Orlovi
Orlovi (Орловы, vc. von Orlow) - prūšu izcelsmes (no Polijas Prūsijas) muižniecības dzimta Maskavijā, vēlāk Krievijas impērijā.
Dzimtas aizsācējs ir kāds Adlers, kurš bija stājies Maskavijas militārajā dienestā kā strēlis, un kuru cars Pēteris I apžēlojis pēc strēļu dumpja par bezbailīgu izturēšanos strēļu nāvessoda vietā. Dzimtas uzplaukums sākās XVIII gs. vidū, kad pieci brāļi Orlovi kļuva par imperatores Katrīnas II favorītiem. 1762. gadā Orlovi - Ivans, Grigorijs, Aleksejs, Fjodors un Vladimirs (Иван Григорьевич, 1733-1791); Григорий Григорьевич, 1734-1783); Алексей Григорьевич, 1737-1807); Фёдор Григорьевич, 1741-1796); Владимир Григорьевич, 1743-1831), - saņēma Sv. Romas impērijas grāfu titulu. 1856. gadā grāfa Fjodora (Фёдор Григорьевич Орлов, 1741-1796) ārlaulības dēls Aleksejs (Алексей Фёдорович Орлов, 1787-1862) saņēma kņaza titulu, izveidojot kņazu Orlovu atzaru. Aleksejs (Алексей Григорьевич, 1737-1807) 1770. gadā, par uzvaru Česmenas jūras kaujā, saņēma atļauju turpmāk dēvēties par grāfu Orlovu-Česmenski (Орлов-Чесменский), kā turpmāk tika saukts viņa pēcnācēju atzars. 1765. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1840. gadā – Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Orlovu īpašumā bijušas Raunas (Ronneburg) u.c. muižas.
