Atšķirības starp "Kalnbērziņš Jānis" versijām

'''Jānis Kalnbērziņš''' (1893.-1986.) - [[Latvijas PSR]] un [[LKP]] darbinieks. Dzimis 1893. gada 17. septembrī Katlakalna pagastā. 1917. gada aprīlī kļuva par [[Lielinieki|lielinieku]] partijas biedru. 1919. gadā dienējis [[LSPR]] armijā, pēc tam kā [[Latviešu sarkanie strēlnieki|8. latviešu strēlnieku pulka]] strēlnieks piedalījās [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu karā Krievijā]]. 1925.-1928. gados dzīvoja Latvijā, piedaloties LKP pagrīdes darbā (šajā laikā [[PSRS]] tika arestēta viņa sieva, bet bērni ievietoti bērnunamos). 1929. gadā absolvēja Maskavā ''Rietumtautu Komunistisko universitāti''. 1933. gads absolvēja ''Sarkanās Profesūras institūtu''. No 1935. gada [[Komunistiskā Internacionāle|Komunistiskās Internacionāles]] ''latsekcijas'' biedrs. 1939. gadā atgriezās Latvijā, kur viņu arestēja politiskā policija  un tiesa piesprieda cietumsodu par pretvalstisku darbību. 1940. gadā pēc [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]] Kalnbērziņš tika atbrīvots no ieslodzījuma un ievēlēts t.s. ''Tautas saeimā'', kur balsoja par Latvijas iekļaušanu PSRS. Kļuva par [[LKP CK]] Pirmo sekretāru. 1941.-1945. gados dienēja [[Sarkanā armija|PSRS armijā]] kā Ziemeļrietumu frontes kara padomes loceklis. 1959. gadā tika pazemināts amatā par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju. 1970. gadā devās pensijā.

{{amati|pirms = [[Ozoliņš Kārlis|K. Ozoliņš]]|virsraksts = [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs]]|periods = 27.11.1959.-05.05.1970.|pēc = [[Rubenis Vitālijs|V. Rubenis]]}}

{{amati|pirms = –|virsraksts = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP CK Pirmais sekretārs]]|periods = 21.12.1940.-11.1959.|pēc = [[Pelše Arvīds|A.Pelše]]}}

[[Kategorija:K]]