Atšķirības starp "Rusi" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rusi''' (no senģerm. ''roðr'', zv. ''rods'' - "airētājs", kr. ''русь, русы'', gr. ''Ῥῶς'', an. ''rus'', vc. ''Rus'') - agrajos viduslaikos Austrumeiropā lietots apzīmējums skandināviem (somi par "rudsi, ruotsi" dēvēja | + | '''Rusi''' (no senģerm. ''roðr'', zv. ''rods'' - "airētājs", kr. ''русь, русы'', gr. ''Ῥῶς'', an. ''rus'', vc. ''Rus'') - agrajos viduslaikos Austrumeiropā lietots apzīmējums skandināviem (somi par "rudsi, ruotsi" dēvēja senzviedrus), kas tur sirot un tirgoties. |
| + | |||
| + | 10-12. gs. [[Senkrievu kņazistes|senkrievu kņazistēs]] tā dēvēja iedzīvotāju kategoriju, acīmredzot [[Kņazs|kņazu]] [[Karadraudze|karadraudžu]] vietējos skandināvu izcelsmes locekļus, profesionālos karavīrus, nošķirot no skandināviem, t.s. [[varjagi]]em. Pirmo reizi apzīmējums "rhos" (''qui se, id est gentem suum, Rhos vocari dicebant'') parādās 839. gadā Bertranda franku hronikā. Taču droši tas nav zināms. Avotos par "rusiem" dēvē gan šīs karadraudzes, gan atsevišķu cilti (vēl 1666. gadā turku ceļotājs Eilija Čelebijs savā Astrahaņas zemju aprakstā min, ka daļa iedzīvotāju runā maskavitu valodā, bet daļa - rusu valodā). Acīmredzot no šī vārda semantiskā skanējuma (rusi kā vareni karotāji) vēlākos gadsimtos atvasināts zemes apzīmējums "Krievzeme" (''Русь''), etnonīms "krievi" (''русские'') un jaunajos laikos valsts nosaukums "Krievija" (''Россия''), līdzīgi kā rumāņu pašnosaukums veidots no Romas nosaukuma. | ||
Skat. Arī: [[normaņi]], [[vikingi]] | Skat. Arī: [[normaņi]], [[vikingi]] | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 26. septembris, plkst. 12.52
Rusi (no senģerm. roðr, zv. rods - "airētājs", kr. русь, русы, gr. Ῥῶς, an. rus, vc. Rus) - agrajos viduslaikos Austrumeiropā lietots apzīmējums skandināviem (somi par "rudsi, ruotsi" dēvēja senzviedrus), kas tur sirot un tirgoties.
10-12. gs. senkrievu kņazistēs tā dēvēja iedzīvotāju kategoriju, acīmredzot kņazu karadraudžu vietējos skandināvu izcelsmes locekļus, profesionālos karavīrus, nošķirot no skandināviem, t.s. varjagiem. Pirmo reizi apzīmējums "rhos" (qui se, id est gentem suum, Rhos vocari dicebant) parādās 839. gadā Bertranda franku hronikā. Taču droši tas nav zināms. Avotos par "rusiem" dēvē gan šīs karadraudzes, gan atsevišķu cilti (vēl 1666. gadā turku ceļotājs Eilija Čelebijs savā Astrahaņas zemju aprakstā min, ka daļa iedzīvotāju runā maskavitu valodā, bet daļa - rusu valodā). Acīmredzot no šī vārda semantiskā skanējuma (rusi kā vareni karotāji) vēlākos gadsimtos atvasināts zemes apzīmējums "Krievzeme" (Русь), etnonīms "krievi" (русские) un jaunajos laikos valsts nosaukums "Krievija" (Россия), līdzīgi kā rumāņu pašnosaukums veidots no Romas nosaukuma.
Literatūra par šo tēmu
- Omeljan Pritsak. The Origin of Rus'. - Harvard University Press: Cambridge Mass., 1991
- The Annals of Saint-Bertin, / trns. Janet L. Nelson - Manchester and New York, 1991
- Ingmar Jansson: Skandinavien, Baltikum och Rus' under vikingatiden. // Det 22. nordiske historikermøte. Rapport I: Norden og Baltikum. Oslo 1994
- Gottfried Schramm. Rus und Russland. // Reallexikon der Germanischen Altertumskunde. Bd. 25 - Berlin, 2003, S. 609-616
- Marcin Woloszyn. Rus und Russland. // Reallexikon der Germanischen Altertumskunde. Bd. 25 - Berlin, 2003, S. 616-619
- Danylenko Andrii. The name Rus': In search of a new dimension. // Jahrbueher fuer Geschichte Osteuropas, Bd. 52, 2004, S. 1–32
