Atšķirības starp "Brimmeri" versijām
m |
m |
||
| (8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Brummer_adH_Seijershof.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Brummer_adH_Seijershof.png|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Brimmeri no Pedeles''' (vc. ''von Brümmer a.d.H. Seijershof'', kr. ''фон Брюммеры'') - muižniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. | + | fon '''Brimmeri no Pedeles''' (vc. ''von Brümmer a. d. H. Seijershof'', kr. ''фон Брюммеры, Бриммеры'') - vācu izcelsmes (no Vestfāles) muižniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. Pirmais Brimmers, majors Engelbrehts Vilhelms (?.-1717.) ieradās Baltijā XVII gs., būdams Zviedrijas militārajā dienestā. Dzimtas augšupeja sākās līdz ar Holšteinas prinča Karla Petera Ulriha mājskolotāja Otto Fridriha (1690.-1752.) ierašanos 1742. gadā, bet 1744. gadā saņēma Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu (grāfu līnija aprāvās pēc Otto nāves). Lielākā daļa dzimtas vīriešu tradicionāli izvēlējās militāro karjeru, un daudzi bijuši ievērojami Krievijas augstākie virsnieki. Saistībā ar Latvijas vēsturi noteikti pieminams Heinrihs fon Brimmers (''Heinrich Karl Ludwig von Brümmer''), kurš īsu brīdi bija Latvijas Republikas ministru prezidents (skat. [[Brimmera-Borovska kabinets]]), pēc tam t.s. [[Niedras valdība]]s ārlietu ministrs 1919. gadā. |
Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Pedeles (''Peddeln, Peddel, Saÿershof, Seiershof''), Dubinskas, Veckalsnavas, Postlejas (''Klauenstein'') u.c. muižas. | Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Pedeles (''Peddeln, Peddel, Saÿershof, Seiershof''), Dubinskas, Veckalsnavas, Postlejas (''Klauenstein'') u.c. muižas. | ||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| − | * Brimmers (von Brümmer), ģerbonis, ciltskoks. | + | * Brimmers (von Brümmer), ģerbonis, ciltskoks. // J.Kr. Broce. Vidzemes muižniecības „Dzimtu un ģerboņu grāmatām” (LVVA, 214.f., 4.apr., 17.l., 357.- 361. lp.) |
| + | ---- | ||
| + | * Гаврилов С.Л. Остзейские немцы в Санкт-Петербурге. Российская империя между Шлезвигом и Гольштейном. 1710–1918. - Центрполиграф: Москва, 2011. ISBN 978-5-227-02434-3 | ||
| − | [[Kategorija: | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
| + | |||
| + | * [http://www.museum.ru/museum/1812/Library/Borodino_conf/2001/Lyapishev.pdf Ляпишев Г.В. Служба рода Бриммеров в русской армии в 1812 году.] | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 1. janvāris, plkst. 11.39
fon Brimmeri no Pedeles (vc. von Brümmer a. d. H. Seijershof, kr. фон Брюммеры, Бриммеры) - vācu izcelsmes (no Vestfāles) muižniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Igaunijas guberņā. Pirmais Brimmers, majors Engelbrehts Vilhelms (?.-1717.) ieradās Baltijā XVII gs., būdams Zviedrijas militārajā dienestā. Dzimtas augšupeja sākās līdz ar Holšteinas prinča Karla Petera Ulriha mājskolotāja Otto Fridriha (1690.-1752.) ierašanos 1742. gadā, bet 1744. gadā saņēma Sv. Romas impērijas grāfa titulu (grāfu līnija aprāvās pēc Otto nāves). Lielākā daļa dzimtas vīriešu tradicionāli izvēlējās militāro karjeru, un daudzi bijuši ievērojami Krievijas augstākie virsnieki. Saistībā ar Latvijas vēsturi noteikti pieminams Heinrihs fon Brimmers (Heinrich Karl Ludwig von Brümmer), kurš īsu brīdi bija Latvijas Republikas ministru prezidents (skat. Brimmera-Borovska kabinets), pēc tam t.s. Niedras valdības ārlietu ministrs 1919. gadā.
Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Pedeles (Peddeln, Peddel, Saÿershof, Seiershof), Dubinskas, Veckalsnavas, Postlejas (Klauenstein) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Brimmers (von Brümmer), ģerbonis, ciltskoks. // J.Kr. Broce. Vidzemes muižniecības „Dzimtu un ģerboņu grāmatām” (LVVA, 214.f., 4.apr., 17.l., 357.- 361. lp.)
- Гаврилов С.Л. Остзейские немцы в Санкт-Петербурге. Российская империя между Шлезвигом и Гольштейном. 1710–1918. - Центрполиграф: Москва, 2011. ISBN 978-5-227-02434-3
