Atšķirības starp "Kijevas Krievzeme" versijām

'''Kijevas Krievzeme''' (kr. ''Киевская Русь'') - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums '''Kijevas lielkņazistei''' jeb '''Kijevas kaganātam'''.<ref>Pēc Hazāru kaganāta sabrukuma 969. gadā Kijevas kņazi sāka titulēties kā [[Kagans|kagani]].</ref> Kņaziste izveidojās IX gs., 882. gadā Kijevā iebrūkot (nogalinot tās kņazus Askoldu un Dīru) Novgorodas kņazam Oļegam (Helgi) un tā [[Varjagi|varjagu]] [[karadraudze|karadraudzi]], pakāpeniski pakļaujot apkārtējās [[Dregoviči|dregoviču]], [[Drevļani|drevļanu]], [[Kriviči|kriviču]], [[Poļani|poļanu]], [[Radimiči|radimiču]], [[Vjatiči|vjatiču]] u.c. senkrievu cilšu savienības (to kņazi saglabāja varu vismaz līdz X-XI gs.). Tipiska vēlīnās [[vadonība]]s sabiedrība ar monarhijas elementiem (varu pārmantoja radinieki). Kņazistei pakļautās zemes aptvēra teritoriju no Oņegas ezera ziemeļos līdz Melnajai jūrai dienvidos, un no Vislas un Dņestras augšteces rietumos līdz Volgas un Donas augštecei austrumos. Līdz 969. gadam [[Hazāru kaganāts|Hazāru kaganāta]] [[vasaļvalsts]]. 988.-989. gados kristījās pats [[kņazs]] un lielākā daļa tā karadraudzes, pamazām ieviešot kristietību arī padoto vidū. XI gs. vidū sākās teritorijas administratīva saskaldīšanās [[Dalienu kņazistes|dalienu kņazistēs]], Kijevā esošajam kņazam turpmāk dēvējoties par lielkņazu un zemei - par lielkņazisti<ref>Turpmākajos gadsimtos lielkņaza tituls bija politiski ļoti svarīgs senkrievu zemēs, jo ļāva tā valkātājam pretendēt uz visām teritorijām, kas reiz ietilpa Kijevas lielkņazistes zemēs.</ref> [[Monarhs]] bija lielkņazs (Vladimirs - 980.-1015. - gan titulējās kā [[kagans]]), kurš pārvaldīja zemes ar [[kņaza padome]]s palīdzību, bet realizēja šo piļu-muižu pārvaldes sistēmu kņaza [[Tiuns|tiuni]] un [[Bajārs|bajāri]]. Jaroslava Gudrā laikā (1019.-1054.) jau bija izveidojusies visai stabila pārvaldes sistēma, kodificēta likumdošana ([[Krievu tiesa]]). Visai liela loma saglabājās ari [[veče]]i. XII gs. vidū kā vienota protovalsts beidza pastāvēt, tās teritorijai saskaldoties daudzās suverenās kņazistēs, kuru kņazi savā starpā cīnījās par lielkņaza titulu, bet XIII gs. otrajā pusē kļūstot par [[Mongoļu impērija]]s [[Vasaļvalsts|vasaļzemēm]].