Atšķirības starp "Orlovi" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
'''Orlovi''' (''Орловы'', vc. ''von Orlow'') - prūšu izcelsmes (no Polijas Prūsijas) muižniecības dzimta [[Maskavija|Maskavijā]], vēlāk [[Krievijas impērijā]]. | '''Orlovi''' (''Орловы'', vc. ''von Orlow'') - prūšu izcelsmes (no Polijas Prūsijas) muižniecības dzimta [[Maskavija|Maskavijā]], vēlāk [[Krievijas impērijā]]. | ||
| − | Dzimtas aizsācējs | + | Dzimtas aizsācējs ir kāds Adlers, kurš bija stājies [[Maskavija]]s militārajā dienestā kā [[strēlis]], un kuru cars Pēteris I apžēlojis pēc [[Strēļu dumpis|strēļu dumpja]] par bezbailīgu izturēšanos strēļu nāvessoda vietā. Dzimtas uzplaukums sākās XVIII gs. vidū, kad pieci brāļi Orlovi kļuva par imperatores Katrīnas II favorītiem. 1762. gadā Orlovi - Ivans, Grigorijs, Aleksejs, Fjodors un Vladimirs (''Иван Григорьевич'', 1733-1791); ''Григорий Григорьевич'', 1734-1783); ''Алексей Григорьевич'', 1737-1807); ''Фёдор Григорьевич'', 1741-1796); ''Владимир Григорьевич'', 1743-1831)), - saņēma Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]] titulu. 1856. gadā grāfa Fjodora (''Фёдор Григорьевич Орлов'', 1741-1796) ārlaulības dēls Aleksejs (''Алексей Фёдорович Орлов'', 1787-1862) saņēma [[Kņazs|kņaza]] titulu, izveidojot kņazu Orlovu atzaru. Aleksejs (''Алексей Григорьевич'', 1737-1807) 1770. gadā, par uzvaru Česmenas jūras kaujā, saņēma atļauju turpmāk dēvēties par grāfu '''Orlovu-Česmenski''' (''Орлов-Чесменский''), kā turpmāk tika saukts viņa pēcnācēju atzars. 1765. gadā dzimta ierakstīta [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], bet 1840. gadā – [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Orlovu īpašumā bijušas Raunas (''Ronneburg'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Orlovu īpašumā bijušas Raunas (''Ronneburg'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 21. septembris, plkst. 03.31
Orlovi (Орловы, vc. von Orlow) - prūšu izcelsmes (no Polijas Prūsijas) muižniecības dzimta Maskavijā, vēlāk Krievijas impērijā.
Dzimtas aizsācējs ir kāds Adlers, kurš bija stājies Maskavijas militārajā dienestā kā strēlis, un kuru cars Pēteris I apžēlojis pēc strēļu dumpja par bezbailīgu izturēšanos strēļu nāvessoda vietā. Dzimtas uzplaukums sākās XVIII gs. vidū, kad pieci brāļi Orlovi kļuva par imperatores Katrīnas II favorītiem. 1762. gadā Orlovi - Ivans, Grigorijs, Aleksejs, Fjodors un Vladimirs (Иван Григорьевич, 1733-1791); Григорий Григорьевич, 1734-1783); Алексей Григорьевич, 1737-1807); Фёдор Григорьевич, 1741-1796); Владимир Григорьевич, 1743-1831)), - saņēma Sv. Romas impērijas grāfu titulu. 1856. gadā grāfa Fjodora (Фёдор Григорьевич Орлов, 1741-1796) ārlaulības dēls Aleksejs (Алексей Фёдорович Орлов, 1787-1862) saņēma kņaza titulu, izveidojot kņazu Orlovu atzaru. Aleksejs (Алексей Григорьевич, 1737-1807) 1770. gadā, par uzvaru Česmenas jūras kaujā, saņēma atļauju turpmāk dēvēties par grāfu Orlovu-Česmenski (Орлов-Чесменский), kā turpmāk tika saukts viņa pēcnācēju atzars. 1765. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1840. gadā – Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Orlovu īpašumā bijušas Raunas (Ronneburg) u.c. muižas.
