Atšķirības starp "Ketleri" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Ketleru dinastijas ģerbonis)
m
 
(53 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
[[Attēls:Kettler-Wappen.jpg‎|right|thumb|150px|Ketleru dzimtas ģerbonis]]
+
[[Attēls:Baron_graf_Kettler_wappen.jpg‎|right|thumb|200px|brīvkungu un grāfu Ketleru ģerbonis]]
−
'''Ketleru dinastija''' (vāc. ''von Kettler'') – [[Hercogs|hercogi]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s tronī laikā no 1562. līdz 1737. gadam. Dinastijas aizsācējs bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers, kurš 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Lietuvas lielkņazu Sigismundu Augustu noslēdza padošanās līgumu: mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts (visas neizlēņotās ordeņa zemes kļuva par hercoga domēnu). Par to viņš saņēma lēņa tiesības uz daļu no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē (kas nu piederēja Lietuvas lielkņazam), kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem
+
'''Ketleru dzimta''' (vāc. ''Haus Kettler oder Ketteler'', kr. ''дом Кеттлеров'') – vācu izcelsmes [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Hercogs|hercogi]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s tronī laikā no 1562. līdz 1737. gadam. Hercogu dinastijas aizsācējs bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers, kurš 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Lietuvas lielkņazu Sigismundu Augustu noslēdza padošanās līgumu: mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts (visas neizlēņotās ordeņa zemes kļuva par hercoga domēnu). Par to viņš saņēma lēņa tiesības uz daļu no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē (kas nu piederēja Lietuvas lielkņazam), kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem
  
−
* [[Ketlers Gothards|Gothards]] (''Gotthard von Kettler'') valda no 1562. gada 5. marta līdz 1587. gada 17. maijam
+
'''Pirmā paaudze:'''
−
* [[Ketlers Fridrihs|Fridrihs I]] (''Friedrich von Kettler'') valda no 1587. gada 17. maija līdz 1616. gadam pārvaldīja Zemgales daļu, no 1616. gada līdz 1642. gada 16. augustam - visu hercogisti
+
* Konrads I fon Histens (''von Hüsten'', ?-1233)
−
* [[Ketlers Vilhelms|Vilhelms]] (''Wilhelm von Kettler'') valda no 1587. gada 17. maijam līdz 1616. gadam (pārvaldīja Kurzemes daļu), tika izraidīts trimdā
+
** Konrāds
−
* [[Ketlers Jēkabs|Jēkabs]] (''Jacobus von Kettler'') valda no 1642. gada 16. augusta līdz 1681. gada 31. jūlijam pēc [[Jūlija kalendārs|vecā stila]] (1682. gada 10. janvāris pēc [[Gregora kalendārs|jaunā stila]])
+
'''Otrā paaudze:'''
−
* [[Ketlers Fridrihs Kazimirs|Fridrihs II Kazimirs]] (''Friedrich Casimir von Kettler'') valda no 1682. gada 10. janvāra līdz 1698. gada 22. janvārim
+
* Konrāds II fon Histens (?-~1295) ⚭ Heilviga
−
* [[Ketlers Fridrihs Vilhelms|Fridrihs III Vilhelms]] (''Friedrich Wilhelm von Kettler'') valda no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim
+
** Fridrihs
−
* [[Ketlers Ferdinands (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Ferdinands]] (''Ferdinand von Kettler'') valda no 1711. gada 21. janvāra līdz 1737. gada 4. maijam
+
'''Trešā paaudze:'''
 +
* Fridrihs fon Histens (?-?) ⚭ N fon Zirka
 +
** Konrāds
 +
'''Ceturtā paaudze:'''
 +
* Konrāds III fon Histens, saukts par Ketleru (''von Hüsten genannt Kettler'', 1303-1348) ⚭ 1) NN, 2) NN
 +
** 1) Rotgers, Konrāds; 2) Anna (⚭ Ditrihs fon der Reke)
 +
'''Piektā paaudze:'''
 +
* Rotgers fon Ketlers (~1312-1378) ⚭ Elizabete Follenšpita
 +
** Konrāds Minkings, Rotgers IV
 +
* Konrāds IV fon Histens (?-~1364) ⚭ Meta fon Zosta
 +
** Rotgers II
 +
'''Sestā paaudze:'''
 +
* Konrāds Minkings fon Ketlers (~1342-~1420), Borghauzenas pie Velveres (''Borghausen bei Welver'') un Drostas (''Drost'') kungs, ⚭ Sofija
 +
** Fridrihs
 +
* Rotgers IV fon Ketlers (~1346-~1417) ⚭ 1) Frederīna fon Altena, 2) Elizabete fon Pletenberga
 +
** 1) Konrāds I fon Ketlers cu Assens, 2) Frederīna (⚭ Eberhards I fon Korfs)
 +
* Rotgers II fon Ketlers (?-1429), Hakenas (''Hacken'') kungs, ⚭ Elizabete fon Pletenberga
 +
** Matilde (⚭ Heinrihs fon Hobergs cu Hoveštats)
 +
'''Septītā paaudze:'''
 +
* Fridrihs fon Ketlers (?-1462), ⚭ Hilleka fon Melšeda
 +
** Konrāds
 +
* Konrāds I fon Ketlers cu Assens (~1380-1466), Melrihas (''Melrich'') un Asenas (''Assen'') kungs, ⚭ Elizabete fon Hemena
 +
** Gosvins, Frederīna (⚭ Dītrihs VII fon der Reke), Rotgers
 +
'''Astotā paaudze:'''
 +
* Konrāds fon Ketlers (1418-1499), Ketelburgas (''Kettelburg'') kungs, ⚭ Adelheida fon Kobenroda
 +
** Elizabete (⚭ Volperts fon Firstenbergs)
 +
* Gosvins fon Ketlers (~1408-1482), Noiassenas (''Neu-Assen'') kungs, ⚭ Elizabete fon Hacfelda cu Vildenburga
 +
** Margarita (⚭ Jans van Višs), Gothards I
 +
'''Devītā paaudze:'''
 +
* Gothards I fon Ketlers Bagātais (~1450-1518), Noiassenas kungs, ⚭ Margarita fon Bronkhorsta-Batenburga
 +
** Gosvins, Dītrihs, Gothards II, Esleba (⚭ Johans fon Merfelds), Francis
 +
'''Desmitā paaudze:'''
 +
* Gosvins fon Ketlers (?~1545), Hoveštates (''Hovestadt'') kungs, ⚭ Klāra fon Hoberga cu Tatenhauzena
 +
** Dītrihs
 +
* Dītrihs fon Ketlers (?~1522), Noiassenas kungs, ⚭ 1) Juta fon Feta, 2) Anna fon Neselrode
 +
** Gosvins
 +
* Gothards II fon Ketlers (~1480-1556), Melrihas kungs, ⚭ Sibilla Sofija fon Neselrode
 +
** Vilhelms, Gothards III, Johans, Virihs
 +
* Francis fon Ketlers (?-1547)
 +
'''Vienpadsmitā paaudze:'''
 +
* Dītrihs fon Ketlers (?~1586), Hoveštates un Merklinhauzenas (''Merklinghausen'') kungs, ⚭ Hedviga fon Viliha cu Dirsforta
 +
** Klāra (⚭ Francis fon Vends cu Krasenšteins), Gosvins
 +
* [[Ketlers Gothards|Gothards III fon Ketlers]], [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] (1559-1561), Kurzemes un Zemgales hercogs (1562-1587), ⚭ [[Ketlere Anna|Anna fon Meklenburga-Gistrova]]
 +
** Anna (⚭ Albrehts II Radzivils), Elizabete (⚭ Ādams Vencels, Silēzijas-Tešenas hercogs), Fridrihs, Vilhelms
 +
* Johans fon Ketlers (''Johan Kettler zu Nesselradt'', ~1520-1586), Melrihas, Neselrates (''Nesselradt'') un Embūtes (''Ambotten'') kungs, ⚭ Agnese Anna Šenka fon Nidegetena
 +
** Anna Katrīna (⚭ Georgs fon Heidens), Johans Vilhelms, Anna (⚭ Matiass II fon der Reke), Agnese (⚭ 1) Arnolds fon Tirnihs, 2) Maksimilians grāfs fon Bronkhorsts-Batenburgs)
 +
'''Divpadsmitā paaudze:'''
 +
* Gosvins fon Ketlers (~1552-1614), Hoveštates un Merklinhauzenas kungs, ⚭ Sibilla van den Grimberga-Altenbokuma
 +
** Gosvins Konrāds I, Hedviga (⚭ Šoto fon Frīdāgs cu Budenburgs)
 +
* [[Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs|Vilhelms fon Ketlers]], Kurzemes hercogs (1587-1616)
 +
** Jakobs
 +
* [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|Fridrihs I fon Ketlers]] Zemgales hercogs (1587-1616), Kurzemes un Zemgales hercogs (1616-1642)
 +
* Johans Vilhelms fon Ketlers (~1570-1629), Melrihas kungs, ⚭ Katrīna Anna van Loe
 +
** Johans Zigmunds, Fridrihs Vilhelms, Agnese Anna (⚭ Arnolds Adrians barons fon Bilants), Katrīna Luīze (⚭ Jakobs Ferdinands Sverts de Landass)
 +
'''Trīspadsmitā paaudze:'''
 +
* Gosvins Konrāds I fon Ketlers (~1583-1632), Hoveštates, Merklinhauzenas kungs, ⚭ Eva fon Ketlere no Noiassenas
 +
** Otīlija (⚭ Gotfrīds fon Heidens)
 +
* [[Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs|Jakobs fon Ketlers]] Kurzemes un Zemgales hercogs (1642-1681), ⚭ [[Ketlere Luīze Šarlote|Luīze no Brandenburgas]]
 +
** Luīze Elizabete (⚭ Fridrihs II, Hesenes-Gomburgas landgrāfs), Kristīne Sofija, Vladislavs Ludvigs Fridrihs (1647-1648), Fridrihs Kazimirs, Šarlote Marija (Herfordas abatese), Marija Amālija Anna (⚭ Karls I, Hesenes-Kaseles landgrāfs), Karls Jakobs, Ferdinands, Aleksandrs
 +
* Johans Zigmunds fon Ketlers (1610-1678), Embūtes, Oijenas (''Oyen'') un Esernas (''Essern'') kungs, ⚭ Anna Katrīna fon Dēnhofa
 +
** Luīze Marija (⚭ Georgs V fon Firkss), Juliana (⚭ Ulrihs fon Bērs), Johans Fridrihs, Eleonora (⚭ Johans Gerhards Manteifels, saukts Scēge)
 +
'''Četrpadsmitā paaudze:'''
 +
* Johans Fridrihs barons fon Ketlers (1656-1735) – '''baronu un grāfu fon Ketleru līnija'''
 +
* [[Ketlers Fridrihs Kazimirs, Kurzemes hercogs|Fridrihs II Kazimirs fon Ketlers]], Kurzemes un Zemgales hercogs (1682-1698), ⚭ 1) Sofija Amālija, Nasavas-Zīgenes princese, 2) Elizabete Sofija Brandenburgas-Švēdes princese
 +
** 1) Fridrihs, Marija Doroteja (⚭ Albrehts Brandenburgas-Švēdes kūrfirsts), Eleonora Šarlote (⚭ Ernsts Ferdinands Braunšveigas-Bevernas hercogs), Amālija Luīze (⚭ Fridrihs Vilhelms I Nasavas-Zīgenes firsts), Kristīne Sofija, 2) Fridrihs III Vilhelms, Leopolds Karls
 +
* [[Ketlers Ferdinands, Kurzemes hercogs|Ferdinands]], Kurzemes un Zemgales hercogs (1711-1737)
 +
'''Piecpadsmitā paaudze:'''
 +
* [[Ketlers Fridrihs Vilhelms, Kurzemes hercogs|Fridrihs III Vilhelms]] Kurzemes un Zemgales hercogs (1698-1711) – pēcnācēju nebija.
 +
* grāfs Francis Marija Antons Serafims fon Ketlers (1748-1781), ⚭ Šarlote Elizabete Margrēta (dzim. fon Kleista) – laulībā piedzima trīs meitas, no kurām viena apprecējās ar baronu fon Ašebergu. Pa vīriešu līniju grāfi Ketleri izmira, pa sieviešu līniju to pēcnācēji bija fon Ašebergi.
  
−
Pēc Ferdinanda, kuram nebija pēcnācēju, nāves, Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu tituls nonāca [[Bīronu dinastija]]s rokās.
+
Pēc Ferdinanda un Vilhelma fon Ketleru nāves, kuriem nebija pēcnācēju, Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu tituls nonāca [[Bīronu dinastija]]s rokās.
  
−
== Ketleru dinastijas ģerbonis ==
+
----
−
[[Attēls:Duchy_of_Courland.png‎|right|thumb|150px|Ketleru kā Kurzemes un Zemgales hercogu ģerbonis]]
+
Skat. arī: [[Ketleru dzimtas ģerbonis]]
−
1564. gadā [[Žečpospoļita]]s [[karalis]] [[Sigismunds II Augusts (Žečpospoļitas karalis)|Sigismunds Augusts]] piešķīra Gothardam Ketleram hercoga ģerboni: četrdalīts lauks (sudrabs-zils-zils-sudrabs), kurā zilajos laukumos (otrais-trešais) katrā uz labo pusi pavērsies viens zelta alnis, bet sudraba laukumos (pirmais-ceturtais) katrā uz labo pusi pavērsies sarkans Sigismunda lauva ar šķeltu asti. Vairoga sirdī mazāks "sirds vairogs" (zelta), kurā ar sarkanu krāsu attēlota Ketleru dzimtu simbolizējoša ģerboņa figūra - katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), - „senais“ karaļa kronis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma „AS“. Vairogu vainago trīs kronētas hercoga ''stīpķiveres''. Labās puses ķiverei ir ''kleinods'' ar hercoga kroni kronēta sarkana brieža torsa veidā; kreisās puses ķiverei ir ''kleinods'' ar karaļa kroni kronēta sarkana lauvas torsa veidā. Vidus ķiveres ''kleinodā'' ir divas zelta pāva spalvas un sarkans katla kāsis. Ģerboni ieskauj dalīts ''lambrekens'', kurš labajā (galvenajā) pusē ir zelta un zils, bet kreisajā pusē – sudraba un sarkans.
 
  
−
1579. gadā Polijas karalis [[Stefans Batorijs]] [[Hercogs|hercoga]] Gotharda ģerboni mainīja, un piešķīra tam sirds vairogā papildu elementu no sava ģerboņa: vilka žokli ar trim zobiem. Bez tam vairogā pirmā un trešā lauka figūras tika pavērstas ar seju pret vairoga viduslīniju (ģeboņa diplomā lielākais elements tiek dēvēts par „aļņa priekšējo daļu“).
+
==== Avoti un literatūra par šo tēmu ====
  
 +
* Kurzemes hercogu dzimtas koks. 17. gs. - LVVA, 1100. f., 13. apr., 717. l.
 +
* Jakovļeva M. Cīņa par Kurzemes un Zemgales hercogistes pastāvēšanu Ketleru dinastijas laikā (1561.-1737.). // Latvijas arhīvi. Nr.3./4., 2011., 64.-88. lpp.
 
----
 
----
−
* Visos oficiālajos ģerboņa aprakstos (tieši tas, nevis zīmējums, [[Heraldika|heraldikā]] ir noteicošais) heraldiskais dzīvnieks dēvēts par alni (vāc. ''Elch''). Tomēr vēsturiski ģerboņa dažādos attēlojumos, ko lietojuši tā īpašnieki, biežāk tas zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. 1903. gada ''Heraldikas izstādē'' anotācijā par [[Jelgava]]s "Academia Petrina" lielo zīmogu rakstīts, ka tajā „attēlots Zemgales alnis (vāc. ''Elch''), kuru sauc arī par briedi (vāc. ''Hirsch'')“.
+
* Grusemann Hans. Die Frühgeschichte des Geschlechts Ketteler (Kettler), 12.-16. Jahrhundert. / Hrsg. u. bearb. von Karl-Josef Freiherr von Ketteler. - Aschendorff, Münster, 2004. 495 S.: Ill., 24 Tafeln
−
* Gan katla kāsis, gan vilka žoklis ir "runājošie" ģerboņa elementi – heraldikas vēsturē bieži sastopamā uzvārdu «burtiskā vizualizācija» (Ketleru gadījumā katls, Batorija – vilks ).
+
----
 +
* Агамов А.М. Династии Европы 400-2016 : полная генеалогия владетельных домов. – Ленанд: Москва, 2017, 910-913 c.
  
−
==== Galerija====
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
−
<center><gallery>
 
−
Attēls:Curland(Siebmacher).jpg|Ketleru kā Kurzemes un Zemgales hercogu ģerbonis Zībmahera katalogā (1605.g.)
 
−
Attēls:Kurland_wappen.jpg|Ketleru kā Kurzemes un Zemgales hercogu ģerbonis
 
−
Attēls:Stefan_Batory._Coat_of_Arms.jpg|Stefana Batorija ģerbonis
 
−
</gallery></center>
 
−
 
 
−
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
  
 +
* [http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/katalogi/Katalogs.pdf No hercoga Gotharda līdz hercogam Jēkabam : Kurzemes un Zemgales hercogistes 450. dzimšanas dienas izstāde LVVA - katalogs]
 +
----
 +
* [http://de.academic.ru/dic.nsf/dewiki/359734 Dynastie Kettler // Academic dictionaries and encyclopedias]
 +
----
 
* [http://www.royaltyguide.nl/families/kettler/kurland.htm KETTLER - DUKES OF KURLAND]
 
* [http://www.royaltyguide.nl/families/kettler/kurland.htm KETTLER - DUKES OF KURLAND]
 
----
 
----
 
* [http://ru.rodovid.org/wk/Род:Кетлеры Род: Кетлеры]
 
* [http://ru.rodovid.org/wk/Род:Кетлеры Род: Кетлеры]
−
----
 
−
* [http://commons.wikimedia.org/wiki/Siebmachers_Wappenbuch?uselang=de Zībmahera ģerboņu katalogs (1605.)]
 
  
 
[[Kategorija:Eiropas monarhu dinastijas]]
 
[[Kategorija:Eiropas monarhu dinastijas]]

Pašreizējā versija, 2017. gada 28. februāris, plkst. 20.25

brīvkungu un grāfu Ketleru ģerbonis

Ketleru dzimta (vāc. Haus Kettler oder Ketteler, kr. дом Кеттлеров) – vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī laikā no 1562. līdz 1737. gadam. Hercogu dinastijas aizsācējs bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers, kurš 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Lietuvas lielkņazu Sigismundu Augustu noslēdza padošanās līgumu: mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts (visas neizlēņotās ordeņa zemes kļuva par hercoga domēnu). Par to viņš saņēma lēņa tiesības uz daļu no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē (kas nu piederēja Lietuvas lielkņazam), kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem

Pirmā paaudze:

  • Konrads I fon Histens (von Hüsten, ?-1233)
    • Konrāds

Otrā paaudze:

  • Konrāds II fon Histens (?-~1295) ⚭ Heilviga
    • Fridrihs

Trešā paaudze:

  • Fridrihs fon Histens (?-?) ⚭ N fon Zirka
    • Konrāds

Ceturtā paaudze:

  • Konrāds III fon Histens, saukts par Ketleru (von Hüsten genannt Kettler, 1303-1348) ⚭ 1) NN, 2) NN
    • 1) Rotgers, Konrāds; 2) Anna (⚭ Ditrihs fon der Reke)

Piektā paaudze:

  • Rotgers fon Ketlers (~1312-1378) ⚭ Elizabete Follenšpita
    • Konrāds Minkings, Rotgers IV
  • Konrāds IV fon Histens (?-~1364) ⚭ Meta fon Zosta
    • Rotgers II

Sestā paaudze:

  • Konrāds Minkings fon Ketlers (~1342-~1420), Borghauzenas pie Velveres (Borghausen bei Welver) un Drostas (Drost) kungs, ⚭ Sofija
    • Fridrihs
  • Rotgers IV fon Ketlers (~1346-~1417) ⚭ 1) Frederīna fon Altena, 2) Elizabete fon Pletenberga
    • 1) Konrāds I fon Ketlers cu Assens, 2) Frederīna (⚭ Eberhards I fon Korfs)
  • Rotgers II fon Ketlers (?-1429), Hakenas (Hacken) kungs, ⚭ Elizabete fon Pletenberga
    • Matilde (⚭ Heinrihs fon Hobergs cu Hoveštats)

Septītā paaudze:

  • Fridrihs fon Ketlers (?-1462), ⚭ Hilleka fon Melšeda
    • Konrāds
  • Konrāds I fon Ketlers cu Assens (~1380-1466), Melrihas (Melrich) un Asenas (Assen) kungs, ⚭ Elizabete fon Hemena
    • Gosvins, Frederīna (⚭ Dītrihs VII fon der Reke), Rotgers

Astotā paaudze:

  • Konrāds fon Ketlers (1418-1499), Ketelburgas (Kettelburg) kungs, ⚭ Adelheida fon Kobenroda
    • Elizabete (⚭ Volperts fon Firstenbergs)
  • Gosvins fon Ketlers (~1408-1482), Noiassenas (Neu-Assen) kungs, ⚭ Elizabete fon Hacfelda cu Vildenburga
    • Margarita (⚭ Jans van Višs), Gothards I

Devītā paaudze:

  • Gothards I fon Ketlers Bagātais (~1450-1518), Noiassenas kungs, ⚭ Margarita fon Bronkhorsta-Batenburga
    • Gosvins, Dītrihs, Gothards II, Esleba (⚭ Johans fon Merfelds), Francis

Desmitā paaudze:

  • Gosvins fon Ketlers (?~1545), Hoveštates (Hovestadt) kungs, ⚭ Klāra fon Hoberga cu Tatenhauzena
    • Dītrihs
  • Dītrihs fon Ketlers (?~1522), Noiassenas kungs, ⚭ 1) Juta fon Feta, 2) Anna fon Neselrode
    • Gosvins
  • Gothards II fon Ketlers (~1480-1556), Melrihas kungs, ⚭ Sibilla Sofija fon Neselrode
    • Vilhelms, Gothards III, Johans, Virihs
  • Francis fon Ketlers (?-1547)

Vienpadsmitā paaudze:

  • Dītrihs fon Ketlers (?~1586), Hoveštates un Merklinhauzenas (Merklinghausen) kungs, ⚭ Hedviga fon Viliha cu Dirsforta
    • Klāra (⚭ Francis fon Vends cu Krasenšteins), Gosvins
  • Gothards III fon Ketlers, Livonijas ordeņa mestrs (1559-1561), Kurzemes un Zemgales hercogs (1562-1587), ⚭ Anna fon Meklenburga-Gistrova
    • Anna (⚭ Albrehts II Radzivils), Elizabete (⚭ Ādams Vencels, Silēzijas-Tešenas hercogs), Fridrihs, Vilhelms
  • Johans fon Ketlers (Johan Kettler zu Nesselradt, ~1520-1586), Melrihas, Neselrates (Nesselradt) un Embūtes (Ambotten) kungs, ⚭ Agnese Anna Šenka fon Nidegetena
    • Anna Katrīna (⚭ Georgs fon Heidens), Johans Vilhelms, Anna (⚭ Matiass II fon der Reke), Agnese (⚭ 1) Arnolds fon Tirnihs, 2) Maksimilians grāfs fon Bronkhorsts-Batenburgs)

Divpadsmitā paaudze:

  • Gosvins fon Ketlers (~1552-1614), Hoveštates un Merklinhauzenas kungs, ⚭ Sibilla van den Grimberga-Altenbokuma
    • Gosvins Konrāds I, Hedviga (⚭ Šoto fon Frīdāgs cu Budenburgs)
  • Vilhelms fon Ketlers, Kurzemes hercogs (1587-1616)
    • Jakobs
  • Fridrihs I fon Ketlers Zemgales hercogs (1587-1616), Kurzemes un Zemgales hercogs (1616-1642)
  • Johans Vilhelms fon Ketlers (~1570-1629), Melrihas kungs, ⚭ Katrīna Anna van Loe
    • Johans Zigmunds, Fridrihs Vilhelms, Agnese Anna (⚭ Arnolds Adrians barons fon Bilants), Katrīna Luīze (⚭ Jakobs Ferdinands Sverts de Landass)

Trīspadsmitā paaudze:

  • Gosvins Konrāds I fon Ketlers (~1583-1632), Hoveštates, Merklinhauzenas kungs, ⚭ Eva fon Ketlere no Noiassenas
    • Otīlija (⚭ Gotfrīds fon Heidens)
  • Jakobs fon Ketlers Kurzemes un Zemgales hercogs (1642-1681), ⚭ Luīze no Brandenburgas
    • Luīze Elizabete (⚭ Fridrihs II, Hesenes-Gomburgas landgrāfs), Kristīne Sofija, Vladislavs Ludvigs Fridrihs (1647-1648), Fridrihs Kazimirs, Šarlote Marija (Herfordas abatese), Marija Amālija Anna (⚭ Karls I, Hesenes-Kaseles landgrāfs), Karls Jakobs, Ferdinands, Aleksandrs
  • Johans Zigmunds fon Ketlers (1610-1678), Embūtes, Oijenas (Oyen) un Esernas (Essern) kungs, ⚭ Anna Katrīna fon Dēnhofa
    • Luīze Marija (⚭ Georgs V fon Firkss), Juliana (⚭ Ulrihs fon Bērs), Johans Fridrihs, Eleonora (⚭ Johans Gerhards Manteifels, saukts Scēge)

Četrpadsmitā paaudze:

  • Johans Fridrihs barons fon Ketlers (1656-1735) – baronu un grāfu fon Ketleru līnija
  • Fridrihs II Kazimirs fon Ketlers, Kurzemes un Zemgales hercogs (1682-1698), ⚭ 1) Sofija Amālija, Nasavas-Zīgenes princese, 2) Elizabete Sofija Brandenburgas-Švēdes princese
    • 1) Fridrihs, Marija Doroteja (⚭ Albrehts Brandenburgas-Švēdes kūrfirsts), Eleonora Šarlote (⚭ Ernsts Ferdinands Braunšveigas-Bevernas hercogs), Amālija Luīze (⚭ Fridrihs Vilhelms I Nasavas-Zīgenes firsts), Kristīne Sofija, 2) Fridrihs III Vilhelms, Leopolds Karls
  • Ferdinands, Kurzemes un Zemgales hercogs (1711-1737)

Piecpadsmitā paaudze:

  • Fridrihs III Vilhelms Kurzemes un Zemgales hercogs (1698-1711) – pēcnācēju nebija.
  • grāfs Francis Marija Antons Serafims fon Ketlers (1748-1781), ⚭ Šarlote Elizabete Margrēta (dzim. fon Kleista) – laulībā piedzima trīs meitas, no kurām viena apprecējās ar baronu fon Ašebergu. Pa vīriešu līniju grāfi Ketleri izmira, pa sieviešu līniju to pēcnācēji bija fon Ašebergi.

Pēc Ferdinanda un Vilhelma fon Ketleru nāves, kuriem nebija pēcnācēju, Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu tituls nonāca Bīronu dinastijas rokās.

Skat. arī: Ketleru dzimtas ģerbonis

Avoti un literatūra par šo tēmu

  • Kurzemes hercogu dzimtas koks. 17. gs. - LVVA, 1100. f., 13. apr., 717. l.
  • Jakovļeva M. Cīņa par Kurzemes un Zemgales hercogistes pastāvēšanu Ketleru dinastijas laikā (1561.-1737.). // Latvijas arhīvi. Nr.3./4., 2011., 64.-88. lpp.
  • Grusemann Hans. Die Frühgeschichte des Geschlechts Ketteler (Kettler), 12.-16. Jahrhundert. / Hrsg. u. bearb. von Karl-Josef Freiherr von Ketteler. - Aschendorff, Münster, 2004. 495 S.: Ill., 24 Tafeln
  • Агамов А.М. Династии Европы 400-2016 : полная генеалогия владетельных домов. – Ленанд: Москва, 2017, 910-913 c.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Ketleri&oldid=65407"