Sagāna Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna de

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna
Wilhelmine Herzogin von Sagan (1818).jpg
dzimusi 08.02.1781. Mītavas pilī
mirusi 29.11.1839. Vīnē
laulība
  • 1801.-1806. Žils Armāns Luijs, princis de Roāns-Gemenē
  • 1806.-1807. kņazs Vasīlijs Trubeckojs
  • 1819. -1839. Karls Rudolfs, grāfs fon der Šulenburgs
ārlaulības bērni
  • Adelaida Gustava Anastasija Armfelda (12.01.1801.-...)
audžubērni
  • Emīlija fon Bincere
tēvs Pēteris fon Bīrons
māte Anna Doroteja fon Bīrona
tituli
  • Kurzemes princese
  • Sagānas hercogiene (duchesse de Sagan, 1801.)

Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna de Sagāna (Wilhelmine Katharina Friederike Benigna, Herzogin von Sagan, 1781.-1839.), dzimusi Vilhelmīne Katarīna Friderike Benigna fon Bīrona (Wilhelmine Katharina Friederike Benigna von Biron) - Sagānas hercogiene, Kurzemes un Zemgales hercogistes princese.

Hercoga Pētera un Dorotejas vecākā meita. Dzimusi 1781. gada 8. februārī Mītavā. Uzaugusi mātes pilī Lēbihavā. 1800. gadā pēc tēva nāves mantoja Sagānas hercogisti, dzimtmuižu Bohēmijā, Nāhodā, kā arī visu tām piederošo. 1801. gada 12. janvārī Hamburgā ārlaulībā dzemdēja meitu Adelaidu Gustavu Anastasiju, kuru atdeva audzināšanā tās tēva, Zviedrijas armijas ģenerāļa Gustava Morica Armfelta (Gustav Moritz Armfelt; 1757.-1814.) brālim Somijā. Dzemdības bija smagas un bērnu Vilhelmīnei vairs būt nevarēja. Šajā pašā 1801. gadā salaulājās ar Žilu Armānu Luiju princi de Roānu-Gemenē (Prinz Louis de Rohan-Guemene, 1768.-1836.), taču jau 1806. gada 7 . martā laulība tika šķirta (vīrs saņēma 100 000 dālderu lielu kompensāciju). 1806. gada 5. maijā stājās laulībā ar kņazu Vasīliju Trubeckoju (Князь Трубецкой, Василий Сергеевич, 1776.–1841.), taču arī tā tika šķirta jau nākamajā gadā. Savos apartamentos Vīnē Vilhelmīne izveidoja literaro salonu, kas kļuva ne tikai par literārās publikas pulcēšanās vietu, bet te tikās arī karaļnama pārstāvji, diplomāti, zinātnieki un mākslinieki, svinēja balles un vērpa intrigas. 1813. gadā sākās viņas romāns ar Austrijas ārlietu ministru grāfu Meternihu (Klemens Wenzel Nepomuk Lothar Graf von Metternich-Winneburg zu Beilstein, 1773.-1859.), kas ilga līdz pat Vīnes Kongresa noslēgumam. Šajā laikā pret Franciju noslēgtā Austrijas, Prūsijas un Krievijas koalīcija tika izveidota, šo valstu pārstāvjiem uzturties tieši Vilhelmīnes Ratiboržes pilī (Zámek Ratibořice) Bohēmijā. 1819. gadā Vilhelmīne stājās trešajā laulībā ar Karlu Rudolfu, grāfu fon der Šulenburgu (Graf Rudolf von Carl Schulenburg, 1788.-1856.). Mirusi 1839. gada 29. novembrī Vīnē, apglabāta Sagānas pils baznīcas kapenēs. Viņas īpašumus mantoja māsa Paulīne.

  • Vilhelmīnes portreta melnbalta reprodukcija (1785.)

  • Vilhelmīnes portrets, zīmējums

  • Vilhelmīnes portrets, litogrāfija

Literatūra par šo tēmu

  • Mišelīna Dipuī. Dino hercogiene : Taleirāna mūza, Kurzemes princese. - Atēna: Rīga, 2006. - 330 lpp. ISBN 998434195X
  • Sobkova Helena. Sagānas Katrīna. - Zinātne: Rīga, 1999. ISBN 5796612395
  • Clemens Brühl. Die Sagan, das Leben der Herzogin von Sagan, Prinzessin von Kurland. - Berlin, 1941
  • Maria Ulrichová. Clemens-Metternich – Wilhelmine von Sagan. Ein Briefwechsel 1813–1815. - Graz - Köln, 1966
  • Dorothy Gies McGuigan. Metternich and the duchess. - Doubleday, New York, 1975, ISBN 038502827X
  • Helena Sobková. Kateřina Zaháňská. - Prague, 1995, ISBN 80-20-40532-1

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Sagāna_Vilhelmīne_Katarīna_Friderike_Benigna_de&oldid=65393"