Atšķirības starp "Rekes" versijām
m |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| (16 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Reck_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Reck_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni '''fon der Rekes | + | baroni '''fon der Rekes''' (''Baron von der Reck, von der Recke'', kr. ''бароны фон дер Рекке'') - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) [[bruņniecība]]s dzimta vācu zemēs, un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. |
| − | Dzimtas Kurzemes līnijas aizsācējs ir [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] Dobeles [[komturs]] Matiass fon der Reke, kurš pēc Ordeņa likvidācijas, apmaiņā pret Dobeli saņēma dzimts valdījumā Jaunpili. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. XVII gs. fon der Rekes bija viena no ietekmīgākajām bruņniecības dzimtām Kurzemē, ieņēma daudzus svarīgus administratīvos amatus | + | Dzimtas Kurzemes līnijas aizsācējs ir [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] Dobeles [[komturs]] Matiass fon der Reke (''Matthias I. von der Recke'', ?-1580), kurš pēc Ordeņa likvidācijas, apmaiņā pret Dobeli saņēma dzimts valdījumā Jaunpili. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. XVII gs. fon der Rekes bija viena no ietekmīgākajām bruņniecības dzimtām Kurzemē, ieņēma daudzus svarīgus administratīvos amatus Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldē. Kopš 1797. gada dokumentos ir [[Barons|baroni]] (1860. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]). 1939. gadā dzimta bija spiesta [[Vācbaltiešu izceļošana|pamest dzimteni]] uz visiem laikiem. |
Starp izcilākajiem dzimtas pārstāvjiem piemināmi: Livonijas ordeņa mestra [[koadjutors]] (1541-1549), [[landmestrs]] (1549-1551), Kuldīgas komturs Johans fon der Reke (1480-1551); [[Salaspils kauja (1605)|Salaspils kaujas]] varonis, Kurzemes armijas pulkvedis, pirmais Kurzemes hercogistes [[landhofmeistars]] (no 1618) Matiass fon der Reke (1565.–1637.); literāte, dzejniece, spilgta sava laika personība [[Reke Elizabete Šarlote Konstance fon|Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke]]; vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks [[Reke Johans Frīdrihs fon|Johans Frīdrihs fon Reke]] u.c. | Starp izcilākajiem dzimtas pārstāvjiem piemināmi: Livonijas ordeņa mestra [[koadjutors]] (1541-1549), [[landmestrs]] (1549-1551), Kuldīgas komturs Johans fon der Reke (1480-1551); [[Salaspils kauja (1605)|Salaspils kaujas]] varonis, Kurzemes armijas pulkvedis, pirmais Kurzemes hercogistes [[landhofmeistars]] (no 1618) Matiass fon der Reke (1565.–1637.); literāte, dzejniece, spilgta sava laika personība [[Reke Elizabete Šarlote Konstance fon|Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke]]; vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks [[Reke Johans Frīdrihs fon|Johans Frīdrihs fon Reke]] u.c. | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jaunpils, Durbes u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jaunpils (''Neuenburg'', 1576-1920), Durbes (''Durben'', 1848-1920), Bēnes (''Behnen''), Kalna (''Berghof'', 1576-1920), Annenieku (''Annenhof'', 1576-1920), Brūnu (''Elisenhof'', 1576-1920), Ozolu (''Paulsgnade'', 1848-1919), Smuku (''Schmucken'', 1576-1732, 1804-1896), Sprinģu (''Springen'', 1893-1920), Viesātu (''Wesahten''), Kabiles (''Kabillen'', 1619-1646), Blīdenes (''Blieden''), Jurģu (''Georgenhof''), Jauno (''Neuhof''), Dārtes (''Dorotheenhof''), Māras (''Marienhof''), Ozolu (''Ohseln''), Šlokenbekas (''Schlockenbeck'', 1848-1920), Saslaukas (''Seßlauken'', 1903-1920), Sēmes (''Sehmen'', ?-1915), Ālavas (''Alauen'', 1911-1920) u.c. [[muiža]]s; Valdekas (''Waldeck''), Enrietes (''Henriettensruhe''), Magazīnas (''Magazin-Forwerke'') u.c. pusmuižas. 1920. gadu [[Agrārreforma Latvijā|agrārreformas]] ietvaros dzimtas īpašumi tika tai atņemti. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Reke Elīza fon der. Kādas Kurzemes muižnieces atmiņas (Herzensgeschichten einer baltischen Edelfrau). / no vācu val. tulk. un pēcv. sarakst. Ceske E. - Harro von Hirschheydt: Aizpute, 2004. ISBN 9984-9579-3 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 20. novembris, plkst. 11.41
baroni fon der Rekes (Baron von der Reck, von der Recke, kr. бароны фон дер Рекке) - sena vācu izcelsmes (Vestfālene) bruņniecības dzimta vācu zemēs, un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, Kurzemes hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā.
Dzimtas Kurzemes līnijas aizsācējs ir Livonijas ordeņa Dobeles komturs Matiass fon der Reke (Matthias I. von der Recke, ?-1580), kurš pēc Ordeņa likvidācijas, apmaiņā pret Dobeli saņēma dzimts valdījumā Jaunpili. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. XVII gs. fon der Rekes bija viena no ietekmīgākajām bruņniecības dzimtām Kurzemē, ieņēma daudzus svarīgus administratīvos amatus Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldē. Kopš 1797. gada dokumentos ir baroni (1860. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). 1939. gadā dzimta bija spiesta pamest dzimteni uz visiem laikiem.
Starp izcilākajiem dzimtas pārstāvjiem piemināmi: Livonijas ordeņa mestra koadjutors (1541-1549), landmestrs (1549-1551), Kuldīgas komturs Johans fon der Reke (1480-1551); Salaspils kaujas varonis, Kurzemes armijas pulkvedis, pirmais Kurzemes hercogistes landhofmeistars (no 1618) Matiass fon der Reke (1565.–1637.); literāte, dzejniece, spilgta sava laika personība Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke; vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Johans Frīdrihs fon Reke u.c.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Jaunpils (Neuenburg, 1576-1920), Durbes (Durben, 1848-1920), Bēnes (Behnen), Kalna (Berghof, 1576-1920), Annenieku (Annenhof, 1576-1920), Brūnu (Elisenhof, 1576-1920), Ozolu (Paulsgnade, 1848-1919), Smuku (Schmucken, 1576-1732, 1804-1896), Sprinģu (Springen, 1893-1920), Viesātu (Wesahten), Kabiles (Kabillen, 1619-1646), Blīdenes (Blieden), Jurģu (Georgenhof), Jauno (Neuhof), Dārtes (Dorotheenhof), Māras (Marienhof), Ozolu (Ohseln), Šlokenbekas (Schlockenbeck, 1848-1920), Saslaukas (Seßlauken, 1903-1920), Sēmes (Sehmen, ?-1915), Ālavas (Alauen, 1911-1920) u.c. muižas; Valdekas (Waldeck), Enrietes (Henriettensruhe), Magazīnas (Magazin-Forwerke) u.c. pusmuižas. 1920. gadu agrārreformas ietvaros dzimtas īpašumi tika tai atņemti.
Literatūra par šo tēmu
- Reke Elīza fon der. Kādas Kurzemes muižnieces atmiņas (Herzensgeschichten einer baltischen Edelfrau). / no vācu val. tulk. un pēcv. sarakst. Ceske E. - Harro von Hirschheydt: Aizpute, 2004. ISBN 9984-9579-3
Resursi internetā par šo tēmu
- Familienvereins der Freiherrn und Barone von der Recke und Grafen von der Recke von Volmerstein e.V.
