agrāra valsts ar vāju urbanizācijas un rūpniecības līmeni.

Visi iedzīvotāji bija impērijas pavalstnieki un iedalījās 4 kārtās: muižnieki, garīdznieki, pilsonība un zemnieki (atsevišķi pastāvēja raznočinci, inteliģence). Mantojama monarhija, kurā imperatoram (caram) piederēja neierobežota, patvaldnieciska vara, imperators bija arī bruņoto spēku virspavēlnieks. Imperatora likumdevēja varu no 1810. gada ierobežoja Valsts padome, bet no 1906. gada - parlaments, ko veidoja Valsts padome un vēlēta Valsts dome.

1917. gada Februāra revolūcijas laikā imperatoru Nikolaju II piespieda atteikties no troņa. Augstākā valsts vara nonāca Pagaidu valdības rokās, kas 1.(14.)09.1917. izveidoja t.s. Priekšparlamentu (Предпарламент) 555 locekļu sastāvā, kas proklamēja Krievijas republiku.

Skat. arī: Krievijas impērijas Pilnais likumu krājums, Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula, pilsoņu karš Krievijā

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 59. lpp.
  • Cross A. In the Lands of the Romanovs: An Annotated Bibliography of First-hand English-language Accounts of the Russian Empire (1613-1917). - Cambridge, 2014. XVI+432 p.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Krievijas_impērija&oldid=60976"