Atšķirības starp "Rekes" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Reck_Baron_Wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Reck_Baron_Wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
baroni '''fon der Rekes''' (''Baron von der Reck, Recke'', kr. ''бароны фон дер Рекке'') - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) [[bruņniecība]]s dzimta vācu zemēs, un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]].
+
baroni '''fon der Rekes''' (''Baron von der Reck, von der Recke'', kr. ''бароны фон дер Рекке'') - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) [[bruņniecība]]s dzimta vācu zemēs, un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]].
  
 
Dzimtas Kurzemes līnijas aizsācējs ir [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] Dobeles [[komturs]] Matiass fon der Reke, kurš pēc Ordeņa likvidācijas, apmaiņā pret Dobeli saņēma dzimts valdījumā Jaunpili. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. XVII gs. fon der Rekes bija viena no ietekmīgākajām bruņniecības dzimtām Kurzemē, ieņēma daudzus svarīgus administratīvos amatus Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldē. Kopš 1797. gada ir [[Barons|baroni]] (1860. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]).
 
Dzimtas Kurzemes līnijas aizsācējs ir [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] Dobeles [[komturs]] Matiass fon der Reke, kurš pēc Ordeņa likvidācijas, apmaiņā pret Dobeli saņēma dzimts valdījumā Jaunpili. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. XVII gs. fon der Rekes bija viena no ietekmīgākajām bruņniecības dzimtām Kurzemē, ieņēma daudzus svarīgus administratīvos amatus Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldē. Kopš 1797. gada ir [[Barons|baroni]] (1860. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]).

Versija, kas saglabāta 2016. gada 20. novembris, plkst. 11.23

Reck Baron Wappen.png

baroni fon der Rekes (Baron von der Reck, von der Recke, kr. бароны фон дер Рекке) - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) bruņniecības dzimta vācu zemēs, un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, Kurzemes hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā.

Dzimtas Kurzemes līnijas aizsācējs ir Livonijas ordeņa Dobeles komturs Matiass fon der Reke, kurš pēc Ordeņa likvidācijas, apmaiņā pret Dobeli saņēma dzimts valdījumā Jaunpili. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. XVII gs. fon der Rekes bija viena no ietekmīgākajām bruņniecības dzimtām Kurzemē, ieņēma daudzus svarīgus administratīvos amatus Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldē. Kopš 1797. gada ir baroni (1860. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts).

Starp izcilākajiem dzimtas pārstāvjiem piemināmi: Livonijas ordeņa mestra koadjutors (1541-1549), landmestrs (1549-1551), Kuldīgas komturs Johans fon der Reke (1480-1551); Salaspils kaujas varonis, Kurzemes armijas pulkvedis, pirmais Kurzemes hercogistes landhofmeistars (no 1618) Matiass fon der Reke (1565.–1637.); literāte, dzejniece, spilgta sava laika personība Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke; vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Johans Frīdrihs fon Reke u.c.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jaunpils (1576-1920), Durbes (1848-1920), Bēnes, Kalna (1576-1920), Annenieku (1576-1920), Brūnu (1576-1920), Ozolu (Paulsgnade, 1848-1919), Smuku (1576-1732, 1804-1896), Sprinģu (1893-1920), Viesātu, Kabiles (1619-1646), Blīdenes, Šlokenbekas (1848-1920), Saslaukas (1903-1920), Sēmes (?-1915), Ālavas (1911-1920) u.c. muižas; Valdekas (Waldeck), Enrietes (Henriettensruhe), Magazīnas (Magazin-Forwerke) u.c. pusmuižas. 1920. gadu agrārreformas ietvaros dzimtas īpašumi tika tai atņemti.

Literatūra par šo tēmu

  • Elīza fon der Reke Kādas Kurzemes muižnieces atmiņas (Herzensgeschichten einer baltischen Edelfrau). / no vācu val. tulk. un pēcv. sarakst. Ceske E. - Harro von Hirschheydt: Aizpute, 2004. ISBN 9984-9579-3

Resursi internetā par šo tēmu