Atšķirības starp "Kalnbērziņš Jānis" versijām
m |
m |
||
(4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Jānis Kalnbērziņš''' (1893.-1986.) - [[Latvijas PSR]] un [[LKP]] darbinieks. Dzimis 1893. gada 17. septembrī Katlakalna pagastā. 1917. gada aprīlī kļuva par [[Lielinieki|lielinieku]] partijas biedru. 1919. gadā dienējis [[LSPR]] armijā, pēc tam kā [[Latviešu sarkanie strēlnieki|8. latviešu strēlnieku pulka]] strēlnieks | + | '''Jānis Kalnbērziņš''' (1893.-1986.) - [[Latvijas PSR]] un [[LKP]] darbinieks. Dzimis 1893. gada 17. septembrī Katlakalna pagastā. 1917. gada aprīlī kļuva par [[Lielinieki|lielinieku]] partijas biedru. 1919. gadā dienējis [[LSPR]] armijā, pēc tam kā [[Latviešu sarkanie strēlnieki|8. latviešu strēlnieku pulka]] strēlnieks piedalījās [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu karā Krievijā]]. 1925.-1928. gados dzīvoja Latvijā, piedaloties LKP pagrīdes darbā (šajā laikā [[PSRS]] tika arestēta viņa sieva, bet bērni ievietoti bērnunamos). 1929. gadā absolvēja Maskavā ''Rietumtautu Komunistisko universitāti''. 1933. gads absolvēja ''Sarkanās Profesūras institūtu''. No 1935. gada [[Komunistiskā Internacionāle|Komunistiskās Internacionāles]] ''latsekcijas'' biedrs. 1939. gadā atgriezās Latvijā, kur viņu arestēja politiskā policija un tiesa piesprieda cietumsodu par pretvalstisku darbību. 1940. gadā pēc [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]] Kalnbērziņš tika atbrīvots no ieslodzījuma un ievēlēts t.s. ''Tautas saeimā'', kur balsoja par Latvijas iekļaušanu PSRS. Kļuva par [[LKP CK]] Pirmo sekretāru. 1941.-1945. gados dienēja [[Sarkanā armija|PSRS armijā]] kā Ziemeļrietumu frontes kara padomes loceklis. 1959. gadā tika pazemināts amatā par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju. 1970. gadā devās pensijā. |
{{Ksākums}} | {{Ksākums}} | ||
− | {{amati|pirms = [[Ozoliņš Kārlis|K. Ozoliņš]]|virsraksts = [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs]]|periods = 27.11.1959.-05.05. | + | {{amati|pirms = [[Ozoliņš Kārlis|K. Ozoliņš]]|virsraksts = [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs]]|periods = 27.11.1959.-05.05.1970.|pēc = [[Rubenis Vitālijs|V. Rubenis]]}} |
− | + | {{amati|pirms = –|virsraksts = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP CK Pirmais sekretārs]]|periods = 21.12.1940.-11.1959.|pēc = [[Pelše Arvīds|A.Pelše]]}} | |
− | |||
− | {{amati|pirms = –|virsraksts = [[Latvijas | ||
{{Kbeigas}} | {{Kbeigas}} | ||
− | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:K]] |
Pašreizējā versija, 2009. gada 2. marts, plkst. 20.28
Jānis Kalnbērziņš (1893.-1986.) - Latvijas PSR un LKP darbinieks. Dzimis 1893. gada 17. septembrī Katlakalna pagastā. 1917. gada aprīlī kļuva par lielinieku partijas biedru. 1919. gadā dienējis LSPR armijā, pēc tam kā 8. latviešu strēlnieku pulka strēlnieks piedalījās pilsoņu karā Krievijā. 1925.-1928. gados dzīvoja Latvijā, piedaloties LKP pagrīdes darbā (šajā laikā PSRS tika arestēta viņa sieva, bet bērni ievietoti bērnunamos). 1929. gadā absolvēja Maskavā Rietumtautu Komunistisko universitāti. 1933. gads absolvēja Sarkanās Profesūras institūtu. No 1935. gada Komunistiskās Internacionāles latsekcijas biedrs. 1939. gadā atgriezās Latvijā, kur viņu arestēja politiskā policija un tiesa piesprieda cietumsodu par pretvalstisku darbību. 1940. gadā pēc Latvijas okupācijas Kalnbērziņš tika atbrīvots no ieslodzījuma un ievēlēts t.s. Tautas saeimā, kur balsoja par Latvijas iekļaušanu PSRS. Kļuva par LKP CK Pirmo sekretāru. 1941.-1945. gados dienēja PSRS armijā kā Ziemeļrietumu frontes kara padomes loceklis. 1959. gadā tika pazemināts amatā par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju. 1970. gadā devās pensijā.
Priekštecis: K. Ozoliņš |
LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs 27.11.1959.-05.05.1970. |
Pēctecis: V. Rubenis |
Priekštecis: – |
LKP CK Pirmais sekretārs 21.12.1940.-11.1959. |
Pēctecis: A.Pelše |