Atšķirības starp "Felkerzāms Hamilkars Peters Fridrihs fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Foelkersahm_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Foelkersahm_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Hamilkars Peters Fridrihs fon Felkerzāms''' (''Hamilkar Peter Friedrich von Foelkersam'', 1893-1982) – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, virsnieks, LKO kavalieris | + | barons '''Hamilkars Peters Fridrihs fon Felkerzāms''' (''Hamilkar Peter Friedrich von Foelkersam'', 1893-1982) – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, virsnieks, LKO kavalieris |
Dzimis 1893. gada 9. septembrī Viru pagasta Adzeles Koikiles (''Adsel-Koikülla'') [[Muiža|muižā]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Barons|barona]] Augusta fon Felkerzāma ģimenē. Absolvējis Bērzaunes [[Ģimnāzija|ģimnāziju]]. Studējis jurisprudenci Tērbatas universitātē. | Dzimis 1893. gada 9. septembrī Viru pagasta Adzeles Koikiles (''Adsel-Koikülla'') [[Muiža|muižā]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Barons|barona]] Augusta fon Felkerzāma ģimenē. Absolvējis Bērzaunes [[Ģimnāzija|ģimnāziju]]. Studējis jurisprudenci Tērbatas universitātē. | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 29. aprīlis, plkst. 17.47
barons Hamilkars Peters Fridrihs fon Felkerzāms (Hamilkar Peter Friedrich von Foelkersam, 1893-1982) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, virsnieks, LKO kavalieris
Dzimis 1893. gada 9. septembrī Viru pagasta Adzeles Koikiles (Adsel-Koikülla) muižā, Vidzemes guberņā, barona Augusta fon Felkerzāma ģimenē. Absolvējis Bērzaunes ģimnāziju. Studējis jurisprudenci Tērbatas universitātē.
1918. gada 9. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā, visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, kapteinis. 1919. gada oktobrī absolvējis virsnieku kursus un saņēmis leitnanta pakāpi. 13. novembrī paaugstināts par virsleitnantu. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1046) par to, ka 1919. gada 11. novembrī, veicis reidu ienaidnieka aizmugurē, pie Nīcgales dzelzceļa stacijas uzbruka sarkanarmiešu haubiču baterijai.
1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju.
Literatūra par šo tēmu
- Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 151. lpp.
