Atšķirības starp "Hāni" versijām
m |
m |
||
| (15 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Hāni]] | [[Attēls:Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Hāni]] | ||
[[Attēls:Baron_Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni fon Hāni]] | [[Attēls:Baron_Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni fon Hāni]] | ||
| − | + | '''fon Hāni''' (vc. ''von Hahn,'', kr. ''фон Ган'') - sena vācu izcelsmes (Meklenburga) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Pirmie dzimtas pārstāvji ieradās Livonijas igauņu daļā XIII gs. kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] brāļi un [[Vasalis|vasaļi]]. 1620. gadā dzimta (''Hahn a.d.H. Postenden'') ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1854. gadā - [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1849. gadā (''Hahn a.d.H. Lahhentagge'') - Sāmsalas, 1864. gadā (''Hahn a.d.H. Ladigfer'') - [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]] (1839. gadā Igaunijas matrikulā tika ierakstīti arī Pastendes Hāni). XVIII–XIX gs. Pastendes Hāni pieskaitāmi pie visbagātākajiem Kurzemes muižniekiem. 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja fon Hānu tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. | |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] (1324-1328) Reimars Hāns (''Reymar Hane''); Pēterburgas pasta direktors Johans Augusts fon Hāns (?-1799); Kurzemes cilvilgubernators (1824–1827), Vidzemes cilvilgubernators (1827–1829), senators un [[Krievijas impērijas Valsts padome]]s loceklis, filozofijas un juridisko zinātņu doktors Pauls Teodors fon Hāns (''Paul Theodor von Hahn'', 1793-1862); viens no t.s. [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] dibinātājiem, [[Hāna eskadrons|Hāna eskadrona]] komandieris barons [[Hāns Karls Rihards Aleksandrs fon|Karls fon Hāns]], 1889-1942). |
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas [[Pastende]]s (''Postenden''), [[Spāre]]s (''Spahrenhof''), Vecsalienas (''Alt-Sallensee''), [[Lielvircava]]s, [[Lielplatone]]s, Zantes (''Santen''), Mežmuiža (''Grenzhof''), Lindes (''Lindenhof''), Garozas (''Gruntzeln''), Bolderājas (''Berghof''), Birzgales (''Birsgallen''), Ērberģes (''Herbergen''), [[Blankenfelde]]s, Vēmeles, Lielspriņģu (''Groß-Springen''), Lielvilces (''Groß-Wilzen''), Ozolmuižas (''Paulsgnade''), Dandāles (''Dannenthal''), Bīlastu (''Bersemünde''), Aizupes (''Ahsuppen''), Vānes (''Wahnen''), Sārcenes (''Sahrzen''), Lubezeres (''Lubb-Essern''), Snēpeles (''Schnepeln''), Jaunpagasta (''Neuwacken''), Cēres (''[[Zehren]]'') u.c. [[muiža]]s. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| 10. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* [http://data.lnb.lv/retumiprojekts/pilns_apraksts.php Hāns Karls Reinholds (Hahn Carl Reinhold), fotogrāfija - data.lnb.lv] | * [http://data.lnb.lv/retumiprojekts/pilns_apraksts.php Hāns Karls Reinholds (Hahn Carl Reinhold), fotogrāfija - data.lnb.lv] | ||
* [http://data.lnb.lv/retumiprojekts/pilns_apraksts.php Hāns Teodors (Hahn Theodor), fotogrāfija - data.lnb.lv] | * [http://data.lnb.lv/retumiprojekts/pilns_apraksts.php Hāns Teodors (Hahn Theodor), fotogrāfija - data.lnb.lv] | ||
| + | * [http://www.gibulupagasts.lv/faili/g_vesture.pdf Ģibuļu ciema vēsture - gibulupagasts.lv] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2018. gada 11. marts, plkst. 04.05
fon Hāni (vc. von Hahn,, kr. фон Ган) - sena vācu izcelsmes (Meklenburga) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Pirmie dzimtas pārstāvji ieradās Livonijas igauņu daļā XIII gs. kā Ordeņa brāļi un vasaļi. 1620. gadā dzimta (Hahn a.d.H. Postenden) ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1854. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1849. gadā (Hahn a.d.H. Lahhentagge) - Sāmsalas, 1864. gadā (Hahn a.d.H. Ladigfer) - Igaunijas bruņniecības matrikulā (1839. gadā Igaunijas matrikulā tika ierakstīti arī Pastendes Hāni). XVIII–XIX gs. Pastendes Hāni pieskaitāmi pie visbagātākajiem Kurzemes muižniekiem. 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja fon Hānu tiesības uz barona titulu.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Livonijas ordeņa mestrs (1324-1328) Reimars Hāns (Reymar Hane); Pēterburgas pasta direktors Johans Augusts fon Hāns (?-1799); Kurzemes cilvilgubernators (1824–1827), Vidzemes cilvilgubernators (1827–1829), senators un Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis, filozofijas un juridisko zinātņu doktors Pauls Teodors fon Hāns (Paul Theodor von Hahn, 1793-1862); viens no t.s. Baltijas landesvēra dibinātājiem, Hāna eskadrona komandieris barons Karls fon Hāns, 1889-1942).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pastendes (Postenden), Spāres (Spahrenhof), Vecsalienas (Alt-Sallensee), Lielvircavas, Lielplatones, Zantes (Santen), Mežmuiža (Grenzhof), Lindes (Lindenhof), Garozas (Gruntzeln), Bolderājas (Berghof), Birzgales (Birsgallen), Ērberģes (Herbergen), Blankenfeldes, Vēmeles, Lielspriņģu (Groß-Springen), Lielvilces (Groß-Wilzen), Ozolmuižas (Paulsgnade), Dandāles (Dannenthal), Bīlastu (Bersemünde), Aizupes (Ahsuppen), Vānes (Wahnen), Sārcenes (Sahrzen), Lubezeres (Lubb-Essern), Snēpeles (Schnepeln), Jaunpagasta (Neuwacken), Cēres (Zehren) u.c. muižas.
