Atšķirības starp "Barons" versijām
m (papildinu) |
m |
||
| (12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Barons''', arī '''brīvkungs''' (no lat. ''liber baro'', | + | '''Barons''', arī '''brīvkungs''' (no lat. ''liber baro'' - "brīvs vīrs", daudzsk. ''barones''; angl./fr. ''baron'', vāc. ''Freiherr'', ), sieviešu dzimtē '''baronese''' – feodāls [[senjors]], tiešais [[Karalis|karaļa]] [[vasalis]] ar neierobežotu jurisdikciju savā lēnī, sākotnēji amats, vēlāk viens no augstākajiem mantojamajiem [[aristokrātija]]s tituliem. Attīstītajos [[Viduslaiki|viduslaikos]], baroniem sākot pieņemt lēņus no [[Hercogs|hercogiem]] un [[Grāfs|grāfiem]], to statuss pazeminājās. Atšķirība starp "barons" un '''"brīvkungs"''' (vāc. ''Freiherr'') ir valodas un nacionālās tradīcijas jautājums. Romāņu zemēs, Ungārijā un slāvu zemēs lietoja "barons", savukārt vācu zemēs, Zviedrijā un Somijā - "brīvkungs". Etimoloģiskā jēga abiem jēdzieniem ir viena: "brīvs kungs". Lielbritānijā tas ir zemākais jaunākā [[pērs|pēra]] tituls, titulētās aristokrātijas hierarhiskajā rangu tabulā atrodas zemāk par [[Vikonts|vikontu]]. Vācu zemēs nākošais tituls aiz [[Grāfs|grāfa]]. Vācu zemēs titulu saņēma tās [[Bruņinieks|bruņinieku]] dzimtas, kurām nebija pašām savu zemes īpašumu, un kurām lēņus par dienestu bija piešķīris pats [[imperators]] savos īpašumos. No XV gs. šo titulu saņēma arī aristokrātu dzimtas (kuras atradās vasaļatiecībās ar senjoru dinastijām, kurām nebija augstākas pakāpes) kā zemāko titulētās aristokrātijas rangu. |
| − | + | Vidzemē no 444 [[Imatrikulēts|imatrikulētām]] muižnieku dzimtām XX gs. sākumā barona tituls bija tikai 65 dzimtām; Kurzemē no 292 imatrikulētajām muižnieku dzimtām - tikai 85. Ar [[Krievijas impērijas Senāts|Krievijas impērijas Senāta]] lēmumu 1862. gadā 69 Kurzemes un 29 Vidzemes dzimtām tika atzīta barona titula lietošanas likumība uz šo dzimtu izcelsmes senuma un seno tiesību pamata. 32 dzimtas XVII-XVIII gs. bija saņēmušas Zviedrijas vai vācu brīvkunga, vai arī Polijas barona titulu. XIX-XX gs. mijā daudzas Baltijas muižniecības dzimtas sāka aizstāt "barons" ar '''brīvkungs''', uzsverot savu saistību ar [[Vācijas impērija|Vācijas impēriju]]. | |
| − | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | |
| − | + | * Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007., 171., 281. lpp. | |
| + | ---- | ||
| + | * Sanders, I. J. English Baronies: A Study of their Origin and Descent, 1086–1327. - Clarendon Press, 1960. | ||
| − | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | |
| − | + | * [http://www.heraldica.org/ Heraldica] | |
| + | * [http://www.4dw.net/royalark/ The Royal Ark] | ||
| + | * [http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_Baronies Lielbritānijas baroniju saraksts (en.wikipedia.org)] | ||
| + | * [http://russiannobility.org/en/barons-of-the-russian-empire/ Barons of the Russian Empire] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.kunstkamera.ru/files/lib/978-5-88431-248-7/978-5-88431-248-7_29.pdf Сардак Л.Л. ПОКОЛЕННАЯ РОСПИСЬ БАРОНОВ РОССИЙСКОЙ ИМПЕРИИ МЕЛЛЕР-ЗАКОМЕЛЬСКИХ] | ||
| − | + | [[Kategorija:Tituli un amati]] | |
| − | |||
| − | |||
Pašreizējā versija, 2017. gada 14. februāris, plkst. 19.36
Barons, arī brīvkungs (no lat. liber baro - "brīvs vīrs", daudzsk. barones; angl./fr. baron, vāc. Freiherr, ), sieviešu dzimtē baronese – feodāls senjors, tiešais karaļa vasalis ar neierobežotu jurisdikciju savā lēnī, sākotnēji amats, vēlāk viens no augstākajiem mantojamajiem aristokrātijas tituliem. Attīstītajos viduslaikos, baroniem sākot pieņemt lēņus no hercogiem un grāfiem, to statuss pazeminājās. Atšķirība starp "barons" un "brīvkungs" (vāc. Freiherr) ir valodas un nacionālās tradīcijas jautājums. Romāņu zemēs, Ungārijā un slāvu zemēs lietoja "barons", savukārt vācu zemēs, Zviedrijā un Somijā - "brīvkungs". Etimoloģiskā jēga abiem jēdzieniem ir viena: "brīvs kungs". Lielbritānijā tas ir zemākais jaunākā pēra tituls, titulētās aristokrātijas hierarhiskajā rangu tabulā atrodas zemāk par vikontu. Vācu zemēs nākošais tituls aiz grāfa. Vācu zemēs titulu saņēma tās bruņinieku dzimtas, kurām nebija pašām savu zemes īpašumu, un kurām lēņus par dienestu bija piešķīris pats imperators savos īpašumos. No XV gs. šo titulu saņēma arī aristokrātu dzimtas (kuras atradās vasaļatiecībās ar senjoru dinastijām, kurām nebija augstākas pakāpes) kā zemāko titulētās aristokrātijas rangu.
Vidzemē no 444 imatrikulētām muižnieku dzimtām XX gs. sākumā barona tituls bija tikai 65 dzimtām; Kurzemē no 292 imatrikulētajām muižnieku dzimtām - tikai 85. Ar Krievijas impērijas Senāta lēmumu 1862. gadā 69 Kurzemes un 29 Vidzemes dzimtām tika atzīta barona titula lietošanas likumība uz šo dzimtu izcelsmes senuma un seno tiesību pamata. 32 dzimtas XVII-XVIII gs. bija saņēmušas Zviedrijas vai vācu brīvkunga, vai arī Polijas barona titulu. XIX-XX gs. mijā daudzas Baltijas muižniecības dzimtas sāka aizstāt "barons" ar brīvkungs, uzsverot savu saistību ar Vācijas impēriju.
Literatūra par šo tēmu
- Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007., 171., 281. lpp.
- Sanders, I. J. English Baronies: A Study of their Origin and Descent, 1086–1327. - Clarendon Press, 1960.
Resursi internetā par šo tēmu
- Heraldica
- The Royal Ark
- Lielbritānijas baroniju saraksts (en.wikipedia.org)
- Barons of the Russian Empire
