Atšķirības starp "Rekes" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (→‎Literatūra par šo tēmu)
 
(43 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''fon der Rekes''' (''von der Recke, von der Reck'') - [[Livonija]]s muižnieku dzimta.
+
[[Attēls:Reck_Baron_Wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
 +
baroni '''fon der Rekes''' (''Baron von der Reck, von der Recke'', kr. ''бароны фон дер Рекке'') - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) [[bruņniecība]]s dzimta vācu zemēs, un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]].
  
−
Dzimta Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] ierakstīta 1620. gadā. VII gs. dzimtas pārstāvji ieņēma vairākus svarīgus administratīvos amatus [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pārvaldē. Par dzimtas "šūpuli" kļuva Jaunpils pils, kuru hercogs Gothards piešķīra Dobeles [[Komturs|komturam]] Tīsam (Matiasam) fon der Rekem, ar kuru bija izcēlies konflikts, apmaiņā pret Dobeli.
+
Dzimtas Kurzemes līnijas aizsācējs ir [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] Dobeles [[komturs]] Matiass fon der Reke (''Matthias I. von der Recke'', ?-1580), kurš pēc Ordeņa likvidācijas, apmaiņā pret Dobeli saņēma dzimts valdījumā Jaunpili. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. XVII gs. fon der Rekes bija viena no ietekmīgākajām bruņniecības dzimtām Kurzemē, ieņēma daudzus svarīgus administratīvos amatus Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldē. Kopš 1797. gada dokumentos ir [[Barons|baroni]] (1860. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]). 1939. gadā dzimta bija spiesta [[Vācbaltiešu izceļošana|pamest dzimteni]] uz visiem laikiem.
  
−
Kā viens no izcilākajiem dzimtas pārstāvjiem noteikti piemināms Matiass fon der Reke (1565–1637), Tīsa fon der Rekes dēls. Par varonību [[Salaspils kauja (1605)|Salaspils kaujā]] [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|hercogs Frīdrihs]] viņu paaugstināja par pulkvedi, bet 1618. gadā viņš kļuva par pirmo Kurzemes hercogistes [[landhofmeistars|landhofmeistaru]], kā arī literāte, dzejniece, spilgta sava laika personība [[Reke Elizabete Šarlote Konstance fon|Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke]] u.c.
+
Starp izcilākajiem dzimtas pārstāvjiem piemināmi: Livonijas ordeņa mestra [[koadjutors]] (1541-1549), [[landmestrs]] (1549-1551), Kuldīgas komturs Johans fon der Reke (1480-1551); [[Salaspils kauja (1605)|Salaspils kaujas]] varonis, Kurzemes armijas pulkvedis, pirmais Kurzemes hercogistes [[landhofmeistars]] (no 1618) Matiass fon der Reke (1565.–1637.); literāte, dzejniece, spilgta sava laika personība [[Reke Elizabete Šarlote Konstance fon|Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke]]; vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks [[Reke Johans Frīdrihs fon|Johans Frīdrihs fon Reke]] u.c.
  
−
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
+
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jaunpils (''Neuenburg'', 1576-1920), Durbes (''Durben'', 1848-1920), Bēnes (''Behnen''), Kalna (''Berghof'', 1576-1920), Annenieku (''Annenhof'', 1576-1920), Brūnu (''Elisenhof'', 1576-1920), Ozolu (''Paulsgnade'', 1848-1919), Smuku (''Schmucken'', 1576-1732, 1804-1896), Sprinģu (''Springen'', 1893-1920), Viesātu (''Wesahten''), Kabiles (''Kabillen'', 1619-1646), Blīdenes (''Blieden''), Jurģu (''Georgenhof''), Jauno (''Neuhof''), Dārtes (''Dorotheenhof''), Māras (''Marienhof''), Ozolu (''Ohseln''), Šlokenbekas (''Schlockenbeck'', 1848-1920), Saslaukas (''Seßlauken'', 1903-1920), Sēmes (''Sehmen'', ?-1915), Ālavas (''Alauen'', 1911-1920) u.c. [[muiža]]s; Valdekas (''Waldeck''), Enrietes (''Henriettensruhe''), Magazīnas (''Magazin-Forwerke'') u.c. pusmuižas. 1920. gadu [[Agrārreforma Latvijā|agrārreformas]] ietvaros dzimtas īpašumi tika tai atņemti.
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 
 +
* Reke Elīza fon der. Kādas Kurzemes muižnieces atmiņas (Herzensgeschichten einer baltischen Edelfrau). / no vācu val. tulk. un pēcv. sarakst. Ceske E. - Harro von Hirschheydt: Aizpute, 2004. ISBN 9984-9579-3
 +
 
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 
 +
* [http://www.vonderrecke.de/alt/index.htm Familienvereins der Freiherrn und Barone von der Recke und Grafen von der Recke von Volmerstein e.V.]
 +
-----
 +
* [http://www.grwar.ru/persons/persons.html?id=8803 барон фон-дер-Рекке Матис-Август Густавович - Русская армия в Великой войне: Картотека]
 +
 
 +
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2016. gada 20. novembris, plkst. 11.41

Reck Baron Wappen.png

baroni fon der Rekes (Baron von der Reck, von der Recke, kr. бароны фон дер Рекке) - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) bruņniecības dzimta vācu zemēs, un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, Kurzemes hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā.

Dzimtas Kurzemes līnijas aizsācējs ir Livonijas ordeņa Dobeles komturs Matiass fon der Reke (Matthias I. von der Recke, ?-1580), kurš pēc Ordeņa likvidācijas, apmaiņā pret Dobeli saņēma dzimts valdījumā Jaunpili. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. XVII gs. fon der Rekes bija viena no ietekmīgākajām bruņniecības dzimtām Kurzemē, ieņēma daudzus svarīgus administratīvos amatus Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldē. Kopš 1797. gada dokumentos ir baroni (1860. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). 1939. gadā dzimta bija spiesta pamest dzimteni uz visiem laikiem.

Starp izcilākajiem dzimtas pārstāvjiem piemināmi: Livonijas ordeņa mestra koadjutors (1541-1549), landmestrs (1549-1551), Kuldīgas komturs Johans fon der Reke (1480-1551); Salaspils kaujas varonis, Kurzemes armijas pulkvedis, pirmais Kurzemes hercogistes landhofmeistars (no 1618) Matiass fon der Reke (1565.–1637.); literāte, dzejniece, spilgta sava laika personība Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke; vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Johans Frīdrihs fon Reke u.c.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jaunpils (Neuenburg, 1576-1920), Durbes (Durben, 1848-1920), Bēnes (Behnen), Kalna (Berghof, 1576-1920), Annenieku (Annenhof, 1576-1920), Brūnu (Elisenhof, 1576-1920), Ozolu (Paulsgnade, 1848-1919), Smuku (Schmucken, 1576-1732, 1804-1896), Sprinģu (Springen, 1893-1920), Viesātu (Wesahten), Kabiles (Kabillen, 1619-1646), Blīdenes (Blieden), Jurģu (Georgenhof), Jauno (Neuhof), Dārtes (Dorotheenhof), Māras (Marienhof), Ozolu (Ohseln), Šlokenbekas (Schlockenbeck, 1848-1920), Saslaukas (Seßlauken, 1903-1920), Sēmes (Sehmen, ?-1915), Ālavas (Alauen, 1911-1920) u.c. muižas; Valdekas (Waldeck), Enrietes (Henriettensruhe), Magazīnas (Magazin-Forwerke) u.c. pusmuižas. 1920. gadu agrārreformas ietvaros dzimtas īpašumi tika tai atņemti.

Literatūra par šo tēmu

  • Reke Elīza fon der. Kādas Kurzemes muižnieces atmiņas (Herzensgeschichten einer baltischen Edelfrau). / no vācu val. tulk. un pēcv. sarakst. Ceske E. - Harro von Hirschheydt: Aizpute, 2004. ISBN 9984-9579-3

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Rekes&oldid=63851"