Atšķirības starp "Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Karls Kristians Jozefs Ignats Eižens Francis Ksavjers no Saksijas''' jeb '''Saksijas Kārlis''' (''Prinz Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen, Herzog von Kurland und Semigallia'', 1733.–1796.) no ''Vetinu dinastijas'' (''Die Wettiner'') - Saksijas [[princis]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un zemgales]] hercogs. | '''Karls Kristians Jozefs Ignats Eižens Francis Ksavjers no Saksijas''' jeb '''Saksijas Kārlis''' (''Prinz Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen, Herzog von Kurland und Semigallia'', 1733.–1796.) no ''Vetinu dinastijas'' (''Die Wettiner'') - Saksijas [[princis]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un zemgales]] hercogs. | ||
| − | Dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē (''Dresden''). Tēvs - [[Augusts III (Žečpospoļitas karalis)|Augusts III]], Saksijas [[kūrfirsts]] un [[Žečpospoļita]]s [[karalis]], māte - [[Hercogs|erchercogiene]] Marija no Austrijas (vāc. ''Maria Josepha von Österreich''). 1760. gadā salaulājies ar grāfieni Frančesku Krasinsku (pol. ''Franciszka Krasińska'', 1742.-1796.), meita Marija (''Maria Christina von Sachsen'', 07.12.770.-24.11.1851.). Pēc [[Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs|Bīrona]] apcietināšanas Krievijā, ievēlēts par [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Hercogs|hercogu]] un valda no 1758. līdz 1763. gadam. Kaut viņa varas periods bija īss un | + | Dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē (''Dresden''). Tēvs - [[Augusts III (Žečpospoļitas karalis)|Augusts III]], Saksijas [[kūrfirsts]] un [[Žečpospoļita]]s [[karalis]], māte - [[Hercogs|erchercogiene]] Marija no Austrijas (vāc. ''Maria Josepha von Österreich''). 1760. gadā salaulājies ar grāfieni Frančesku Krasinsku (pol. ''Franciszka Krasińska'', 1742.-1796.), meita Marija (''Maria Christina von Sachsen'', 07.12.770.-24.11.1851.). Pēc [[Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs|Bīrona]] apcietināšanas Krievijā, ievēlēts par [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Hercogs|hercogu]] un valda no 1758. līdz 1763. gadam. Kaut viņa varas periods bija īss un Karls nemaz tā īsti nepaspēja nostiprināties un atjaunot hercoga varu, viņš sevi parādīja kā saprātīgu un saimnieciski orientētu zemes kungu, kurš, par spīti juku laikiem, sāka modernizēt vēl darbojošās [[manufaktūra]]s, centās veicināt miestu un pilsētu attīstību. Krievijas militārā spiediena dēļ bija spiests pamest zemi. 1763. gadā Kurzemes landtāgs anulēja Kārļa ievēlēšanas aktu. |
Miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē. | Miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē. | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 11. marts, plkst. 16.08
Karls Kristians Jozefs Ignats Eižens Francis Ksavjers no Saksijas jeb Saksijas Kārlis (Prinz Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen, Herzog von Kurland und Semigallia, 1733.–1796.) no Vetinu dinastijas (Die Wettiner) - Saksijas princis, Kurzemes un zemgales hercogs.
Dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē (Dresden). Tēvs - Augusts III, Saksijas kūrfirsts un Žečpospoļitas karalis, māte - erchercogiene Marija no Austrijas (vāc. Maria Josepha von Österreich). 1760. gadā salaulājies ar grāfieni Frančesku Krasinsku (pol. Franciszka Krasińska, 1742.-1796.), meita Marija (Maria Christina von Sachsen, 07.12.770.-24.11.1851.). Pēc Bīrona apcietināšanas Krievijā, ievēlēts par Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu un valda no 1758. līdz 1763. gadam. Kaut viņa varas periods bija īss un Karls nemaz tā īsti nepaspēja nostiprināties un atjaunot hercoga varu, viņš sevi parādīja kā saprātīgu un saimnieciski orientētu zemes kungu, kurš, par spīti juku laikiem, sāka modernizēt vēl darbojošās manufaktūras, centās veicināt miestu un pilsētu attīstību. Krievijas militārā spiediena dēļ bija spiests pamest zemi. 1763. gadā Kurzemes landtāgs anulēja Kārļa ievēlēšanas aktu.
Miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē.
| Priekštecis: Hercogistes padome |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1758.-1763. |
Pēctecis: Ernsts Johans |
Kārļa kā Kurzemes hercoga ģerbonis
hercogistes armijas kaprālis (kreisajā pusē)
1770.
6 graši
