Atšķirības starp "Skujiņš Jānis" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Jānis Skujiņš''' (1897.-1942.) - virsnieks, trešais [[Cēsu rota]]s komandieris [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā. | '''Jānis Skujiņš''' (1897.-1942.) - virsnieks, trešais [[Cēsu rota]]s komandieris [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā. | ||
| − | Dzimis 1897. gada 1. februārī ([[p.j.st.]]). 1914. gada 1. aprīlī bsolvējis 2. Maskavas ģimnāziju. Laikā no 01.08.1914. līdz 01.09.1915. mācījies Maskavas Komercistitūtā. 1915. gada 1. septembrī uzsācis mācības [[Praporščiku skola|Alekseja praporščiku skolā]], kuru absolvēja 1916. gada 1. janvārī kā [[praporščiks]]. Dienējis [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] rezerves bataljonā (07.01.1916.-12.03.1916.), pēc tam 2. Rīgas bataljonā (vēlāk pulkā; 14.03.1916.-12.12.1917.), no 14. marta vada, vēlāk rotas komandieris. Pēc [[Pirmās Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujām]] paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]], vēlāk par [[Poručiks|poručiku]]. 1917. gada 12. decembrī demobilizējies kā [[štabskapitans]], bataljona komandieris. Piedalījies [[Baltā gvarde|balto kustībā]], 1918. gada 6.-21. jūlijā Jaroslavļas dumpī. Divas reizes [[čeka]]s arestēts, izbēdzis. 1918. gadā naktī no 16. uz 17. augustu nelegāli šķērsojis frontes līniju un ieradies Vidzemē. 22. decembrī iestājies [[Baltijas landesvēra 1. Rīgas latviešu zemessargu rota|1. Rīgas latviešu zemessargu apsardzības rotā]], vada komandieris. Pēc rotas izformēšanas netika nošauts, turpināja dienestu [[Kalpaka bataljons|Kalpaka bataljonā]], 05.01.1919. iecelts par [[Cēsu rota|2. rotas]] komandieri. Piedalījās cīņās pret [[LSPR armija|LSPR armiju]] Zemgalē un Kurzemē, pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada 22. maijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Jūlijā | + | Dzimis 1897. gada 1. februārī ([[p.j.st.]]). 1914. gada 1. aprīlī bsolvējis 2. Maskavas ģimnāziju. Laikā no 01.08.1914. līdz 01.09.1915. mācījies Maskavas Komercistitūtā. 1915. gada 1. septembrī uzsācis mācības [[Praporščiku skola|Alekseja praporščiku skolā]], kuru absolvēja 1916. gada 1. janvārī kā [[praporščiks]]. Dienējis [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] rezerves bataljonā (07.01.1916.-12.03.1916.), pēc tam 2. Rīgas bataljonā (vēlāk pulkā; 14.03.1916.-12.12.1917.), no 14. marta vada, vēlāk rotas komandieris. Pēc [[Pirmās Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujām]] paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]], vēlāk par [[Poručiks|poručiku]]. 1917. gada 12. decembrī demobilizējies kā [[štabskapitans]], bataljona komandieris. Piedalījies [[Baltā gvarde|balto kustībā]], 1918. gada 6.-21. jūlijā Jaroslavļas dumpī. Divas reizes [[čeka]]s arestēts, izbēdzis. 1918. gadā naktī no 16. uz 17. augustu nelegāli šķērsojis frontes līniju un ieradies Vidzemē. 22. decembrī iestājies [[Baltijas landesvēra 1. Rīgas latviešu zemessargu rota|1. Rīgas latviešu zemessargu apsardzības rotā]], vada komandieris. Pēc rotas izformēšanas netika nošauts, turpināja dienestu [[Kalpaka bataljons|Kalpaka bataljonā]], 05.01.1919. iecelts par [[Cēsu rota|2. rotas]] komandieri. Piedalījās cīņās pret [[LSPR armija|LSPR armiju]] Zemgalē un Kurzemē, pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada 22. maijā paaugstināts par [[pulkvedis-leitnants|pulkvedi-leitnantu]]. Jūlijā iesaitīts [[Latvijas armija|Latvijas armijā]], no 1919. gada augusta [[Ventspils kājnieku pulks|2. Ventspils kājnieku pulka]] bataljona komandieris. 25. septembrī iecelts par [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulka]] komandieri. No 1921. gada marta [[Jātnieku pulks|1. jātnieku pulka]] komandieris, no 10. jūlijā par [[Rēzeknes kājnieku pulks|9. Rēzeknes kājnieku pulka]] komandieri. Ieskaitīts Galvenā štāba virsnieku rezervē. No 1922. gada marta dienēja [[Liepājas kājnieku pulks|1. Liepājas kājnieku pulkā]]. 1923. gadā absolvēja augstākos virsnieku kursus. No 1930. gada maija [[Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu kājnieku pulka]] bataljona komandieris, no 1934. gada [[Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] komandieris. 1939. gadā paaugstināts par [[pulkvedis|pulkvedi]]. Pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas]] turpināja dienestu t.s. [[Latvijas Tautas armija|Tautas armijā]], [[Aizputes kājnieku pulks|10. Aizputes kājnieku pulka]] komandieris. Pēc Latvijas aneksijas turpināja dienestu [[Sarkanā Armija|Sarkanās armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālais korpusā]]. 1940. gada oktobrī atvaļināts. 1941. gada 19. aprīlī arestēts, izvests uz Astrahaņu, 1941. gada 15. decembrī kara tribunāls Skujiņam piesprieda nāvessodu, ko izpildīja 1942. gada 8. jūlijā. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* [[Viestura ordenis]], II šķira | * [[Viestura ordenis]], II šķira | ||
* [[Igaunijas Ērgļa ordenis]], III šķira | * [[Igaunijas Ērgļa ordenis]], III šķira | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/skuinslv.htm JĀNIS SKUJIŅŠ (1897-1942) - dinaburgascietoksnis.lcb.lv] | ||
[[Kategorija:S]] | [[Kategorija:S]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 28. maijs, plkst. 15.41
Jānis Skujiņš (1897.-1942.) - virsnieks, trešais Cēsu rotas komandieris Latvijas Neatkarības kara laikā.
Dzimis 1897. gada 1. februārī (p.j.st.). 1914. gada 1. aprīlī bsolvējis 2. Maskavas ģimnāziju. Laikā no 01.08.1914. līdz 01.09.1915. mācījies Maskavas Komercistitūtā. 1915. gada 1. septembrī uzsācis mācības Alekseja praporščiku skolā, kuru absolvēja 1916. gada 1. janvārī kā praporščiks. Dienējis latviešu strēlnieku rezerves bataljonā (07.01.1916.-12.03.1916.), pēc tam 2. Rīgas bataljonā (vēlāk pulkā; 14.03.1916.-12.12.1917.), no 14. marta vada, vēlāk rotas komandieris. Pēc Ziemassvētku kaujām paaugstināts par podporučiku, vēlāk par poručiku. 1917. gada 12. decembrī demobilizējies kā štabskapitans, bataljona komandieris. Piedalījies balto kustībā, 1918. gada 6.-21. jūlijā Jaroslavļas dumpī. Divas reizes čekas arestēts, izbēdzis. 1918. gadā naktī no 16. uz 17. augustu nelegāli šķērsojis frontes līniju un ieradies Vidzemē. 22. decembrī iestājies 1. Rīgas latviešu zemessargu apsardzības rotā, vada komandieris. Pēc rotas izformēšanas netika nošauts, turpināja dienestu Kalpaka bataljonā, 05.01.1919. iecelts par 2. rotas komandieri. Piedalījās cīņās pret LSPR armiju Zemgalē un Kurzemē, pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada 22. maijā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Jūlijā iesaitīts Latvijas armijā, no 1919. gada augusta 2. Ventspils kājnieku pulka bataljona komandieris. 25. septembrī iecelts par Latgales partizānu pulka komandieri. No 1921. gada marta 1. jātnieku pulka komandieris, no 10. jūlijā par 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieri. Ieskaitīts Galvenā štāba virsnieku rezervē. No 1922. gada marta dienēja 1. Liepājas kājnieku pulkā. 1923. gadā absolvēja augstākos virsnieku kursus. No 1930. gada maija 5. Cēsu kājnieku pulka bataljona komandieris, no 1934. gada 4. Valmieras kājnieku pulka komandieris. 1939. gadā paaugstināts par pulkvedi. Pēc Latvijas okupācijas turpināja dienestu t.s. Tautas armijā, 10. Aizputes kājnieku pulka komandieris. Pēc Latvijas aneksijas turpināja dienestu Sarkanās armijas 24. teritoriālais korpusā. 1940. gada oktobrī atvaļināts. 1941. gada 19. aprīlī arestēts, izvests uz Astrahaņu, 1941. gada 15. decembrī kara tribunāls Skujiņam piesprieda nāvessodu, ko izpildīja 1942. gada 8. jūlijā.
Apbalvojumi:
- Sv. Annas ordenis IV šķira (par kaujām pie Smārdes 1916. gada augustā)
- Sv. Jura ordenis, IV škira (par Ziemassvētku kaujām).
- Lāčplēša Kara ordenis, II šķira.
- Lāčplēša Kara ordenis, III šķira.
- Triju Zvaigžņu ordenis, III un IV šķira
- Viestura ordenis, II šķira
- Igaunijas Ērgļa ordenis, III šķira
