Atšķirības starp "Ļevašovi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
 
(3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Lewaschew Graf Wappen.png|right|thumb|300px|]]
+
[[Attēls:Lewaschew Graf Wappen.png|right|thumb|300px|grāfi]]
 
grāfi '''Ļevašovi''' (''Левашовы'', vc. ''Graf Lewaschew'') - sena vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijā.
 
grāfi '''Ļevašovi''' (''Левашовы'', vc. ''Graf Lewaschew'') - sena vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijā.
  
Saskaņā ar leģendu, dzimtas aizsācējs bijis vācu bruņinieks Kristofs Karls fon Dola, kurš stājies Vladimiras [[Kņazs|lielkņaza]] Aleksandra (''Александр Михайлович'', 1301-1339) dienestā, kristījies pareizticībā kā Vasilijs, uzkalpojies par [[Bajārs|bajāru]]. Tā kā Ļevašoviem bija īpašumi arī Kurzemē, 1801. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]].
+
Saskaņā ar leģendu, dzimtas aizsācējs bijis vācu bruņinieks Kristofs Karls fon Dola, kurš stājies Vladimiras [[Kņazs|lielkņaza]] Aleksandra (''Александр Михайлович'', 1301-1339) dienestā, kristījies pareizticībā kā Vasilijs, uzkalpojies par [[Bajārs|bajāru]]. Kavalērijas ģenerālis, ģenerāladjutants, ministru komitejas priekšsēdētājs (''Василий Васильевич Левашов'', 1783-1848) 1833. gadā saņēma Krievijas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu. Tā kā Ļevašoviem bija īpašumi arī Kurzemē, 1840. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1898. gadā dzimta izmirusi, tituls ar [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] lēmumu nodots kņazu Vjazemsku dzimtai.
  
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
+
[[Kategorija:Krievijas aristokrātija]]

Pašreizējā versija, 2018. gada 26. decembris, plkst. 09.33

grāfi

grāfi Ļevašovi (Левашовы, vc. Graf Lewaschew) - sena vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijā.

Saskaņā ar leģendu, dzimtas aizsācējs bijis vācu bruņinieks Kristofs Karls fon Dola, kurš stājies Vladimiras lielkņaza Aleksandra (Александр Михайлович, 1301-1339) dienestā, kristījies pareizticībā kā Vasilijs, uzkalpojies par bajāru. Kavalērijas ģenerālis, ģenerāladjutants, ministru komitejas priekšsēdētājs (Василий Васильевич Левашов, 1783-1848) 1833. gadā saņēma Krievijas impērijas grāfa titulu. Tā kā Ļevašoviem bija īpašumi arī Kurzemē, 1840. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1898. gadā dzimta izmirusi, tituls ar Senāta lēmumu nodots kņazu Vjazemsku dzimtai.