Atšķirības starp "Pils" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
 
(52 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Pils''' (kr. ''замок''; no lat. ''clusa'' - nocietinājums) - ar [[Aizsardzības mūris|aizsardzības mūri]], [[Donžons|donžonu]] un sargtorņiem (dažkārt arī ar [[Aizsarggrāvis|aizsarggrāvi]]) nocietināta ([[Jaunie laiki|jaunajos laikos]] pilis pārstāja nocietināt ar [[fortifikācija]]s būvēm) [[Senjors|zemes kunga]] rezidence, kurā pastāvīgi vai sporādiski uzturējās pats zemes kungs, tā [[galms]], administrācija, [[gvarde]]. Arhitektoniski pils veido vienu kompleksu ēku ar piebūvēm un iekšpagalmu. Šāda tipa nocietinātas rezidences sastopamas jau [[Senie laiki|senajos Austrumos]], [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], [[Japānas impērija|Japānā]] un [[Senā Roma|Romas impērijā]], taču visplašāko izplatību no [[Bizantija]]s guva Eiropā [[Viduslaiki|viduslaikos]], līdz ar [[Feodālisms|feodālās sistēmas]] veidošanos.
+
[[Attēls:Pils_attistiba.jpg|thumb|200px|izmaiņas pils fortifikācijā laika gaitā]]
 +
[[Attēls:Burgenkarte.jpg|thumb|200px|pilis Livonijā viduslaikos]]
 +
'''Pils''' (an. ''palace'', vc. ''Schloss'', fr. ''château'', kr. ''дворец'') - zemes kunga rezidence. Atkarībā no konteksta (latviešu valodā nav atsevišķu apzīmējumu, par pilīm dēvē gan [[fortifikācija]]s būves - mazos viduslaiku cietokšņus, gan pilis, - gan palastus un pat vienkārši greznākus kungu namus muižās):
 +
* '''1.''' Viduslaikos ar [[Palisāde|palisādi]], [[Aizsardzības mūris|aizsardzības mūri]], [[Donžons|donžonu]] un sargtorņiem (dažkārt arī ar [[Aizsarggrāvis|aizsarggrāvi]] un [[Paceļamais tilts|paceļamo tiltu]]) nocietināta [[Cietoksnis|cietokšņa]] tipa [[Senjors|zemes kunga]] rezidence, kurā pastāvīgi vai sporādiski uzturējās pats zemes kungs, tā kalpotāji, administrācija, [[gvarde]]. [[Švābu spogulis|Švābu spogulī]] (XIII gs. avots) norādīts, ka par pili uzskatāma nocietināta ēka, kuras aizsargmūris ir tik augsts, ka jātnieks, sēžot zirgā, ar zobena smaili nevar aizsniegt tā augšmalu, un ar tik dziļu aizsarggrāvi, lai tā remonts (padziļināšanai, sienu nostiprināšanai u.tml.) nebūtu iespējams bez stalažām. Arhitektoniski pils veido vienu kompleksu ēku - kastelu - ar piebūvēm un iekšpagalmu. Iekšpagalms visbiežāk pārdalīts uz pusēm ar iekšējo mūri (vienā pagalma pusē kara gadījumā uzturējās [[Vasalis|vasaļi]] ar saviem vīriem, otrā pusē atradās donžons un uzturējās pils kungam tuvākie ļaudis). Šāda tipa nocietinātas rezidences sastopamas jau [[Senie laiki|senajos Austrumos]], [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], [[Japānas impērija|Japānā]] un [[Senā Roma|Romas impērijā]], taču visplašāko izplatību no [[Bizantija]]s guva Eiropā [[Viduslaiki|viduslaikos]], līdz ar [[Feodālisms|feodālās sistēmas]] veidošanos. Eiropā pilis sākotnēji būvētas no koka ([[koka pils]]), bet attīstoties celtniecības tehnoloģijām, kopš XI gs. - mūra u.c. ilgtermiņa celtniecības materiāliem. Attīstoties metamajai [[artilērija]]i, pastāvīgi pilnveidojās arī piļu fortifikācija un izskats, līdz ar šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija un kopš XV gs. pils kā militāra būve zaudēja savu stratēģisko nozīmi, tāc vietā nākot [[Cietoksnis|cietoksnim]].
 +
*  '''2.''' [[Jaunie laiki|Jaunajos laikos]] un [[Jaunākie laiki|jaunākajos laikos]] grezna valdnieka rezidence (an. ''palace'', vc. ''Schloss'', kr. ''дворец''), tā [[galms|galma]] uzturēšanās vieta, varas prestiža simbols.
  
−
Eiropā pilis sākotnēji būvētas no koka ([[koka pils]]), bet attīstoties celtniecības tehnoloģijām, kopš XII gs. - mūra u.c. ilgtermiņa celtniecības materiāliem.
+
Skat. arī: [[forts]], [[pilskalns]], [[kastela]], [[mote]], [[palasta]], [[priekšpils]]
−
 
 
−
Skat. arī: [[cietoksnis]]
 
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 +
* Lancmanis I. Jelgavas pils. – Zinātne: Rīga, 1986. – 168 lpp.
 +
* Lancmanis I. Rundāles pils. – Zinātne: Rīga, 1994. – 249 lpp.
 +
* Bruģis D. Historisma pilis Latvijā. - Rīga, 1996.
 +
* Caune A., Ose I. Latvijas 12.gs. beigu – 17.gs. vācu piļu leksikons. - Rīga, 2004.
 +
----
 
* Kaufmann J.E., Kaufmann H.W. The Medieval Fortress: Castles, Forts and Walled Cities of the Middle Ages. - De Capo Press: Cambridge (MA), 2001. ISBN 0-306-81358-0
 
* Kaufmann J.E., Kaufmann H.W. The Medieval Fortress: Castles, Forts and Walled Cities of the Middle Ages. - De Capo Press: Cambridge (MA), 2001. ISBN 0-306-81358-0
 +
* Plantagenet Somerset Fry. Castles of Britain and Ireland. - New York 1997, ISBN 0-7892-0278-6
 +
* Cathcart King D.J. Castellarium Anglicanum: An Index and Bibliography of the Castles in England, Wales and the Islands (2 vols), - Kraus International Publications: New York, 1983. ISBN 0-527-50110-7
 +
* Johnson Matthew. Behind the Castle Gate: From Medieval to Renaissance. - Routledge: London, 2002. ISBN 0-415-26100-7
 +
* Kenyon J. Medieval Fortifications. - Leicester University Press: Leicester, 1991. ISBN 0-7185-1392-4
 +
* Monreal y Tejada Luis. Medieval Castles of Spain. - Konemann, 1999. ISBN 3-8290-2221-2
 +
* Pounds N.J.G. The Medieval Castle in England and Wales: A Social and Political History. - Cambridge University Press: Cambridge, 1994. ISBN 0-521-45828-5
 +
* Thompson M.W. The Rise of the Castle. - Cambridge University Press: Cambridge, 1991. ISBN 0-521-37544-4
 +
----
 +
* Rainer Atzbach, Sven Lüken, Hans Ottomeyer. Burg und Herrschaft. - Sandstein: Dresden, 2010, ISBN 978-3-942422-02-4
 +
* Thomas Biller, G. Ulrich Großmann> Burg und Schloss. Der Adelssitz im deutschsprachigen Raum. - Schnell und Steiner: Regensburg, 2002, ISBN 3-7954-1325-7
 +
* Neue Forschungen zum frühen Burgenbau. / Hans-Heinrich Häffner - Deutscher Kunstverlag: München/Berlin, 2006, ISBN 3-422-06569-5
 +
* Die Burg – ein kulturgeschichtliches Phänomen. / Hartmut Hofrichter (Hrsg.) - Theiss: Stuttgart, 1994, ISBN 3-8062-1134-5
 +
* Klaus Leidorf, Peter Ettel. Burgen in Bayern. 7000 Jahre Burgengeschichte im Luftbild. - Theiss: Stuttgart, 1999, ISBN 3-8062-1364-X
 +
* Heribert J. Leonardy, Hendrik Kersten. Burgen in Spanien. Eine Reise ins spanische Mittelalter. - Theiss: Stuttgart, 2002, ISBN 3-8062-1654-1
 +
* Zentrale Funktionen der Burg. Wartburg/Eisenach 1996. / Barbara Schock-Werner, Hartmut Hofrichter (Hrsg.) - Europäisches Burgeninstitut: Braubach, 2001, ISBN 3-927558-07-9
 +
* Joachim Zeune. Burgen – Symbole der Macht. Ein neues Bild der mittelalterlichen Burg. - Pustet: Regensburg, 1996, ISBN 3-7917-1501-1
 +
----
 +
* Jean Mesqui. Chateaux forts et fortifications en France. - Flammarion: Paris, 1997, ISBN 2-08-012271-1
 +
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 +
* [http://castle.lv/castles4/index-lat.html Viduslaiku pilis Latvijā]
 +
* [http://www.ambermarks.com/PieminekluVeidi/Pilis/_Pilis.htm Pilis un muižu kungu mājas - vēsturnieka Gata Pāvila apkopojums]
 +
* [https://www.youtube.com/watch?v=6OO1efgipn0 Imanta Lancmaņa lekcija "Eiropas pilis un Latvija" - yotube]
 +
----
 +
* [http://www.hls-dhs-dss.ch/textes/d/D24640.php Burgen und Schlösser // Historischen Lexikon der Schweiz]
 +
* [http://www.ms-visucom.de/cgi-bin/ebidat.pl Europäischen Burgeninstituts]
 +
* [http://www.burgen.de/ Die Burgen und Schlösser dieser Welt]
 +
----
 +
* [http://mir-zamkov.net/ Средневековые замки]
 +
* [http://www.allcastles.ru/ Средневековые замки и крепости мира]
 +
* [http://allcastle.info/castle Замки мира]
 +
* [http://www.castlemania.ru/ Средневековые замки Европы]
 +
* [http://medievism.narod.ru/Sym0040.htm Замок // Средневековые символы в культуре Запада]
  
 
[[Kategorija:Fortifikācija]]
 
[[Kategorija:Fortifikācija]]

Pašreizējā versija, 2019. gada 21. janvāris, plkst. 08.39

izmaiņas pils fortifikācijā laika gaitā
pilis Livonijā viduslaikos

Pils (an. palace, vc. Schloss, fr. château, kr. дворец) - zemes kunga rezidence. Atkarībā no konteksta (latviešu valodā nav atsevišķu apzīmējumu, par pilīm dēvē gan fortifikācijas būves - mazos viduslaiku cietokšņus, gan pilis, - gan palastus un pat vienkārši greznākus kungu namus muižās):

  • 1. Viduslaikos ar palisādi, aizsardzības mūri, donžonu un sargtorņiem (dažkārt arī ar aizsarggrāvi un paceļamo tiltu) nocietināta cietokšņa tipa zemes kunga rezidence, kurā pastāvīgi vai sporādiski uzturējās pats zemes kungs, tā kalpotāji, administrācija, gvarde. Švābu spogulī (XIII gs. avots) norādīts, ka par pili uzskatāma nocietināta ēka, kuras aizsargmūris ir tik augsts, ka jātnieks, sēžot zirgā, ar zobena smaili nevar aizsniegt tā augšmalu, un ar tik dziļu aizsarggrāvi, lai tā remonts (padziļināšanai, sienu nostiprināšanai u.tml.) nebūtu iespējams bez stalažām. Arhitektoniski pils veido vienu kompleksu ēku - kastelu - ar piebūvēm un iekšpagalmu. Iekšpagalms visbiežāk pārdalīts uz pusēm ar iekšējo mūri (vienā pagalma pusē kara gadījumā uzturējās vasaļi ar saviem vīriem, otrā pusē atradās donžons un uzturējās pils kungam tuvākie ļaudis). Šāda tipa nocietinātas rezidences sastopamas jau senajos Austrumos, Senajā Ķīnā, Japānā un Romas impērijā, taču visplašāko izplatību no Bizantijas guva Eiropā viduslaikos, līdz ar feodālās sistēmas veidošanos. Eiropā pilis sākotnēji būvētas no koka (koka pils), bet attīstoties celtniecības tehnoloģijām, kopš XI gs. - mūra u.c. ilgtermiņa celtniecības materiāliem. Attīstoties metamajai artilērijai, pastāvīgi pilnveidojās arī piļu fortifikācija un izskats, līdz ar šaujampulvera parādīšanos, mehānisko artilēriju nomainīja uguns artilērija un kopš XV gs. pils kā militāra būve zaudēja savu stratēģisko nozīmi, tāc vietā nākot cietoksnim.
  • 2. Jaunajos laikos un jaunākajos laikos grezna valdnieka rezidence (an. palace, vc. Schloss, kr. дворец), tā galma uzturēšanās vieta, varas prestiža simbols.

Skat. arī: forts, pilskalns, kastela, mote, palasta, priekšpils

Literatūra par šo tēmu

  • Lancmanis I. Jelgavas pils. – Zinātne: Rīga, 1986. – 168 lpp.
  • Lancmanis I. Rundāles pils. – Zinātne: Rīga, 1994. – 249 lpp.
  • Bruģis D. Historisma pilis Latvijā. - Rīga, 1996.
  • Caune A., Ose I. Latvijas 12.gs. beigu – 17.gs. vācu piļu leksikons. - Rīga, 2004.
  • Kaufmann J.E., Kaufmann H.W. The Medieval Fortress: Castles, Forts and Walled Cities of the Middle Ages. - De Capo Press: Cambridge (MA), 2001. ISBN 0-306-81358-0
  • Plantagenet Somerset Fry. Castles of Britain and Ireland. - New York 1997, ISBN 0-7892-0278-6
  • Cathcart King D.J. Castellarium Anglicanum: An Index and Bibliography of the Castles in England, Wales and the Islands (2 vols), - Kraus International Publications: New York, 1983. ISBN 0-527-50110-7
  • Johnson Matthew. Behind the Castle Gate: From Medieval to Renaissance. - Routledge: London, 2002. ISBN 0-415-26100-7
  • Kenyon J. Medieval Fortifications. - Leicester University Press: Leicester, 1991. ISBN 0-7185-1392-4
  • Monreal y Tejada Luis. Medieval Castles of Spain. - Konemann, 1999. ISBN 3-8290-2221-2
  • Pounds N.J.G. The Medieval Castle in England and Wales: A Social and Political History. - Cambridge University Press: Cambridge, 1994. ISBN 0-521-45828-5
  • Thompson M.W. The Rise of the Castle. - Cambridge University Press: Cambridge, 1991. ISBN 0-521-37544-4
  • Rainer Atzbach, Sven Lüken, Hans Ottomeyer. Burg und Herrschaft. - Sandstein: Dresden, 2010, ISBN 978-3-942422-02-4
  • Thomas Biller, G. Ulrich Großmann> Burg und Schloss. Der Adelssitz im deutschsprachigen Raum. - Schnell und Steiner: Regensburg, 2002, ISBN 3-7954-1325-7
  • Neue Forschungen zum frühen Burgenbau. / Hans-Heinrich Häffner - Deutscher Kunstverlag: München/Berlin, 2006, ISBN 3-422-06569-5
  • Die Burg – ein kulturgeschichtliches Phänomen. / Hartmut Hofrichter (Hrsg.) - Theiss: Stuttgart, 1994, ISBN 3-8062-1134-5
  • Klaus Leidorf, Peter Ettel. Burgen in Bayern. 7000 Jahre Burgengeschichte im Luftbild. - Theiss: Stuttgart, 1999, ISBN 3-8062-1364-X
  • Heribert J. Leonardy, Hendrik Kersten. Burgen in Spanien. Eine Reise ins spanische Mittelalter. - Theiss: Stuttgart, 2002, ISBN 3-8062-1654-1
  • Zentrale Funktionen der Burg. Wartburg/Eisenach 1996. / Barbara Schock-Werner, Hartmut Hofrichter (Hrsg.) - Europäisches Burgeninstitut: Braubach, 2001, ISBN 3-927558-07-9
  • Joachim Zeune. Burgen – Symbole der Macht. Ein neues Bild der mittelalterlichen Burg. - Pustet: Regensburg, 1996, ISBN 3-7917-1501-1
  • Jean Mesqui. Chateaux forts et fortifications en France. - Flammarion: Paris, 1997, ISBN 2-08-012271-1

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Pils&oldid=70237"