Atšķirības starp "Kijevas Krievzeme" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
[[Attēls:Kievan Rus (1054-1132).jpeg|right|thumb|300px|1054-1132]]
+
[[Attēls:Kievan Rus (1054-1132).jpeg|right|thumb|300px|]]
−
'''Kijevas Krievzeme''' (kr. ''Киевская Русь'') - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums vēstures posmam Austrumeiropā, kad tur pastāvēja vairāki desmiti protovalstisku veidojumu - [[kņaziste]]s, - starp kuriem dominēja '''Kijevas lielkņaziste''' jeb '''Kijevas kaganāts'''.<ref>Pēc Hazāru kaganāta sabrukuma 969. gadā Kijevas kņazi sāka titulēties kā [[Kagans|kagani]].</ref> Šis konglomerāts izveidojās IX gs., pēc tam, kad 882. gadā Kijevu ieņēma (nogalinot tās [[Varjagi|varjagu]] kņazus Askoldu un Dīru) Novgorodas [[kņazs]] Helge (Oļegs), pakāpeniski pakļaujot savai ietekmei apkārtējās [[Dregoviči|dregoviču]], [[Drevļani|drevļanu]], [[Kriviči|kriviču]], [[Poļani|poļanu]], [[Radimiči|radimiču]], [[Vjatiči|vjatiču]] u.c. austrumslāvu cilšu savienības.
+
'''Kijevas Krievzeme''' (kr. ''Киевская Русь'') - PSRS un Krievijas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums senkrievu cilšu [[kņaziste|kņazistēm]], - starp kurām dominēja '''Kijevas lielkņaziste'''.
  
−
Tipiska vēlīnās [[vadonība]]s sabiedrība ar monarhijas elementiem (varu pārmantoja radinieki). Kijevas kņazistei pakļautās zemes aptvēra teritoriju no Oņegas ezera ziemeļos līdz Melnajai jūrai dienvidos, un no Vislas un Dņestras augšteces rietumos līdz Volgas un Donas augštecei austrumos. Līdz 969. gadam [[Hazāru kaganāts|Hazāru kaganāta]] [[vasaļvalsts]]. 988.-989. gados kristījās pats [[kņazs]] un lielākā daļa tā karadraudzes, pamazām ieviešot kristietību arī padoto vidū. XI gs. vidū sākās pašas lielkņazistes teritorijas administratīva saskaldīšanās [[Dalienu kņazistes|dalienu kņazistēs]], Kijevā esošajam kņazam turpmāk dēvējoties par lielkņazu un zemei - par lielkņazisti<ref>Turpmākajos gadsimtos lielkņaza tituls bija politiski ļoti svarīgs senkrievu zemēs, jo ļāva tā valkātājam pretendēt uz visām teritorijām, kas reiz ietilpa Kijevas lielkņazistes zemēs.</ref> [[Monarhs]] bija lielkņazs (Vladimirs - 980.-1015. - gan titulējās kā [[kagans]]), kurš pārvaldīja zemes ar [[kņaza padome]]s palīdzību, bet realizēja šo piļu-muižu pārvaldes sistēmu kņaza [[Tiuns|tiuni]] un [[Bajārs|bajāri]]. Jaroslava Gudrā laikā (1019.-1054.) jau bija izveidojusies visai stabila pārvaldes sistēma, kodificēta likumdošana ([[Krievu tiesa]]). Visai liela loma saglabājās ari [[veče]]i. XII gs. vidū kā vienota protovalsts beidza pastāvēt, tās teritorijai saskaldoties daudzās suverenās kņazistēs, kuru kņazi savā starpā cīnījās par lielkņaza titulu, bet XIII gs. otrajā pusē kļūstot par [[Mongoļu impērija]]s [[Vasaļvalsts|vasaļzemēm]].
+
Tipiska vēlīnās [[vadonība]]s sabiedrība ar monarhijas elementiem (varu pārmantoja radinieki). Senkrievu zemes aptvēra teritoriju no Oņegas ezera ziemeļos līdz Melnajai jūrai dienvidos, un no Vislas un Dņestras augšteces rietumos līdz Volgas un Donas augštecei austrumos.  
 +
 
 +
988.-989. gados kristījās Kijevas (mūsd. Ukrainas galvaspilsēta) [[kņazs]] un lielākā daļa tā karadraudzes, pamazām ieviešot [[Kristietība|kristietību]] arī padoto vidū. 11. gs. vidū sākās pašas kņazistes teritorijas saskaldīšanās [[Dalienu kņazistes|dalienu kņazistēs]], Kijevā esošajam kņazam turpmāk dēvējoties par lielkņazu un zemei - par lielkņazisti<ref>Turpmākajos gadsimtos lielkņaza tituls bija politiski ļoti svarīgs senkrievu zemēs, jo ļāva tā valkātājam pretendēt uz visām teritorijām, kas reiz ietilpa Kijevas lielkņazistes zemēs.</ref> [[Monarhs]] bija lielkņazs (Vladimirs - 980.-1015. - gan titulējās kā [[kagans]]<ref>Pēc Hazāru kaganāta sabrukuma 969. gadā Kijevas kņazi sāka titulēties kā [[Kagans|kagani]].</ref>), kurš pārvaldīja zemes ar [[kņaza padome]]s palīdzību, bet realizēja šo piļu-muižu pārvaldes sistēmu kņaza [[Tiuns|tiuni]] un [[Bajārs|bajāri]]. Jaroslava Gudrā laikā (1019.-1054.) jau bija izveidojusies visai stabila pārvaldes sistēma, kodificēta likumdošana ([[Krievu tiesa]]). Visai liela loma saglabājās ari [[veče]]i. XII gs. vidū kā vienota protovalsts beidza pastāvēt, tās teritorijai saskaldoties daudzās suverenās kņazistēs, kuru kņazi savā starpā cīnījās par lielkņaza titulu, bet XIII gs. otrajā pusē kļūstot par [[Mongoļu impērija]]s [[Vasaļvalsts|vasaļzemēm]].
  
 
=== Atsauces un paskaidrojumi ===
 
=== Atsauces un paskaidrojumi ===

Versija, kas saglabāta 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 09.31

Kievan Rus (1054-1132).jpeg

Kijevas Krievzeme (kr. Киевская Русь) - PSRS un Krievijas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums senkrievu cilšu kņazistēm, - starp kurām dominēja Kijevas lielkņaziste.

Tipiska vēlīnās vadonības sabiedrība ar monarhijas elementiem (varu pārmantoja radinieki). Senkrievu zemes aptvēra teritoriju no Oņegas ezera ziemeļos līdz Melnajai jūrai dienvidos, un no Vislas un Dņestras augšteces rietumos līdz Volgas un Donas augštecei austrumos.

988.-989. gados kristījās Kijevas (mūsd. Ukrainas galvaspilsēta) kņazs un lielākā daļa tā karadraudzes, pamazām ieviešot kristietību arī padoto vidū. 11. gs. vidū sākās pašas kņazistes teritorijas saskaldīšanās dalienu kņazistēs, Kijevā esošajam kņazam turpmāk dēvējoties par lielkņazu un zemei - par lielkņazisti[1] Monarhs bija lielkņazs (Vladimirs - 980.-1015. - gan titulējās kā kagans[2]), kurš pārvaldīja zemes ar kņaza padomes palīdzību, bet realizēja šo piļu-muižu pārvaldes sistēmu kņaza tiuni un bajāri. Jaroslava Gudrā laikā (1019.-1054.) jau bija izveidojusies visai stabila pārvaldes sistēma, kodificēta likumdošana (Krievu tiesa). Visai liela loma saglabājās ari večei. XII gs. vidū kā vienota protovalsts beidza pastāvēt, tās teritorijai saskaldoties daudzās suverenās kņazistēs, kuru kņazi savā starpā cīnījās par lielkņaza titulu, bet XIII gs. otrajā pusē kļūstot par Mongoļu impērijas vasaļzemēm.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Turpmākajos gadsimtos lielkņaza tituls bija politiski ļoti svarīgs senkrievu zemēs, jo ļāva tā valkātājam pretendēt uz visām teritorijām, kas reiz ietilpa Kijevas lielkņazistes zemēs.
  2. ↑ Pēc Hazāru kaganāta sabrukuma 969. gadā Kijevas kņazi sāka titulēties kā kagani.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Kijevas_Krievzeme&oldid=72581"