Atšķirības starp "Konkubināts" versijām
m |
m |
||
(3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Konkubināts''' (no lat. ''concubo'' - "klātgulēšana"; lat. ''concubinatus'', an. '' | + | '''Konkubināts''' (no lat. ''concubo'' - "klātgulēšana"; lat. ''concubinatus'', an. ''concubinage'', vc. ''Konkubinat'', kr. ''конкубинат'') - legāla vīrieša un sievietes kopdzīve, nestājoties laulībā un neveidojot ģimeni, t.i. sieviete bija legālas mīļākās - konkubīnes, - statusā. |
[[Senā Roma|Senajā Romā]] ''konkubinātu'' legalizēja [[Principāts|principāta]] laikā, gadījumos, ja bija kādi šķēršļi nodibināt laulību. Sieviete nebija sieva, bet tikai piegulētāja, bet bērnus tēvs atzina par saviem (kaut tie nenonāca tēva varā un nevarēja pretendēt uz legālo bērnu tiesībām). [[Bizantijas impērija|Bizantijā]] VI gs. ''konkubinātā'' dzimušie bērni ieguva tiesības pieprasīt uzturlīdzekļus, un to kriminalizēja tikai IX gs. otrajā pusē (Rietumeiropā - XII gs.). | [[Senā Roma|Senajā Romā]] ''konkubinātu'' legalizēja [[Principāts|principāta]] laikā, gadījumos, ja bija kādi šķēršļi nodibināt laulību. Sieviete nebija sieva, bet tikai piegulētāja, bet bērnus tēvs atzina par saviem (kaut tie nenonāca tēva varā un nevarēja pretendēt uz legālo bērnu tiesībām). [[Bizantijas impērija|Bizantijā]] VI gs. ''konkubinātā'' dzimušie bērni ieguva tiesības pieprasīt uzturlīdzekļus, un to kriminalizēja tikai IX gs. otrajā pusē (Rietumeiropā - XII gs.). | ||
7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
− | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 214. lpp. |
+ | ---- | ||
+ | * Raimund Friedl. Der Konkubinat im kaiserzeitlichen Rom. Von Augustus bis Septimius Severus. - Steiner: Stuttgart, 1996, ISBN 3-515-06871-6 | ||
+ | * Elka Hartmann. Heirat, Hetärentum und Konkubinat im klassischen Athen. - Campus-Verlag: Frankfurt am Main u.a., 2002, ISBN 3-593-37007-7 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
+ | * [http://www.beijingmadeeasy.com/beijing-history/concubines-of-ancient-china Concubines of Ancient China] | ||
+ | * [http://www.jewishencyclopedia.com/view.jsp?artid=313&letter=P&search=Pilegesh Pilegesh // Jewish Encyclopedia] | ||
+ | ---- | ||
+ | * [http://www.univie.ac.at/Voelkerkunde/cometh/glossar/heirat/bed.htm Konkubinat // Interaktives Online-Glossar: Ehe, Heirat und Familie] | ||
+ | ---- | ||
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/seksolog/1487 Kонкубинат // Словари и энциклопедии на Академике] | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/seksolog/1487 Kонкубинат // Словари и энциклопедии на Академике] | ||
* [http://bse.sci-lib.com/article063860.html Значение слова "Конкубинат" в Большой Советской Энциклопедии] | * [http://bse.sci-lib.com/article063860.html Значение слова "Конкубинат" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
[[Kategorija:ģimene]] | [[Kategorija:ģimene]] |
Pašreizējā versija, 2011. gada 8. jūnijs, plkst. 04.42
Konkubināts (no lat. concubo - "klātgulēšana"; lat. concubinatus, an. concubinage, vc. Konkubinat, kr. конкубинат) - legāla vīrieša un sievietes kopdzīve, nestājoties laulībā un neveidojot ģimeni, t.i. sieviete bija legālas mīļākās - konkubīnes, - statusā.
Senajā Romā konkubinātu legalizēja principāta laikā, gadījumos, ja bija kādi šķēršļi nodibināt laulību. Sieviete nebija sieva, bet tikai piegulētāja, bet bērnus tēvs atzina par saviem (kaut tie nenonāca tēva varā un nevarēja pretendēt uz legālo bērnu tiesībām). Bizantijā VI gs. konkubinātā dzimušie bērni ieguva tiesības pieprasīt uzturlīdzekļus, un to kriminalizēja tikai IX gs. otrajā pusē (Rietumeiropā - XII gs.).
Skat. arī: endogāmija, eksogāmija, monogāmija, epigāmija, levirāts, poliginija, poliandrija
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 214. lpp.
- Raimund Friedl. Der Konkubinat im kaiserzeitlichen Rom. Von Augustus bis Septimius Severus. - Steiner: Stuttgart, 1996, ISBN 3-515-06871-6
- Elka Hartmann. Heirat, Hetärentum und Konkubinat im klassischen Athen. - Campus-Verlag: Frankfurt am Main u.a., 2002, ISBN 3-593-37007-7