Atšķirības starp "Bīroni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Literatūra)
m
 
(71 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Bīronu dzimta''' (vāc. ''von Biron'') – hercogi [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistes]] tronī laikā no 1737. līdz 1795. gadam.
+
[[Attēls:Biron_Grafen_wappen.png‎‎|right|thumb|200px|grāfu Bīronu ģerbonis]]
 +
'''Bīronu dzimta''' (vāc. ''Hause von Biron'', angl. ''House of Biron'', kr. ''дом фон Биронов, Бироны'') – vācu izcelsmes Kurzemes [[Muižniecība|muižnieku]] dzimta, [[Hercogs|hercogi]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] laikā no 1737. līdz 1795. gadam.  
  
−
== Dzimtas vēsture ==
+
Pirmo reizi rakstītos avotos Bīroni (''Biren, Büren, Bühren'') fiksēti 1573. gadā, taču it kā pirmais fon Bīrens, Matiass ap 1550. gadu ieradies Kurzemē no Vestfāles, kur Bīreni bijuši visnotaļ cienījama [[Birģeri|birģeru]] dzimta. 1585. gada 14. jūnijā bruņinieks '''Karls fon Bīrens''' (''Carell von Buhren'') saņēma no hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] lēnī Timzas muižu (vēlāk vietas nosaukums mainījās, un to sāka dēvēt par Kalnciema muižu: ''Kalnzeem, Biringshof''). Vēl šis muižnieks dokumentos parādās sakarā ar konfliktu ar Rīgas pilsētu par tiesībām zvejot Babītes ezerā. Pēc Karla nāves Kalnciema muižā palika saimniekot viņa dēls Johans, kurš apprecēja Mītavas pilsoņa meitu Annu Blunku (Bīreniem Mītavā piederēja nams). 1638. gada 20. maijā karalis Vladislavs IV izsniedza diplomu, kas apstiprināja dzimtas dižciltību (diploms šobrīd atrodas Maskavā, Krievijas valsts Centrālajā seno aktu arhīvā, un tajā ir arī heraldiskais ģerboņa apraksts). Dzimta pārtapa par "Bīroniem" piektā Kurzemes hercoga [[Ketlers Fridrihs Kazimirs, Kurzemes hercogs|Fridriha Kazimira]] laikā, kad Kalnciema muižas īpašnieks [[Bīrens Karls fon|Karls]] (''Karl von Bühren''; 1653.-1733.) sāka parakstīties dokumentos kā "Bīrons". Vecākais dēls Karls Gustavs, vēlākais Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors, turpināja Bīronu baronu līniju. Savukārt jaunākais dēls [[Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs|Ernsts Johans]] vispirms kļuva par [[Grāfs|grāfu]], bet pēc tam par [[Hercogs|hercogu]]. 1730. gadā, Ernstam Johanam Bīronam saņemot [[Grāfs|grāfa]] titulu, dzimta tika ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Hercoga Ernsta Johana jaunākais dēls Karls Ernsts turpināja hercogu Bīronu jaunāko līniju, kas pastāv joprojām. Kopš 1804. gada dzimta tiek titulēta kā prinči - ''Prinz Biron von Curland'',- ko tā nes arī mūsdienās.
  
−
Pirmo reizi rakstītos avotos Bīroni (tai laikā Būreni) fiksēti 1573. gadā.
+
'''Pirmā paaudze:'''
 +
* Karls fon Bīrens (?-1612), Kalnciema (''Biringshof'') kungs, ⚭ Otīlija Kreja
 +
** Johans, Matiass, Karls, Gothards, Nikolauss, Heinrihs Johans, Otīlija (⚭ Mihaels fon Turnavs), NN (⚭ Dītrihs fon Štiberhauzens)
 +
'''Otrā paaudze:'''
 +
* Johans fon Bīrens (?-1610), ⚭ Anna Blunka
 +
** Karls, N
 +
* Matiass  fon Bīrens (?-~1651), ⚭ Agnese fon Hertefelde
 +
** Karls
 +
* Karls  fon Bīrens (?-1645), ⚭ NN Riviusa
 +
* Gothards  fon Bīrens (?-?), ⚭ Izeberta fon Branta
 +
* Nikolauss  fon Bīrens (?-?)
 +
* Heinrihs Johans  fon Bīrens (?-?)
 +
'''Trešā paaudze:'''
 +
* Karls fon Bīrens (?-1674), ⚭ NN Geteke
 +
** Karls
 +
* Karls fon Bīrens (~1620-1676), ⚭ Kristīne Katrīna fon der Grebena
 +
** Otto Fridrihs, Karls, Marija Elizabete (⚭ Hermanis Johans fon Bildrings), Anna Luīze (⚭ 1) Albrehts fon der Mīlbe, 2) Heinrihs Vilhelms fon Bolšvings)
 +
'''Ceturtā paaudze:'''
 +
* Karls fon Bīrens (1653-1733), ⚭ Katrīna Hedviga fon Rāba
 +
** Karls, Doroteja Elizabete (⚭ Hermanis Fridrihs fon Medems), Hedviga Kristīne (⚭ Karls Johans Tobins), Ernsts Johans, Ģertrūde Sofija (⚭ 1) Ēriks fon Albedils, 2) Karls Magnuss fon Korfs), Urzula marija (⚭ Gerhards Johans fon Rādens), Gustavs, Anna Margarēta (⚭ Eberhards Kristofs fon Medems), Sabīne Juliāna (⚭ 1) Georgs Dominiks fon Kandsbergs, 2) Eberhards fon Altenboks), Elizabete, Barbara, Anna
 +
* Otto Fridrihs fon Bīrens (~1650-1726), ⚭ 1) Anna fon Šlibhite, 2) Katrīna Elizabete fon Vegnerna
 +
** Georgs Fridrihs, Georgs Vilhelms, Karls Magnuss, Anna Kristīne (⚭ Johans Fridrihs fon Brinneks)
 +
'''Piektā paaudze:'''
 +
* Karls fon Bīrons (1684-1746), ⚭ Kristīne Luīze fon Lamsdorfa
 +
* [[Ernsts Johans fon Bīrons]] (1690.-1772.), Sv. Romas impērijas [[grāfs]], Kurzemes un Zemgales [[hercogs]], ⚭ [[Bīrona Benigna Gotlība fon|Benigna fon Trota-Treidena]]
 +
** Pēteris, Hedviga Elizabete (⚭ barons Aleksandrs Čerkasovs), Karls Ernsts
 +
* Gustavs fon Bīrons (1695-1746), ⚭ Aleksandra Menšikova
 +
'''Sestā paaudze:'''
 +
* [[Pēteris fon Bīrons]] (1769-1795), Kurzemes un Zemgales hercogs, Sagānas hercogs, ⚭ 1) Luīze Karolīna cu Valdeka, 2) Anna Marija Frederike fon Manteifela, 3) Jevdokija Jusupova, 4) [[Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon|Doroteja fon Medema]]
 +
** laulībā ar Luīzi Karolīnu: N (16.11.1766.), bērni laulībā ar Doroteju: [[Sagāna Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna de|Vilhelmīne]] (⚭ 1) Žils Armāns Luijs, princis de Roāns-Gemenē, 2)  kņazs Vasīlijs Trubeckojs, 3) Karls Rudolfs, grāfs fon der Šulenburgs-Vitcenburgs), [[Bīrona Marija Luīze Paulīne fon|Paulīne]] (⚭  Fridrihs, Hoencolernas-Hehingenas princis), [[Ačerenca Johanna Katarīna di|Johanna]] (⚭ Frančesko Pinjatelli de Belmonts, Ačerencas hercogs), Pēteris (1787-1790), Šarlote Friderike (1789-1791), [[Taleirāna-Perigora, Doroteja de|Doroteja]] (⚭  grāfs Edmons de Taleirans-Perigors); bērni laulībā ar Annu Mariju: Henrieta Frederike (⚭ Karls Filips fon Hardenbergs)
 +
* Karls Ernsts fon Bīrons Bīrons, Kurzemes princis (1728-1814), ⚭ 1) Anna Elizabete fon Trota, 2) Apolonija Lodzja-Poninska
 +
** Benigna (1778-1779), Gustavs Kaliksts (1780-1821), Peters Aleksis (1781-1809), Karolīna (1782), Ādolfs (1783-1789), Konstance (1787-1793), Luīze (⚭ grāfs Mihails Vielgorskis), Katrīna (⚭ grāfs Mihails Vielgorskis)
  
−
1585. gada 14. jūnijā Klīves muižnieks '''Karls Būrens''' (''Carell von Buhren'', miris 1612. g.) saņēma no hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] lēnī Timzas muižu (vēlāk vietas nosaukums mainījās, un to sāka dēvēt par Kalnciema muižu). Vēl šis muižnieks dokumentos parādās sakarā ar konfliktu ar Rīgas pilsētu par tiesībām zvejot Babītes ezerā. Pēc Karla nāves Kalnciema muižā palika saimniekot viņa dēls Johans, kurš apprecēja Mītavas pilsoņa meitu Annu Blunku (Būreniem Mītavā piederēja nams).
+
1795. gadā pēc t.s. 3. Polijas dalīšanas Krievijas militāro draudu spiedeina rezultātā Kurzemes un Zemgales muižniecības [[Landtāgs|landtāga]] sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris bija spiests atteikties no troņa un zemes par labu Krievijas imperatoram. Saņēmusi no Krievijas minimālu kompensāciju par anektētajiem īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz dzīvi Sagānas hercogistē. 1804. gadā Krievijas impērijas imperators Aleksandrs I nopirka no Bīroniem Kurzemes hercoga titulu, piešķirot apmaiņā pret to mantojamu kņaza (firsta) titulu un 18 000 sudraba rubļu lielu gada pensiju. Kopš tā laika Bīroni vairs nelieto hercogu titulu bet gan ir Kurzemes prinči Bīroni (''Prinz Biron von Curland'').
  
−
'''Matiass Būrens''' uzsāka aktīvu darbību, lai dzimta tiktu ierakstīta [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulā, kas celtu tās sociālo statusu. Neraugoties uz to, ka jau 1633. gadā no Žečpospoļita]s [[Karalis|karaļa]] [[Vladislavs IV Vaza|Vladislava IV]] (pol. ''Władysław IV Waza'') tika saņemts muižnieku diploms (ar piešķirtā [[Ģerbonis|ģerboņa]] aprakstu: uz sausa zara tupošu melnu kraukli, kura knābī ir ozolzars ar trim zīlēm; ģerboņa augšdaļā – zelta [[Kronis|kroņa]] krauklis starp divām zīlēm), 1634. gadā Būreniem tika atteikta uzņemšana Kurzemes bruņniecībā. 1638. gada 20. maijā karalis Vladislavs izsniedza diplomu, kas attiecās ne tikai uz Matiasu Būrenu, bet jau visu dzimtu (diploms šobrīd atrodas Maskavā, Krievijas valsts Centrālajā seno aktu arhīvā, un tajā ir arī heraldiskais ģerboņa apraksts). Tas nekādi neietekmēja Kurzemes bruņniecības attieksmi, kura nevēlējās uzņemt savās rindās nesen titulu saņēmušos (tikai 1730. gadā, Ernstam Johanam Bīronam saņemot [[Grāfs|grāfa]] titulu, dzimta tika uzņemta Kurzemes bruņniecībā, un arī tad kā uzņemšanas iemesli tika uzskaitīti Bīronu nopelni Kurzemes bruņniecības labā, bet ne vārda par dzimtas dižciltību un senumu).
+
'''Septītā paaudze:'''
 +
* Gustavs Kaliksts Bīrons, Kurzemes princis (1780-1821), ⚭ Franciska (Fanija) Antuanete Šarlote Luīze fon Maltcāna (''Franziska Countess of Maltzahn; 23.09.1790-25.03.1849)
 +
** Luīze (⚭ Alfrēds fon Hoentāls), Laura Franciska Johanna Antonija (1810-1811), Karls Fridrihs Vilhelms, Antuanete (⚭ barons Lācars Lazarevs-Hoins), Franciska Žilī Terēze (⚭ Hermanis fon Boijens), Kaliksts, Peters Gustavs Hermanis
 +
'''Astotā paaudze:'''
 +
* Karls Fridrihs Vilhelms Bīrons, Kurzemes princis (1811-1848), ⚭ Agnese curLippe-Bisterfelda
 +
* Kaliksts Gustavs Hermanis Bīrons, Kurzemes princis (1817-1882), ⚭ kņaze Helēna Meščerska
 +
** Gustavs
 +
* Peters Gustavs Hermanis Bīrons, Kurzemes princis (1818-1852)
 +
'''Devītā paaudze:'''
 +
* Gustavs Peters Jonahs Bīrons, Kurzemes princis (1859-1941), ⚭ 1) Adele Marija cu Lēvenšteina-Verthaima-Froidenberga, 2) Fransuāza Levisa de Montiņjī de Žokūra
 +
** 1) Vilhelms Karls Ludvigs Kaliksts Ernsts Aleksandrs (1886-1899), Karls Ludvigs Kaliksts (1890), 2) Luīze Fransuāza Helēna Anrieta (1905-?), Karls, Helēna Elizabete Marta Vilhelmīne Frederite (⚭ Stefans Furnels de Bovuārs de Ruvrs), Fridrihs, Ludvigs
 +
'''Desmitā paaudze:'''
 +
* Karls Peters Francis Andreass Aleksandrs Bīrons, Kurzemes princis (1907-1982), ⚭ Herceleida Ina fon Rupina
 +
** Viktorija Benigna Ina Marija Sesila Frederike Luīze Helēna (⚭ Johans Kristofs fon Tvikels), Ernsts, Mihaels
 +
* Fridrihs Francis Kristians Volfs Kaliksts Bīrons, Kurzemes princis (1910-1997), ⚭ Marija Irmgarde Johanna Klementīne Erna Anna fon Balleštrema
 +
** Kaliksts, Doroteja Franciska Marija Klāra Auguste Irmgarde Anna (⚭ barons Alberts fon Aretins), Fridrihs, Irmgarde Gustava Sofija Helēna Kristiana Herceleida Marija Anna (⚭ Ērihs Reinholds Baumans), Gustavs, Benedikta Natālija Johanna (⚭ Rūdolfs Konrāds Emanuels Francis Sebastjans Tarcisijs Pijs Jozefs Marija fon Montelass, barons fon der Heits)
 +
* Ludvigs Gustavs Vilhelms Aleksis Johans Heinrihs Bīrons, Kurzemes princis (1912-1941)
 +
'''Vienpadsmitā paaudze:'''
 +
* Ernsts Johans Karls Oskars Eiteils Fridrihs Peters Burhards Bīrons, Kurzemes princis (1940-1967), ⚭ grāfiene Elizabete Viktorija Raimonda cu Izenburga-Filipceiha
 +
* Mihaels Karls Augusts Vilhelms Bīrons, Kurzemes princis (dz. 1944), ⚭ Kristīne fon Ercena
 +
** Veronika, Aleksandrs, Stefanija
 +
* Kaliksts Francis Gustavs Fridrihs Erdmans Bīrons, Kurzemes princis (dz. 1934), ⚭ baronese Gustava Margarēta fon Brokdorfa
 +
** Izabella Marija Irmgarde Margarēta Doroteja (1965-1965), Markuss Fridrihs Gustavs Nikolauss Ernsts Johans Bīrons, Kurzemes princis (dz. 1967), Johans Kristians Ferdinands Konrāds Huberts (1968-1968)
 +
* Fridrihs Karls Johans Detlavs Francis Bīrons, Kurzemes princis (dz. 1938), ⚭ Ingrīda Farnštainere
 +
** Anna Franciska Beatrise (⚭ Kristians Tirfelders)
 +
* Gustavs Johans Tassils Silvijs Leopolds Bīrons, Kurzemes princis (dz. 1941), ⚭ Adelheida Greita
 +
** Aleksandra (dz. 1970), Franciska (dz.1975)
  
−
'''Karls Būrens''' (1653.-1734.) apprecēja Katrīnu Hedvigu fon der Rāb-Tīlenu, un demobilizējās no dienesta Žečpospoļitas karaļa armijā kā kornets. It kā bijis hercoga virsmežzinis (t.i. atbildējis par [[Medības|medību]] organizēšanu). Viņam bija trīs dēli: Karls, Ernsts Johans un Gustavs.
+
Mūsdienās titulus tālāk nes fon Bīronu dzimtas dzīvā '''Vartenbergas līnija'''.
  
−
== Bīroni Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī ==
+
Skat. arī: [[Bīronu dzimtas ģerbonis]]
  
−
* '''[[Ernsts Johans Bīrons]]''' (''Ernst Johann von Biron'', 1690.-1772.) 1737. gada jūnijā ar Žečpospoļitas [[Karalis|karaļa]] Augusta II ieteikumu, ievēlēts par Kurzemes un Zemgales [[Hercogs|hercogu]] (tituls apstiprināts 13. jūlijā).
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
−
* '''[[Pēteris Bīrons]]''' (''Peter von Biron'', 1724.-1800.) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs. 1795. gadā pēc t.s. 3. Polijas dalīšanas par Kurzemes hercogu senjoru Žečpospoļitas karaļa vietā kļuva teritorijas, tiesību un pienākumu pārmantotājs, Krievijas imperators. Kurzemes un Zemgales muižniecības [[Landtāgs|landtāga]] sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula. Saņēmusi no Krievijas imperatores [[Katrīna II (Krievijas imperatore)|Katrīnas II]] zināmu kompensāciju par īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz dzīvi Rietumeiropā.
 
−
 
 
−
== Neskaidrības par izcelsmi un uzvārdu ==
 
−
 
 
−
Paši dzimtas locekļi uzskatīja, ka to saknes meklējamas Francijā. Dokumentos tas fiksēts 1642. gada 21. jūlijā Kurzemes bruņniecības sēdekļa sesijā, kad aizstāvot savas pretenzijas uz tiesībām tikt ierakstītam bruņniecības sarakstā, Matiass Būrens tās pamatoja ar to, ka dzimta cēlusies no Francijas, tās dižciltība ir daudz senāka par Žečpospoļitas karaļa izsniegto diplomu, un parakstījās jau kā „Bīrons“ (arī 1676. gadā Karla V Būrena bērēs tika pieminēts Karls I Būrens, kurš „tāpat kā viņa sieva fon Overakera, nācis no Francijas“). Sākot ar 1712. gadu dokumentos dzimtas uzvārdu sāk rakstīt gan kā „von Buhren“, gan „von Buron“, gan "von Biron".
 
−
 
 
−
Dzimtas izcelsmes senums un asins tīrība bieži tika apstrīdēti, it sevišķi, sākoties politiskajām intrigām pret Ernstu Johanu Pēterburgas galmā, kad bez reālām šaubām tika mērķtiecīgi izplatīti arī izdomājumi un apmelojumi. Piemēram, ka Būreni absolūti nepamatoti piesavinājušies franču hercogu d’Bironu (fr. ''de Gontaut-Biron'') uzvārdu, bez tam K. Manšteins (kr. ''Манштейн, Кристоф Герман'', 1711.-1757.) pat palaida baumu, ka arī [[ģerbonis]] nozagts šai dzimtai (lai gan katrs, kuram bijusi iespēja salīdzināt abu dzimtu gerboņus, var pārliecināties, ka tajos nav ne mazākās līdzības).
 
−
 
 
−
Francijas Bironiem pret iespējamo radniecību gan nebija nekādu iebildumu, piemēram, 1739. gadā pie Ernsta Johana Bīrona vērsās Krievijas impērijas vēstnieks Parīzē [[kņazs]] A. Kantemirs (kr. ''Кантемир, Антиох Дмитриевич'', 1708.-1744.), lūdzot izlīdzēt ar Sv.Andreja [[Ordenis|ordeņa]] piešķiršanu tā Francijas radiniekam, [[Maršals|maršala]] d’Birona brāļadēlam [[Marķīzs|marķīzam]] d’Bonakū.
 
−
 
 
−
Kā liecinājis Dr. G. Vulfiuss, viņš esot pie [[Ģenealoģija|ģenealoga]] F. Freitāga fon Loringhofena ar fon der Rāb-Tīlenu ciltskoku, kuru sastādījis A. Buhgolcs, un no kura izriet, ka patiesībā grāfa Ernsta Johana Bīrona māte bijusi Kalnciema muižas kalpone „no latviešiem“, par ko daudz baumojuši laikabiedru vidū.
 
−
 
 
−
== Literatūra ==
 
  
 
* Ernsts Johans Bīrons 1690-1990. / Izstāde Rundāles pilī. Katalogs. Autoru kolektīvs. - Rundāles pils muzejs, 1992.
 
* Ernsts Johans Bīrons 1690-1990. / Izstāde Rundāles pilī. Katalogs. Autoru kolektīvs. - Rundāles pils muzejs, 1992.
 +
* Kurzemes hercogu kapenes. - Rundāles pils muzejs. 1995.
 +
----
 
* Robert Nisbet Bain, The Pupils of Peter the Great. - London, 1897
 
* Robert Nisbet Bain, The Pupils of Peter the Great. - London, 1897
 
* Christoph Hermann von Manstein, Memoirs. - English edition, London, 1856
 
* Christoph Hermann von Manstein, Memoirs. - English edition, London, 1856
 
* Claudius Rondeau, Diplomatic Dispatches from Russia. - St Petersburg, 1889-1892
 
* Claudius Rondeau, Diplomatic Dispatches from Russia. - St Petersburg, 1889-1892
 +
----
 +
* Агамов А.М. Династии Европы 400-2016 : полная генеалогия владетельных домов. – Ленанд: Москва, 2017, 913-917 c.
  
−
==Ārējās saites par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.rundale.net/50/ hercogi Bīroni un viņu atvases (latviešu val.)]
 
* [http://www.rundale.net/50/ hercogi Bīroni un viņu atvases (latviešu val.)]
−
* [http://skola.ogreland.lv/istorija/slovo/lv350.htm Bīronu dzimta un Ernsta Johana Bīrona biogrāfija (krievu val.)]
+
* [http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=166&Itemid=62 Lancmanis I. Mūžīgais un efemērais.]
 +
* [http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=2967 Grūtups G. Hercoga jaunu dienu takās]
 +
----
 +
* [http://www.chivalricorders.org/royalty/gotha/birongen.htm GENEALOGY OF THE PRINCES BIRON, FORMER SOVEREIGN DUKES OF COURLAND]
 +
* [http://almanachdegotha.org/_wsn/page13.html THE DUCAL HOUSE OF BIRON VON CURLAND. / The Almanach de Saxe Gotha]
 +
* [http://pages.prodigy.net/ptheroff/gotha/biron.html The members of this family bear the title Prince/ss Biron von Curland]
 +
----
 +
* [http://www.gross-wartenberg.de/famhis/biron/biron1.htm Geschichte des Hauses Biron von Curland]
 +
----
 +
* [http://www.gross-wartenberg-sycow.pl/biron/biron1.htm Ernst i Elisabeth Biron. Historia domu Biron von Curland]
 +
----
 +
* [http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000119/st042.shtml Бироны - герцоги курляндские и жаганские]
 +
* [http://skola.ogreland.lv/istorija/slovo/lv350.htm Эрнст Иоганн Бирон, род фон Биронов]
 
* [http://www.vostlit.info/Texts/rus14/Zamecanija_for_Manstein/text1.phtml K. Manšteina kritiskās piezīmes par Bīronu dzimtu (krievu val.)]
 
* [http://www.vostlit.info/Texts/rus14/Zamecanija_for_Manstein/text1.phtml K. Manšteina kritiskās piezīmes par Bīronu dzimtu (krievu val.)]
 +
* [http://www.rulex.ru/01020050.htm Бироны (собственно Бирены) - Русская история в портрете]
  
 
[[Kategorija:Eiropas monarhu dinastijas]]
 
[[Kategorija:Eiropas monarhu dinastijas]]
 +
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2019. gada 26. februāris, plkst. 15.13

grāfu Bīronu ģerbonis

Bīronu dzimta (vāc. Hause von Biron, angl. House of Biron, kr. дом фон Биронов, Бироны) – vācu izcelsmes Kurzemes muižnieku dzimta, hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistē laikā no 1737. līdz 1795. gadam.

Pirmo reizi rakstītos avotos Bīroni (Biren, Büren, Bühren) fiksēti 1573. gadā, taču it kā pirmais fon Bīrens, Matiass ap 1550. gadu ieradies Kurzemē no Vestfāles, kur Bīreni bijuši visnotaļ cienījama birģeru dzimta. 1585. gada 14. jūnijā bruņinieks Karls fon Bīrens (Carell von Buhren) saņēma no hercoga Gotharda Ketlera lēnī Timzas muižu (vēlāk vietas nosaukums mainījās, un to sāka dēvēt par Kalnciema muižu: Kalnzeem, Biringshof). Vēl šis muižnieks dokumentos parādās sakarā ar konfliktu ar Rīgas pilsētu par tiesībām zvejot Babītes ezerā. Pēc Karla nāves Kalnciema muižā palika saimniekot viņa dēls Johans, kurš apprecēja Mītavas pilsoņa meitu Annu Blunku (Bīreniem Mītavā piederēja nams). 1638. gada 20. maijā karalis Vladislavs IV izsniedza diplomu, kas apstiprināja dzimtas dižciltību (diploms šobrīd atrodas Maskavā, Krievijas valsts Centrālajā seno aktu arhīvā, un tajā ir arī heraldiskais ģerboņa apraksts). Dzimta pārtapa par "Bīroniem" piektā Kurzemes hercoga Fridriha Kazimira laikā, kad Kalnciema muižas īpašnieks Karls (Karl von Bühren; 1653.-1733.) sāka parakstīties dokumentos kā "Bīrons". Vecākais dēls Karls Gustavs, vēlākais Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors, turpināja Bīronu baronu līniju. Savukārt jaunākais dēls Ernsts Johans vispirms kļuva par grāfu, bet pēc tam par hercogu. 1730. gadā, Ernstam Johanam Bīronam saņemot grāfa titulu, dzimta tika ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Hercoga Ernsta Johana jaunākais dēls Karls Ernsts turpināja hercogu Bīronu jaunāko līniju, kas pastāv joprojām. Kopš 1804. gada dzimta tiek titulēta kā prinči - Prinz Biron von Curland,- ko tā nes arī mūsdienās.

Pirmā paaudze:

  • Karls fon Bīrens (?-1612), Kalnciema (Biringshof) kungs, ⚭ Otīlija Kreja
    • Johans, Matiass, Karls, Gothards, Nikolauss, Heinrihs Johans, Otīlija (⚭ Mihaels fon Turnavs), NN (⚭ Dītrihs fon Štiberhauzens)

Otrā paaudze:

  • Johans fon Bīrens (?-1610), ⚭ Anna Blunka
    • Karls, N
  • Matiass fon Bīrens (?-~1651), ⚭ Agnese fon Hertefelde
    • Karls
  • Karls fon Bīrens (?-1645), ⚭ NN Riviusa
  • Gothards fon Bīrens (?-?), ⚭ Izeberta fon Branta
  • Nikolauss fon Bīrens (?-?)
  • Heinrihs Johans fon Bīrens (?-?)

Trešā paaudze:

  • Karls fon Bīrens (?-1674), ⚭ NN Geteke
    • Karls
  • Karls fon Bīrens (~1620-1676), ⚭ Kristīne Katrīna fon der Grebena
    • Otto Fridrihs, Karls, Marija Elizabete (⚭ Hermanis Johans fon Bildrings), Anna Luīze (⚭ 1) Albrehts fon der Mīlbe, 2) Heinrihs Vilhelms fon Bolšvings)

Ceturtā paaudze:

  • Karls fon Bīrens (1653-1733), ⚭ Katrīna Hedviga fon Rāba
    • Karls, Doroteja Elizabete (⚭ Hermanis Fridrihs fon Medems), Hedviga Kristīne (⚭ Karls Johans Tobins), Ernsts Johans, Ģertrūde Sofija (⚭ 1) Ēriks fon Albedils, 2) Karls Magnuss fon Korfs), Urzula marija (⚭ Gerhards Johans fon Rādens), Gustavs, Anna Margarēta (⚭ Eberhards Kristofs fon Medems), Sabīne Juliāna (⚭ 1) Georgs Dominiks fon Kandsbergs, 2) Eberhards fon Altenboks), Elizabete, Barbara, Anna
  • Otto Fridrihs fon Bīrens (~1650-1726), ⚭ 1) Anna fon Šlibhite, 2) Katrīna Elizabete fon Vegnerna
    • Georgs Fridrihs, Georgs Vilhelms, Karls Magnuss, Anna Kristīne (⚭ Johans Fridrihs fon Brinneks)

Piektā paaudze:

  • Karls fon Bīrons (1684-1746), ⚭ Kristīne Luīze fon Lamsdorfa
  • Ernsts Johans fon Bīrons (1690.-1772.), Sv. Romas impērijas grāfs, Kurzemes un Zemgales hercogs, ⚭ Benigna fon Trota-Treidena
    • Pēteris, Hedviga Elizabete (⚭ barons Aleksandrs Čerkasovs), Karls Ernsts
  • Gustavs fon Bīrons (1695-1746), ⚭ Aleksandra Menšikova

Sestā paaudze:

  • Pēteris fon Bīrons (1769-1795), Kurzemes un Zemgales hercogs, Sagānas hercogs, ⚭ 1) Luīze Karolīna cu Valdeka, 2) Anna Marija Frederike fon Manteifela, 3) Jevdokija Jusupova, 4) Doroteja fon Medema
    • laulībā ar Luīzi Karolīnu: N (16.11.1766.), bērni laulībā ar Doroteju: Vilhelmīne (⚭ 1) Žils Armāns Luijs, princis de Roāns-Gemenē, 2) kņazs Vasīlijs Trubeckojs, 3) Karls Rudolfs, grāfs fon der Šulenburgs-Vitcenburgs), Paulīne (⚭ Fridrihs, Hoencolernas-Hehingenas princis), Johanna (⚭ Frančesko Pinjatelli de Belmonts, Ačerencas hercogs), Pēteris (1787-1790), Šarlote Friderike (1789-1791), Doroteja (⚭ grāfs Edmons de Taleirans-Perigors); bērni laulībā ar Annu Mariju: Henrieta Frederike (⚭ Karls Filips fon Hardenbergs)
  • Karls Ernsts fon Bīrons Bīrons, Kurzemes princis (1728-1814), ⚭ 1) Anna Elizabete fon Trota, 2) Apolonija Lodzja-Poninska
    • Benigna (1778-1779), Gustavs Kaliksts (1780-1821), Peters Aleksis (1781-1809), Karolīna (1782), Ādolfs (1783-1789), Konstance (1787-1793), Luīze (⚭ grāfs Mihails Vielgorskis), Katrīna (⚭ grāfs Mihails Vielgorskis)

1795. gadā pēc t.s. 3. Polijas dalīšanas Krievijas militāro draudu spiedeina rezultātā Kurzemes un Zemgales muižniecības landtāga sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris bija spiests atteikties no troņa un zemes par labu Krievijas imperatoram. Saņēmusi no Krievijas minimālu kompensāciju par anektētajiem īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz dzīvi Sagānas hercogistē. 1804. gadā Krievijas impērijas imperators Aleksandrs I nopirka no Bīroniem Kurzemes hercoga titulu, piešķirot apmaiņā pret to mantojamu kņaza (firsta) titulu un 18 000 sudraba rubļu lielu gada pensiju. Kopš tā laika Bīroni vairs nelieto hercogu titulu bet gan ir Kurzemes prinči Bīroni (Prinz Biron von Curland).

Septītā paaudze:

  • Gustavs Kaliksts Bīrons, Kurzemes princis (1780-1821), ⚭ Franciska (Fanija) Antuanete Šarlote Luīze fon Maltcāna (Franziska Countess of Maltzahn; 23.09.1790-25.03.1849)
    • Luīze (⚭ Alfrēds fon Hoentāls), Laura Franciska Johanna Antonija (1810-1811), Karls Fridrihs Vilhelms, Antuanete (⚭ barons Lācars Lazarevs-Hoins), Franciska Žilī Terēze (⚭ Hermanis fon Boijens), Kaliksts, Peters Gustavs Hermanis

Astotā paaudze:

  • Karls Fridrihs Vilhelms Bīrons, Kurzemes princis (1811-1848), ⚭ Agnese curLippe-Bisterfelda
  • Kaliksts Gustavs Hermanis Bīrons, Kurzemes princis (1817-1882), ⚭ kņaze Helēna Meščerska
    • Gustavs
  • Peters Gustavs Hermanis Bīrons, Kurzemes princis (1818-1852)

Devītā paaudze:

  • Gustavs Peters Jonahs Bīrons, Kurzemes princis (1859-1941), ⚭ 1) Adele Marija cu Lēvenšteina-Verthaima-Froidenberga, 2) Fransuāza Levisa de Montiņjī de Žokūra
    • 1) Vilhelms Karls Ludvigs Kaliksts Ernsts Aleksandrs (1886-1899), Karls Ludvigs Kaliksts (1890), 2) Luīze Fransuāza Helēna Anrieta (1905-?), Karls, Helēna Elizabete Marta Vilhelmīne Frederite (⚭ Stefans Furnels de Bovuārs de Ruvrs), Fridrihs, Ludvigs

Desmitā paaudze:

  • Karls Peters Francis Andreass Aleksandrs Bīrons, Kurzemes princis (1907-1982), ⚭ Herceleida Ina fon Rupina
    • Viktorija Benigna Ina Marija Sesila Frederike Luīze Helēna (⚭ Johans Kristofs fon Tvikels), Ernsts, Mihaels
  • Fridrihs Francis Kristians Volfs Kaliksts Bīrons, Kurzemes princis (1910-1997), ⚭ Marija Irmgarde Johanna Klementīne Erna Anna fon Balleštrema
    • Kaliksts, Doroteja Franciska Marija Klāra Auguste Irmgarde Anna (⚭ barons Alberts fon Aretins), Fridrihs, Irmgarde Gustava Sofija Helēna Kristiana Herceleida Marija Anna (⚭ Ērihs Reinholds Baumans), Gustavs, Benedikta Natālija Johanna (⚭ Rūdolfs Konrāds Emanuels Francis Sebastjans Tarcisijs Pijs Jozefs Marija fon Montelass, barons fon der Heits)
  • Ludvigs Gustavs Vilhelms Aleksis Johans Heinrihs Bīrons, Kurzemes princis (1912-1941)

Vienpadsmitā paaudze:

  • Ernsts Johans Karls Oskars Eiteils Fridrihs Peters Burhards Bīrons, Kurzemes princis (1940-1967), ⚭ grāfiene Elizabete Viktorija Raimonda cu Izenburga-Filipceiha
  • Mihaels Karls Augusts Vilhelms Bīrons, Kurzemes princis (dz. 1944), ⚭ Kristīne fon Ercena
    • Veronika, Aleksandrs, Stefanija
  • Kaliksts Francis Gustavs Fridrihs Erdmans Bīrons, Kurzemes princis (dz. 1934), ⚭ baronese Gustava Margarēta fon Brokdorfa
    • Izabella Marija Irmgarde Margarēta Doroteja (1965-1965), Markuss Fridrihs Gustavs Nikolauss Ernsts Johans Bīrons, Kurzemes princis (dz. 1967), Johans Kristians Ferdinands Konrāds Huberts (1968-1968)
  • Fridrihs Karls Johans Detlavs Francis Bīrons, Kurzemes princis (dz. 1938), ⚭ Ingrīda Farnštainere
    • Anna Franciska Beatrise (⚭ Kristians Tirfelders)
  • Gustavs Johans Tassils Silvijs Leopolds Bīrons, Kurzemes princis (dz. 1941), ⚭ Adelheida Greita
    • Aleksandra (dz. 1970), Franciska (dz.1975)

Mūsdienās titulus tālāk nes fon Bīronu dzimtas dzīvā Vartenbergas līnija.

Skat. arī: Bīronu dzimtas ģerbonis

Literatūra par šo tēmu

  • Ernsts Johans Bīrons 1690-1990. / Izstāde Rundāles pilī. Katalogs. Autoru kolektīvs. - Rundāles pils muzejs, 1992.
  • Kurzemes hercogu kapenes. - Rundāles pils muzejs. 1995.
  • Robert Nisbet Bain, The Pupils of Peter the Great. - London, 1897
  • Christoph Hermann von Manstein, Memoirs. - English edition, London, 1856
  • Claudius Rondeau, Diplomatic Dispatches from Russia. - St Petersburg, 1889-1892
  • Агамов А.М. Династии Европы 400-2016 : полная генеалогия владетельных домов. – Ленанд: Москва, 2017, 913-917 c.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Bīroni&oldid=70382"