Atšķirības starp "Grothusi" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
baroni '''fon Grothusi''', arī '''Grothūzeni''' (''von Grotthuß, Grotthuss, Grotthusz, Grotthusen, Grotthausen''; kr. ''фон Гротгус'') - [[Livonija]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku dzimta, cēlusies no Vestfāles zemes, pie Minsteres Vācijā. 1620. gadā dzimta tika ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | baroni '''fon Grothusi''', arī '''Grothūzeni''' (''von Grotthuß, Grotthuss, Grotthusz, Grotthusen, Grotthausen''; kr. ''фон Гротгус'') - [[Livonija]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku dzimta, cēlusies no Vestfāles zemes, pie Minsteres Vācijā. 1620. gadā dzimta tika ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
| − | Dzimtas aizsācējs ir kāds bruņinieks Konrāds (''Сonrad de magno domo''), avotos minēts 1269. gadā. Livonijā pirmais ieradās Otto fon Grothuss 1492. gadā, saņemot lēnī Rundāles (''Ruhental'') zemes. Eistafijs Grothuss 1690. gadā bija Lietuvas lielkņazistes [[kastelāns]], XVII gs. pirmajā pusē Kapsēdes muižas īpašnieks Otto Grothuss konflikta laikā ar [[Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs|hercogu Vilhelmu]] bija bruņniecības [[hauptmanis]] un viens no opozīcijas vadītājiem, taču pēc Vilhelma atstādināšanas no varas un [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|hercoga Frīdriha]] [[restitūcija]]s O. Grothuss kļuva par vienu no aktīvākajiem Frīdriha politikas atbalstītājiem. Par to viņš 1618. gadā tika atalgots ar iecelšanu par pirmo Kuldīgas (''Goldingen'') [[Virspilskungs|virspilskungu]] (''Oberhauptmann''), bet 1624. gadā kļuva par vienu no hercoga virspadomniekiem – [[Burggrāfs|oberburggrāfu]]. Pieminams ir arī Teodors fon Gruthuss (1785.-1822.) - Eiropas līmeņa dabaszinātnieks. Kopš 1848. gada visos impērijas aktos dzimtas pārstāvji dēvēti par [[Barons|baroniem]] (oficiāli titulu [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja 1862. gadā). Kopš 1905. gada | + | Dzimtas aizsācējs ir kāds bruņinieks Konrāds (''Сonrad de magno domo''), avotos minēts 1269. gadā. Livonijā pirmais ieradās Otto fon Grothuss 1492. gadā, saņemot lēnī Rundāles (''Ruhental'') zemes. Eistafijs Grothuss 1690. gadā bija Lietuvas lielkņazistes [[kastelāns]], XVII gs. pirmajā pusē Kapsēdes muižas īpašnieks Otto Grothuss konflikta laikā ar [[Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs|hercogu Vilhelmu]] bija bruņniecības [[hauptmanis]] un viens no opozīcijas vadītājiem, taču pēc Vilhelma atstādināšanas no varas un [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|hercoga Frīdriha]] [[restitūcija]]s O. Grothuss kļuva par vienu no aktīvākajiem Frīdriha politikas atbalstītājiem. Par to viņš 1618. gadā tika atalgots ar iecelšanu par pirmo Kuldīgas (''Goldingen'') [[Virspilskungs|virspilskungu]] (''Oberhauptmann''), bet 1624. gadā kļuva par vienu no hercoga virspadomniekiem – [[Burggrāfs|oberburggrāfu]]. Pieminams ir arī Teodors fon Gruthuss (1785.-1822.) - Eiropas līmeņa dabaszinātnieks. Kopš 1848. gada visos impērijas aktos dzimtas pārstāvji dēvēti par [[Barons|baroniem]] (oficiāli titulu [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja 1862. gadā). Kopš 1905. gada dzimtas Kurzemes līnijas sēdeklis bija Spāres muižā, kur Spāres kapos ir arī Grothusu dzimtas kapi. 1939. gadā dzimta bija spiesta [[Vācbaltiešu izceļošana|piespiedu kārtā pamest dzimteni]]. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Spārnes (''Spahrenhof'', mūsd. Spāre), Rundāles (''Ruhenthal''), Bērsteles (''Berstal''), Svitenes (''Schwitten''), Šlokenbekas (''Schlockenbeck'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Spārnes (''Spahrenhof'', mūsd. Spāre), Rundāles (''Ruhenthal''), Bērsteles (''Berstal''), Svitenes (''Schwitten''), Šlokenbekas (''Schlockenbeck'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 12. maijs, plkst. 07.37
baroni fon Grothusi, arī Grothūzeni (von Grotthuß, Grotthuss, Grotthusz, Grotthusen, Grotthausen; kr. фон Гротгус) - Livonijas vācbaltiešu muižnieku dzimta, cēlusies no Vestfāles zemes, pie Minsteres Vācijā. 1620. gadā dzimta tika ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Dzimtas aizsācējs ir kāds bruņinieks Konrāds (Сonrad de magno domo), avotos minēts 1269. gadā. Livonijā pirmais ieradās Otto fon Grothuss 1492. gadā, saņemot lēnī Rundāles (Ruhental) zemes. Eistafijs Grothuss 1690. gadā bija Lietuvas lielkņazistes kastelāns, XVII gs. pirmajā pusē Kapsēdes muižas īpašnieks Otto Grothuss konflikta laikā ar hercogu Vilhelmu bija bruņniecības hauptmanis un viens no opozīcijas vadītājiem, taču pēc Vilhelma atstādināšanas no varas un hercoga Frīdriha restitūcijas O. Grothuss kļuva par vienu no aktīvākajiem Frīdriha politikas atbalstītājiem. Par to viņš 1618. gadā tika atalgots ar iecelšanu par pirmo Kuldīgas (Goldingen) virspilskungu (Oberhauptmann), bet 1624. gadā kļuva par vienu no hercoga virspadomniekiem – oberburggrāfu. Pieminams ir arī Teodors fon Gruthuss (1785.-1822.) - Eiropas līmeņa dabaszinātnieks. Kopš 1848. gada visos impērijas aktos dzimtas pārstāvji dēvēti par baroniem (oficiāli titulu Krievijas impērijas Senāts apstiprināja 1862. gadā). Kopš 1905. gada dzimtas Kurzemes līnijas sēdeklis bija Spāres muižā, kur Spāres kapos ir arī Grothusu dzimtas kapi. 1939. gadā dzimta bija spiesta piespiedu kārtā pamest dzimteni.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Spārnes (Spahrenhof, mūsd. Spāre), Rundāles (Ruhenthal), Bērsteles (Berstal), Svitenes (Schwitten), Šlokenbekas (Schlockenbeck) u.c. muižas.
Skat. arī: Hanss fon Grothuss, Harijs fon Grothuss
Aleksandrīne Doroteja fon Grothusa
Karls Dītrihs fon Grothuss
