Atšķirības starp "Arhonts" versijām
m |
|||
| (5 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Arhonti''' (sengr. | + | '''Arhonti''' (sengr. ἄρχων, archōn, dsk. ἄρχοντες, archontes - "valdītājs", no ἄρχω, archō - "valdīt") - augstākās amatpersonas daudzās sengrieķu [[Polisa|polisās]]. [[Atēnu valsts|Atēnās]] sākotnēji ''arhonta'' amats un statuss bija mantojams uz mūžu (XI gs. p.m.ē., kā vēsta leģendas, Atēnās tika likvidēta [[Basilejs|basileju]] vara, bet valdošās [[dinastija]]s locekļi - [[kodrīdi]], - kļuva par ''arhontiem''). 752. g.p.m.ē. par ''arhontiem'' varēja kļūt arī [[eipatrīdi]], un pilnvaru laiku ierobežoja līdz 10 gadu termiņam. 683. g.p.m.ē. varu sadalīja starp deviņiem uz 1 gadu ieceltiem ''arhontiem'': pirmais arhonts jeb [[eponīms]] (''archōn epōnymos'') bija valsts galva, otrais jeb [[basilejs]] (''basileus'') pārzināja reliģiskos jautājumus, trešais jeb [[polemarhs]] (''polemarchos'') - militāros jautājumus, bet pārējie seši ''tesmoteti'' - likumdošanu un tiesas. [[Solona reformas]] izmainīja ''arhontu'' statusa iegūšanas kārtību: par ''arhontu'' varēja ievēlēt arī augstākās mantas cenza klases - [[Pentakosiomedimni|pentakosiomedimnu]] pārstāvji, - vēlāk arī [[hipeji]] (otrā [[kārta]]), bet kopš 456. g.p.m.ē. arī [[zevgiti]]. V gs.p.m.ē. ''arhontu'' [[kolēģija]] zaudēja praktisko nozīmi. Kā goda amats un tituls tas saglabājās līdz pat V gs. [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] laikā par ''arhontiem'' dēvēja provinču pārvaldniekus, militāros komandierus, barbaru vadoņus (piemēram, [[Kijevas lielkņaziste]]s [[Kņazs|kņazus]]), vienkārši bagātus cilvēkus. Attiecīgi šādā nozīmē - "vadonis", "priekšnieks", - vārds ''архонт'' figurē arī senslāvu tekstos. Agrīnās [[kristietība]]s tekstos ''arhonti'' ir augstākie gari. [[Pareizticīgā Baznīca|Pareizticīgās Baznīcas]] tradīcijā ''arhonti'' ir galvenie [[Dēmons|dēmoni]], [[Sātans|Sātana]] tuvākie līdzgaitnieki. [[Gnosticisms|Gnosticisma]] skatījumā ''arhonti'' ir [[Demiurgs|Demiurga]] tuvākie [[Enģelis|enģeļi]], materiālās pasaules un tās likumu radītāji. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 82. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 82. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Cadoux Т.Y., The Athenian Archons from Kreon to Hypsichides. // Journal of Hellenic Studies, 1948, t. 68. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.stoa.org/projects/demos/article_law_glossary?page=11&greekEncoding=UnicodeC Arkhon - A Glossary of Athenian Legal Terms] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://bse.sci-lib.com/article075162.html Значение слова "Архонт" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
| + | * [http://www.vehi.net/brokgauz/all/005/5797.shtml Архонт - Словарь Ф.А.Брокгауза и И.А.Ефрона] | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 9. augusts, plkst. 18.45
Arhonti (sengr. ἄρχων, archōn, dsk. ἄρχοντες, archontes - "valdītājs", no ἄρχω, archō - "valdīt") - augstākās amatpersonas daudzās sengrieķu polisās. Atēnās sākotnēji arhonta amats un statuss bija mantojams uz mūžu (XI gs. p.m.ē., kā vēsta leģendas, Atēnās tika likvidēta basileju vara, bet valdošās dinastijas locekļi - kodrīdi, - kļuva par arhontiem). 752. g.p.m.ē. par arhontiem varēja kļūt arī eipatrīdi, un pilnvaru laiku ierobežoja līdz 10 gadu termiņam. 683. g.p.m.ē. varu sadalīja starp deviņiem uz 1 gadu ieceltiem arhontiem: pirmais arhonts jeb eponīms (archōn epōnymos) bija valsts galva, otrais jeb basilejs (basileus) pārzināja reliģiskos jautājumus, trešais jeb polemarhs (polemarchos) - militāros jautājumus, bet pārējie seši tesmoteti - likumdošanu un tiesas. Solona reformas izmainīja arhontu statusa iegūšanas kārtību: par arhontu varēja ievēlēt arī augstākās mantas cenza klases - pentakosiomedimnu pārstāvji, - vēlāk arī hipeji (otrā kārta), bet kopš 456. g.p.m.ē. arī zevgiti. V gs.p.m.ē. arhontu kolēģija zaudēja praktisko nozīmi. Kā goda amats un tituls tas saglabājās līdz pat V gs. Bizantijas laikā par arhontiem dēvēja provinču pārvaldniekus, militāros komandierus, barbaru vadoņus (piemēram, Kijevas lielkņazistes kņazus), vienkārši bagātus cilvēkus. Attiecīgi šādā nozīmē - "vadonis", "priekšnieks", - vārds архонт figurē arī senslāvu tekstos. Agrīnās kristietības tekstos arhonti ir augstākie gari. Pareizticīgās Baznīcas tradīcijā arhonti ir galvenie dēmoni, Sātana tuvākie līdzgaitnieki. Gnosticisma skatījumā arhonti ir Demiurga tuvākie enģeļi, materiālās pasaules un tās likumu radītāji.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 82. lpp.
- Cadoux Т.Y., The Athenian Archons from Kreon to Hypsichides. // Journal of Hellenic Studies, 1948, t. 68.
