Atšķirības starp "Ļūļe Arturs" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Arturs Ļūļe''' (1882.-1941.) - Latvijas Republikas [[ģenerālkonsuls]] ASV. | + | [[Attēls:Lule_Arturs.jpg|right|thumb|200px|]] |
| + | '''Arturs Ļūļe''' (1882.-1941.) - jurists, ekonomists, sabiedrisks darbinieks, Latvijas Republikas [[ģenerālkonsuls]] ASV, Latvijas-Igaunijas tirdzniecības kameras Čikāgā goda viceprezidents, Baltijas-Amerikas biedrības goda biedrs, ASV armijas 317. kavalērijas pulka goda loceklis. | ||
| − | Dzimis 1882. gada 6. janvārī Lēdurgas [[Pagasts|pagasta]] Inciema pagastskolas skolotāja ģimenē, [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] (tēvs - Kārlis, māte - Anna, dzim. Kreišmane). Pamatizglītību guvis Inciema pagastskolā, pēs tās mācījies K.Millera reālskolā Cēsīs, absolvējis Nikolaja ģimnāziju Rīgā. 1901. gadā uzsācis studijas Rīgas politehniskajā augstskolas Tirdzniecības nodaļā (absolvējis 1912. gadā). 1913. gadā mācījies franču valodas kursos Grenobles universitātē. 1909.-1910. gados strādājis par grāmatveža palīgu Latviešu lauksaimniecības ekonomiskajā savienībā, Vidzemes Savstarpējā kredīdbiedrībā Rīgā (1915. gadā kredītbiedrība evakuēta uz Iekškrieviju). No 1915. gada augusta strādāja par grāmatveža palīgu elektrotehnikas uzņēmumā "С. Тринковский" Maskavā, no 1916. gada septembra galvenais grāmatvedis Betona un būvdarbu akciju sabiedrībā. Bijis latviešu bēgļu apgādāšanas organizācijas "Dzimtene" sekretārs Maskavā. 1916. gada oktobrī pieteicies karadienestā, bija Krievijas impērijas Sarkanā Krusta galvenās valdes nodaļas darbvedis Tiflisā (mūsd. Tblisi). 1917. gada novembrī veselības problēmu dēļ demobilizējies un atgriezies Maskavā. No 1918. gada maija grāmatvedis Mihailovas [[Apriņķis|apriņķī]] kooperatīvā, no augusta - grāmatvedis uzņēmuma "Ing. Deshayes & C-ie" ( | + | Dzimis 1882. gada 6. janvārī Lēdurgas [[Pagasts|pagasta]] Inciema pagastskolas skolotāja ģimenē, [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] (tēvs - Kārlis, māte - Anna, dzim. Kreišmane). Pamatizglītību guvis Inciema pagastskolā, pēs tās mācījies K.Millera reālskolā Cēsīs, absolvējis Nikolaja ģimnāziju Rīgā. 1901. gadā uzsācis studijas Rīgas politehniskajā augstskolas Tirdzniecības nodaļā (absolvējis 1912. gadā). Studentu korporācijas "Selonija" filistrs. 1912. gadā apprecējies ar Irmu Ozoliņu. (1885.-1958.). 1913. gadā mācījies franču valodas kursos Grenobles universitātē. 1909.-1910. gados strādājis par grāmatveža palīgu Latviešu lauksaimniecības ekonomiskajā savienībā, Vidzemes Savstarpējā kredīdbiedrībā Rīgā (1915. gadā [[Savstarpējā kredītbiedrība|kredītbiedrība]] evakuēta uz Iekškrieviju). No 1915. gada augusta strādāja par grāmatveža palīgu elektrotehnikas uzņēmumā "С. Тринковский" Maskavā, no 1916. gada septembra galvenais grāmatvedis Betona un būvdarbu akciju sabiedrībā. Bijis latviešu bēgļu apgādāšanas organizācijas "Dzimtene" sekretārs Maskavā. 1916. gada oktobrī pieteicies karadienestā, bija Krievijas impērijas Sarkanā Krusta galvenās valdes nodaļas darbvedis Tiflisā (mūsd. Tblisi). 1917. gada novembrī veselības problēmu dēļ demobilizējies un atgriezies Maskavā. No 1918. gada maija grāmatvedis Mihailovas [[Apriņķis|apriņķī]] kooperatīvā, no augusta - grāmatvedis uzņēmuma "Ing. Deshayes & C-ie" (Francija) filiālē Maskavā. 1920. gadā atgriezies jaundibinātajā Latvijas Republikā (LR). No 1920. gada jūnija Ārlietu ministrijas Ekonomiski-konsulārā departamenta direktora palīgs (no oktobra - Politiski-ekonomiskā departamenta direktora palīgs). 1920. gada jūlijā iecelts par komisijas priekšsēdētāju norēķinu kārtošanai ar Igaunijas Republiku. Finanšu ministrijas mēnešraksta "The Latvian Economist" redaktors. 1922. gada janvārī iecelts par I [[Konsuls|konsulu]] Ņujorkā (no 1925. gada novembra - ģenerālkonsuls). Laikā no 1923. gada maija līdz 1925. gada maijam vadījis sūtniecības darbu sūtņa prombūtnes laikā. 1928. gada aprīlī Čikāgas Juridiskajā augsskolā ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu. Lasījis lekcijas par Latviju augstskolās un biedrībās. 1936. gada aprīlī, pēc ģenerālkonsulāta pārveidošanas par [[Konsulāts|konsulātu]], iecelts par konsulu (septembrī atbrīvots no amata). Laikā no 1937. gada marta līdz 1938. gada maijam LR konsuls Kēnigsbergā ([[Vācija]]). No 1938. gada maija Rīgas pilsētas vecākais (līdz [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijai]]), Rīgas pilsētas finanšu valdes locekli, [[Rīgas Latviešu biedrība]]s biedrs, Latvijas Pilsētu savienības valdes loceklis. No 1939. gada [[Aizsargi|aizsargu]] aviācijas pulka ierindnieks (vēlāk - grupas komandieris). Darbojies arī Latvijas Sabiedriskajā klubā, Amerikas draugu biedrībā. Apbalvots ar III šķiras [[TZo]]. 1941. gada 14. aprīlī okupācijas varas iestāžu apcietināts par saistību ar britu izlūkdienestu, ieslodzīts [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnē]] Molotovas [[Apgabals|apgabala]] Soļikamskā, kur miris 19. decembrī. |
==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * LVVA, 2570. f., 1. apr., 283. l.; 14. apr., 938. l.; LVA, 1987. f., 1. apr., 13783. l. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| 13. rindiņa: | 16. rindiņa: | ||
* [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/43-78-VESTURE-Buka-Sutnieciba.pdf Buka L. Latvijas sūtniecība Vašingtonā (1919–1940).] | * [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/43-78-VESTURE-Buka-Sutnieciba.pdf Buka L. Latvijas sūtniecība Vašingtonā (1919–1940).] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Ļ]] |
Pašreizējā versija, 2010. gada 14. marts, plkst. 09.40
Arturs Ļūļe (1882.-1941.) - jurists, ekonomists, sabiedrisks darbinieks, Latvijas Republikas ģenerālkonsuls ASV, Latvijas-Igaunijas tirdzniecības kameras Čikāgā goda viceprezidents, Baltijas-Amerikas biedrības goda biedrs, ASV armijas 317. kavalērijas pulka goda loceklis.
Dzimis 1882. gada 6. janvārī Lēdurgas pagasta Inciema pagastskolas skolotāja ģimenē, Krievijas impērijā (tēvs - Kārlis, māte - Anna, dzim. Kreišmane). Pamatizglītību guvis Inciema pagastskolā, pēs tās mācījies K.Millera reālskolā Cēsīs, absolvējis Nikolaja ģimnāziju Rīgā. 1901. gadā uzsācis studijas Rīgas politehniskajā augstskolas Tirdzniecības nodaļā (absolvējis 1912. gadā). Studentu korporācijas "Selonija" filistrs. 1912. gadā apprecējies ar Irmu Ozoliņu. (1885.-1958.). 1913. gadā mācījies franču valodas kursos Grenobles universitātē. 1909.-1910. gados strādājis par grāmatveža palīgu Latviešu lauksaimniecības ekonomiskajā savienībā, Vidzemes Savstarpējā kredīdbiedrībā Rīgā (1915. gadā kredītbiedrība evakuēta uz Iekškrieviju). No 1915. gada augusta strādāja par grāmatveža palīgu elektrotehnikas uzņēmumā "С. Тринковский" Maskavā, no 1916. gada septembra galvenais grāmatvedis Betona un būvdarbu akciju sabiedrībā. Bijis latviešu bēgļu apgādāšanas organizācijas "Dzimtene" sekretārs Maskavā. 1916. gada oktobrī pieteicies karadienestā, bija Krievijas impērijas Sarkanā Krusta galvenās valdes nodaļas darbvedis Tiflisā (mūsd. Tblisi). 1917. gada novembrī veselības problēmu dēļ demobilizējies un atgriezies Maskavā. No 1918. gada maija grāmatvedis Mihailovas apriņķī kooperatīvā, no augusta - grāmatvedis uzņēmuma "Ing. Deshayes & C-ie" (Francija) filiālē Maskavā. 1920. gadā atgriezies jaundibinātajā Latvijas Republikā (LR). No 1920. gada jūnija Ārlietu ministrijas Ekonomiski-konsulārā departamenta direktora palīgs (no oktobra - Politiski-ekonomiskā departamenta direktora palīgs). 1920. gada jūlijā iecelts par komisijas priekšsēdētāju norēķinu kārtošanai ar Igaunijas Republiku. Finanšu ministrijas mēnešraksta "The Latvian Economist" redaktors. 1922. gada janvārī iecelts par I konsulu Ņujorkā (no 1925. gada novembra - ģenerālkonsuls). Laikā no 1923. gada maija līdz 1925. gada maijam vadījis sūtniecības darbu sūtņa prombūtnes laikā. 1928. gada aprīlī Čikāgas Juridiskajā augsskolā ieguvis tiesību zinātņu doktora grādu. Lasījis lekcijas par Latviju augstskolās un biedrībās. 1936. gada aprīlī, pēc ģenerālkonsulāta pārveidošanas par konsulātu, iecelts par konsulu (septembrī atbrīvots no amata). Laikā no 1937. gada marta līdz 1938. gada maijam LR konsuls Kēnigsbergā (Vācija). No 1938. gada maija Rīgas pilsētas vecākais (līdz Latvijas okupācijai), Rīgas pilsētas finanšu valdes locekli, Rīgas Latviešu biedrības biedrs, Latvijas Pilsētu savienības valdes loceklis. No 1939. gada aizsargu aviācijas pulka ierindnieks (vēlāk - grupas komandieris). Darbojies arī Latvijas Sabiedriskajā klubā, Amerikas draugu biedrībā. Apbalvots ar III šķiras TZo. 1941. gada 14. aprīlī okupācijas varas iestāžu apcietināts par saistību ar britu izlūkdienestu, ieslodzīts koncentrācijas nometnē Molotovas apgabala Soļikamskā, kur miris 19. decembrī.
Avoti un literatūra par šo tēmu
- LVVA, 2570. f., 1. apr., 283. l.; 14. apr., 938. l.; LVA, 1987. f., 1. apr., 13783. l.
Resursi internetā par šo tēmu
- Artūrs Ļūļe - LR Ārlietu ministrija
- Latvijas goda konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs (1918.-1991.)
- Latvijas un ASV divpusējās attiecības
- Lerhis A. Latvijas ārpolitiskā dienesta un Ārlietu ministrijas pirmie darbības gadi (1919. gads – 20. gadu pirmā puse). // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1998., Nr.2, 100.-128. lpp.
- Buka L. Latvijas sūtniecība Vašingtonā (1919–1940).
