Atšķirības starp "Pilstiesa" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pilstiesa''' (vāc. ''Schloßgericht'', zv. ''slotsrätt'', ig. ''lossikohus'', kr. ''дворцовый суд'') - tiesa vācu zemēs. atkarībā no konteksta: | + | '''Pilstiesa''' (lat. ''castellatura'', vāc. ''Schloßgericht'', zv. ''slotsrätt'', ig. ''lossikohus'', kr. ''дворцовый суд'') - tiesa vācu zemēs. atkarībā no konteksta: |
* '''1.''' Pirmās instances tiesa krimināllietās [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]] - Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Pērnavā un Tērbatā. Bez tiesas spriešanas tās kompetencē bija arī policijas, valsts domēņu uzraudzība u.c. funkcijas. | * '''1.''' Pirmās instances tiesa krimināllietās [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]] - Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Pērnavā un Tērbatā. Bez tiesas spriešanas tās kompetencē bija arī policijas, valsts domēņu uzraudzība u.c. funkcijas. | ||
* '''2.''' [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] tiesa Rīgā, Narvā (''Narvasches Schlossgericht''), Tērbatā (''Dorpater Schlossgericht'') un Kohenhusenā (kopš 1639. gada tikai Rīgā). ''Pilstiesai'' bija ierobežota kriminālā jurisdikcija, parādu piedziņas lietas un dažas policijas un valsts domēņu uzraudzības funkcijas. XVII gs. beigās ''pilstiesa'' tika likvidēta, tās funkcijas nododot [[bruģa tiesa]]i un [[galma tiesa]]i. Skat arī [[Vidzemes tiesu reforma 1630.-1632.]] | * '''2.''' [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] tiesa Rīgā, Narvā (''Narvasches Schlossgericht''), Tērbatā (''Dorpater Schlossgericht'') un Kohenhusenā (kopš 1639. gada tikai Rīgā). ''Pilstiesai'' bija ierobežota kriminālā jurisdikcija, parādu piedziņas lietas un dažas policijas un valsts domēņu uzraudzības funkcijas. XVII gs. beigās ''pilstiesa'' tika likvidēta, tās funkcijas nododot [[bruģa tiesa]]i un [[galma tiesa]]i. Skat arī [[Vidzemes tiesu reforma 1630.-1632.]] | ||
| + | * '''3.''' Zemākā jeb pirmās instances tiesa [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], kas atradās [[Virspilskungs|virspilskunga]] iecirkņa centrā (Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā un Sēlpilī), sastāvēja no virspilskunga, 2-3 piesēdētājiem jeb asesoriem, lēma dižciltīgo civillietas, un nedižciltīgo brīvo krimināllietas. Pēc 1718. gada landtāga lēmuma, tiesas sesijas bija jānotur regulāri 2 reizes gadā: martā un oktobrī. | ||
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 104. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 104. lpp. | ||
| 12. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
* Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c. | * Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.verfassungen.eu/lv/recht1795-kurland.htm Staatsrecht des Herzogtums Kurland der Jahre 1795 bis 1918] | * [http://www.verfassungen.eu/lv/recht1795-kurland.htm Staatsrecht des Herzogtums Kurland der Jahre 1795 bis 1918] | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 12. janvāris, plkst. 19.35
Pilstiesa (lat. castellatura, vāc. Schloßgericht, zv. slotsrätt, ig. lossikohus, kr. дворцовый суд) - tiesa vācu zemēs. atkarībā no konteksta:
- 1. Pirmās instances tiesa krimināllietās Pārdaugavas hercogistē - Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Pērnavā un Tērbatā. Bez tiesas spriešanas tās kompetencē bija arī policijas, valsts domēņu uzraudzība u.c. funkcijas.
- 2. Zviedru Vidzemē tiesa Rīgā, Narvā (Narvasches Schlossgericht), Tērbatā (Dorpater Schlossgericht) un Kohenhusenā (kopš 1639. gada tikai Rīgā). Pilstiesai bija ierobežota kriminālā jurisdikcija, parādu piedziņas lietas un dažas policijas un valsts domēņu uzraudzības funkcijas. XVII gs. beigās pilstiesa tika likvidēta, tās funkcijas nododot bruģa tiesai un galma tiesai. Skat arī Vidzemes tiesu reforma 1630.-1632.
- 3. Zemākā jeb pirmās instances tiesa Kurzemes hercogistē, kas atradās virspilskunga iecirkņa centrā (Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā un Sēlpilī), sastāvēja no virspilskunga, 2-3 piesēdētājiem jeb asesoriem, lēma dižciltīgo civillietas, un nedižciltīgo brīvo krimināllietas. Pēc 1718. gada landtāga lēmuma, tiesas sesijas bija jānotur regulāri 2 reizes gadā: martā un oktobrī.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 104. lpp.
- Buddenbrock. Sammlung der Gesetze, welche das heutige livländische Landrecht erhalten. - Bd. II, Riga, 1821.
- Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Общая часть, вещное право и обязательственное право. Ч. 1 - Тип. Эд. Бергмана: Юрьев, 1904, - 144 c.
- Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c.
Resursi internetā par šo tēmu
- Staatsrecht des Herzogtums Kurland der Jahre 1795 bis 1918
- Instanzgericht, Schloßgericht - Baltisches Rechtswörterbuch
