Atšķirības starp "Rammi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Ramm_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Ramm_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''fon Rammi''' (''von Ramm'', kr. ''фон Рамм'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dižciltīgo dzimta [[Livonija|Livonijā]], Zviedrijas karalistē, vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] Matīs Ramms, kam 1463. gadā [[Rīgas domkapituls]] izlēņoja pārceltuvi pār Gauju Turaidā, krogu un tiesības celt dzirnavas. 1514. gadā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasalim Johanam Rammam bijis [[lēnis]] Ordeņa zemēs starp Lielupi un Daugavu. Rammi tā arī palika vasaļi, neiegūstot bruņinieku statusu – 1561. gadā Rīgas arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms atzina Matīsa Ramma pēcteci Tomasu Rammu un tā dēlu Kristoferu par monētu kalšanas meistariem Rīgā. Turpmākajies gadsimtos Rammi sastopami Livonijas pilsētās (Rīga, Rēvele u.c.) [[pilsonība | + | '''fon Rammi''' (''von Ramm'', kr. ''фон Рамм'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dižciltīgo dzimta [[Livonija|Livonijā]], Zviedrijas karalistē, vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] Matīs Ramms, kam 1463. gadā [[Rīgas domkapituls]] izlēņoja pārceltuvi pār Gauju Turaidā, krogu un tiesības celt dzirnavas. 1514. gadā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasalim Johanam Rammam bijis [[lēnis]] Ordeņa zemēs starp Lielupi un Daugavu. Rammi tā arī palika vasaļi, neiegūstot bruņinieku statusu – 1561. gadā Rīgas arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms atzina Matīsa Ramma pēcteci Tomasu Rammu un tā dēlu Kristoferu par monētu kalšanas meistariem Rīgā. Turpmākajies gadsimtos Rammi sastopami Livonijas pilsētās (Rīga, Rēvele u.c.) [[pilsonība]]s kārtā, visbiežāk kā mediķi, juristi, [[rāte|rātes]] locekļi. 1904. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. |
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas Nabagu slimnīcas (mūsd. Rīgas 1. slimnīca) direktors, Rīgas pilsētas galvenais ārsts Joahims fon Ramms (1763-1825). | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas Nabagu slimnīcas (mūsd. Rīgas 1. slimnīca) direktors, Rīgas pilsētas galvenais ārsts Joahims fon Ramms (1763-1825). | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 9. jūlijs, plkst. 20.46
fon Rammi (von Ramm, kr. фон Рамм) - vācbaltiešu dižciltīgo dzimta Livonijā, Zviedrijas karalistē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa vasalis Matīs Ramms, kam 1463. gadā Rīgas domkapituls izlēņoja pārceltuvi pār Gauju Turaidā, krogu un tiesības celt dzirnavas. 1514. gadā Livonijas ordeņa vasalim Johanam Rammam bijis lēnis Ordeņa zemēs starp Lielupi un Daugavu. Rammi tā arī palika vasaļi, neiegūstot bruņinieku statusu – 1561. gadā Rīgas arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms atzina Matīsa Ramma pēcteci Tomasu Rammu un tā dēlu Kristoferu par monētu kalšanas meistariem Rīgā. Turpmākajies gadsimtos Rammi sastopami Livonijas pilsētās (Rīga, Rēvele u.c.) pilsonības kārtā, visbiežāk kā mediķi, juristi, rātes locekļi. 1904. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas Nabagu slimnīcas (mūsd. Rīgas 1. slimnīca) direktors, Rīgas pilsētas galvenais ārsts Joahims fon Ramms (1763-1825).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Spilves, Āderholdas (Aderholdfof) u.c. muižas.
