Atšķirības starp "Štēli fon Holšteini" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Stael_von_Holstein_Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni Štēli fon Holšteini]] | [[Attēls:Stael_von_Holstein_Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni Štēli fon Holšteini]] | ||
| − | '''Štēli fon Holšteini''' (''Stael von Holstein, Stael-Holstein'', kr. ''Сталь фон Гольштейн, Штель фон Гольштейн'') – sena vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Livonijā pirmie dzimtas pārstāvji parādījās XV gs. - avotos pirmais parādās Jervas [[fogts]] Johans Štēls fon Holšteins (?-1512). 1652. gadā Štēli-Holšteini kļuva par Zviedrijas karalistes dižciltīgajiem. 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | + | '''Štēli fon Holšteini''' (''Stael von Holstein, Stael-Holstein'', kr. ''Сталь фон Гольштейн, Штель фон Гольштейн'') – sena vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] un Zviedrijā, vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Livonijā pirmie dzimtas pārstāvji parādījās XV gs. - avotos pirmais parādās Jervas [[fogts]] Johans Štēls fon Holšteins (?-1512). 1652. gadā Štēli-Holšteini kļuva par Zviedrijas karalistes dižciltīgajiem. Laika gaitā dzimta sadalījās trīs pamatlīnijās, no kurām pirmās divas kļuva par [[Barons|baroniem]]: Otto Štēls fon Holšteins (''Otto Wilhelm Staël von Holstein'') 1719. gadā, Georgs Štēls fon Holšteins (''Georg Bogislaus Staël von Holstein'') 1731. gadā, bet Ēriks Štēls fon Holšteins (''Erik Magnus Staël von Holstein'') 1788. gadā saņēma titulu (šī līnija 1830. gadā beidza pastāvēt). 1747. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. 1869. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz baronu titulu. |
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: | ||
Vidzemes [[landmaršals]] (1667–1669) Jakobs Štēls fon Holšteins (''Jacob Stäel von Holstein'', 1628–1679); | Vidzemes [[landmaršals]] (1667–1669) Jakobs Štēls fon Holšteins (''Jacob Stäel von Holstein'', 1628–1679); | ||
Zviedrijas armijas ģenerālleitnants Fabians Štēls fon Holšteins (''Fabian Ernst Stael von Holstein'', 1672–1730); | Zviedrijas armijas ģenerālleitnants Fabians Štēls fon Holšteins (''Fabian Ernst Stael von Holstein'', 1672–1730); | ||
| − | Zviedrijas armijas feldmaršals Georgs Štēls fon Holšteins (''Georg | + | Zviedrijas armijas feldmaršals Georgs Štēls fon Holšteins (''Georg Bogislaus Stael von Holstein'', 1685–1763); |
Zviedrijas sūtnis Francijā (1783-1797) Ēriks Štēls fon Holšteins (''Erik Magnus Staël von Holstein'', 1749-1802); | Zviedrijas sūtnis Francijā (1783-1797) Ēriks Štēls fon Holšteins (''Erik Magnus Staël von Holstein'', 1749-1802); | ||
Krievijas armijas kavalērijas ģenerālis, [[ģenerāladjutants]] Johans Štēls fon Holšteins (''Johann Alexander Staël von Holstein'', 1798-1868); | Krievijas armijas kavalērijas ģenerālis, [[ģenerāladjutants]] Johans Štēls fon Holšteins (''Johann Alexander Staël von Holstein'', 1798-1868); | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 29. maijs, plkst. 12.50
Štēli fon Holšteini (Stael von Holstein, Stael-Holstein, kr. Сталь фон Гольштейн, Штель фон Гольштейн) – sena vācu izcelsmes (Vestfālene) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Zviedru Vidzemē un Zviedrijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Livonijā pirmie dzimtas pārstāvji parādījās XV gs. - avotos pirmais parādās Jervas fogts Johans Štēls fon Holšteins (?-1512). 1652. gadā Štēli-Holšteini kļuva par Zviedrijas karalistes dižciltīgajiem. Laika gaitā dzimta sadalījās trīs pamatlīnijās, no kurām pirmās divas kļuva par baroniem: Otto Štēls fon Holšteins (Otto Wilhelm Staël von Holstein) 1719. gadā, Georgs Štēls fon Holšteins (Georg Bogislaus Staël von Holstein) 1731. gadā, bet Ēriks Štēls fon Holšteins (Erik Magnus Staël von Holstein) 1788. gadā saņēma titulu (šī līnija 1830. gadā beidza pastāvēt). 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1869. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz baronu titulu.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes landmaršals (1667–1669) Jakobs Štēls fon Holšteins (Jacob Stäel von Holstein, 1628–1679); Zviedrijas armijas ģenerālleitnants Fabians Štēls fon Holšteins (Fabian Ernst Stael von Holstein, 1672–1730); Zviedrijas armijas feldmaršals Georgs Štēls fon Holšteins (Georg Bogislaus Stael von Holstein, 1685–1763); Zviedrijas sūtnis Francijā (1783-1797) Ēriks Štēls fon Holšteins (Erik Magnus Staël von Holstein, 1749-1802); Krievijas armijas kavalērijas ģenerālis, ģenerāladjutants Johans Štēls fon Holšteins (Johann Alexander Staël von Holstein, 1798-1868); Krievijas armijas ģenerālmajors Bernts Štēls fon Holšteins (Berndt Fabian Stael von Holstein, 1810–1898) orientālists Aleksandrs Štēls fon Holšteins (Alexander Stael von Holstein, 1877–1937);
1939. gadā Štēli fon Holšteini bija spiesti pamest dzimteni.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Turaidas u.c. muižas.
