Atšķirības starp "Grāfs" versijām
m (Aizsargāja Grāfs [edit=autoconfirmed:move=autoconfirmed]) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Grāfs''' (vāc. ''Graf'', fr. ''Comte'', angl. ''Count'', kr. ''Граф'') – sākotnēji, agrajos [[Viduslaiki|viduslaikos]], ieņemamais amats: viena no augstākajām [[karalis|karaļa]] galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls. Jēdziens cēlies no latīņu ''comes'' (pavadonis), un kā ieņemamā amata apzīmējums radies IV gs. [[Romas impērija|Romas impērijā]] (piem. ''comes sacrarum largitionum'' – galvenais mantzinis). | '''Grāfs''' (vāc. ''Graf'', fr. ''Comte'', angl. ''Count'', kr. ''Граф'') – sākotnēji, agrajos [[Viduslaiki|viduslaikos]], ieņemamais amats: viena no augstākajām [[karalis|karaļa]] galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls. Jēdziens cēlies no latīņu ''comes'' (pavadonis), un kā ieņemamā amata apzīmējums radies IV gs. [[Romas impērija|Romas impērijā]] (piem. ''comes sacrarum largitionum'' – galvenais mantzinis). | ||
| − | + | ==== Komentāri: ==== | |
| + | |||
Viduslaikos grāfs bija [[valsts]] administratīvās vienības – grāfistes (''comitatus, shire, county''), palatināta - suverens, tiešais karaļa [[vasalis]] un pārstāvis; jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem muižniecības tituliem. Aristokrātijas sociālajā hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par [[Hercogs|hercogiem]]. | Viduslaikos grāfs bija [[valsts]] administratīvās vienības – grāfistes (''comitatus, shire, county''), palatināta - suverens, tiešais karaļa [[vasalis]] un pārstāvis; jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem muižniecības tituliem. Aristokrātijas sociālajā hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par [[Hercogs|hercogiem]]. | ||
Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada kapitulārijā juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Anglijas karalistē grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija '''Earl''' (no skandināvu ''Jarl''), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā ''Count''). | Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada kapitulārijā juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Anglijas karalistē grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija '''Earl''' (no skandināvu ''Jarl''), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā ''Count''). | ||
| − | + | == Markgrāfs (marķīzs) == | |
'''Markgrāfs''' arī '''Marķīzs''' (vāc. ''Markgraf'', lat. ''Marchisus'', fr. ''Marquis'', angl. ''Marquess''; no „march“ – „pierobežas province“ + „graf“) - franku imperatora Kārļa Lielā laikā radies ieņemamais amats, kas vēlāk pārtapa par titulu: markas kā teritoriālas vienības tika dibinātas visā franku valsts robežjoslā kā nocietināti, militāri patstāvīgi apgabali markgrāfu pakļautībā. Aristokrātijas hierarhijā marķīza tituls atradās starp grāfa un hercoga tituliem. Anglijā bez marķīza kā marķizāta valdījuma suverena, titulu bieži piešķīra hercogu vecākajiem dēliem un mantiniekiem, kamēr tie vēl nebija kļuvuši par hercogiem. | '''Markgrāfs''' arī '''Marķīzs''' (vāc. ''Markgraf'', lat. ''Marchisus'', fr. ''Marquis'', angl. ''Marquess''; no „march“ – „pierobežas province“ + „graf“) - franku imperatora Kārļa Lielā laikā radies ieņemamais amats, kas vēlāk pārtapa par titulu: markas kā teritoriālas vienības tika dibinātas visā franku valsts robežjoslā kā nocietināti, militāri patstāvīgi apgabali markgrāfu pakļautībā. Aristokrātijas hierarhijā marķīza tituls atradās starp grāfa un hercoga tituliem. Anglijā bez marķīza kā marķizāta valdījuma suverena, titulu bieži piešķīra hercogu vecākajiem dēliem un mantiniekiem, kamēr tie vēl nebija kļuvuši par hercogiem. | ||
| − | + | == Pfalcgrāfs == | |
'''Pfalcgrāfs''' (vāc. ''Pfalzgraf'', angl. ''Count Palatine'' or ''Palsgrave'', no „Pfalz“ - „palatināts“ + „grāfs“), franku karaļvalstī – karaliskais tiesnesis; Vācu nācijas Sv. Romas impērijā – palatināta grāfs (palatināta grāfiste no parastas grāfistes atšķiras ar papildus privilēģijām un autonomu jurisdikciju: te nedarbojās karalistes likumi un tiesneši, bet gan grāfistes jurisdikcija). | '''Pfalcgrāfs''' (vāc. ''Pfalzgraf'', angl. ''Count Palatine'' or ''Palsgrave'', no „Pfalz“ - „palatināts“ + „grāfs“), franku karaļvalstī – karaliskais tiesnesis; Vācu nācijas Sv. Romas impērijā – palatināta grāfs (palatināta grāfiste no parastas grāfistes atšķiras ar papildus privilēģijām un autonomu jurisdikciju: te nedarbojās karalistes likumi un tiesneši, bet gan grāfistes jurisdikcija). | ||
| 16. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
'''Palatīns''' jeb '''galma pfalcgrāfs''' (lat. ''Comites palatini caesarei'', vāc. ''Hofpfalzgraf'') - tāpat kā savu monētu kalšanas tiesības liecināja par statusu nobilitātes rangu hierarhijā, arī ģerboņu piešķiršanas tiesības kļuva tikai dažu augstāko aristokrātu prerogatīva. Sv. Romas impērijā aristokrātus, kam [[imperators]] bija piešķīris šādas tiesības, dēvēja par '''palatīniem''' jeb '''galma pfalcgrāfiem'''. „Lielajiem palatīniem“ (Sv. Romas impērijā 100 augstākās aristokrātijas dzimtas), bija tiesības piešķirt pat dižciltību, bet t.s. „mazajiem palatīniem“ bija privilēģija apstiprināt ģerboņus. | '''Palatīns''' jeb '''galma pfalcgrāfs''' (lat. ''Comites palatini caesarei'', vāc. ''Hofpfalzgraf'') - tāpat kā savu monētu kalšanas tiesības liecināja par statusu nobilitātes rangu hierarhijā, arī ģerboņu piešķiršanas tiesības kļuva tikai dažu augstāko aristokrātu prerogatīva. Sv. Romas impērijā aristokrātus, kam [[imperators]] bija piešķīris šādas tiesības, dēvēja par '''palatīniem''' jeb '''galma pfalcgrāfiem'''. „Lielajiem palatīniem“ (Sv. Romas impērijā 100 augstākās aristokrātijas dzimtas), bija tiesības piešķirt pat dižciltību, bet t.s. „mazajiem palatīniem“ bija privilēģija apstiprināt ģerboņus. | ||
| − | + | == Reihsgrāfs == | |
'''Reihsgrāfs''' (vāc. ''Reichsgraf'', angl. ''Count of the Empire'') - Vācu nācijas Sv. Romas impērijas „valsts“ grāfs, kura suverens, senjors bija tikai pats imperators. | '''Reihsgrāfs''' (vāc. ''Reichsgraf'', angl. ''Count of the Empire'') - Vācu nācijas Sv. Romas impērijas „valsts“ grāfs, kura suverens, senjors bija tikai pats imperators. | ||
| − | + | == Firstgrāfs == | |
'''Firstgrāfs''' (vāc. ''Gefürsteter Graf'', angl. ''Princely Count'') – vācu zemju tituls no „Reichsfürst + Graf“. | '''Firstgrāfs''' (vāc. ''Gefürsteter Graf'', angl. ''Princely Count'') – vācu zemju tituls no „Reichsfürst + Graf“. | ||
| − | + | == Burggrāfs == | |
'''Burggrāfs''' (vāc. ''Burggraf'', angl. ''Burgrave'', it. ''Burgravio'') – imperatora, karaļa vai bīskapa iecelta amatpersona, pilsētas (''castle, burgh'') senjors. Savās zemēs iemiesoja augstāko administratīvo, tiesu un militāro varu. Ja konkrētā pilsēta bija tiešajā imperatora valdījumā, tad burggrāfs bija arī reihsgrāfs. | '''Burggrāfs''' (vāc. ''Burggraf'', angl. ''Burgrave'', it. ''Burgravio'') – imperatora, karaļa vai bīskapa iecelta amatpersona, pilsētas (''castle, burgh'') senjors. Savās zemēs iemiesoja augstāko administratīvo, tiesu un militāro varu. Ja konkrētā pilsēta bija tiešajā imperatora valdījumā, tad burggrāfs bija arī reihsgrāfs. | ||
| − | == Individuālie tituli == | + | === Individuālie tituli === |
*'''Reingrāfs''' (vāc. Rheingraf, angl. Rhinegrave) - Reinas baseina labā krasta zemju grāfa tituls; arī '''mežgrāfs''' (vāc. ''Wildgraf'', ''Waldgrafe'', ang. ''Wildgrave'', - no lat. ''comites silvestres'') - Reinas-Hesenes (vāc. ''Rheinhessen'') zemju Nahegau grāfu dzimtas atzara tituls. Dažkārt figurē apvienotais tituls "Wild- und Rheingrafen". Tituls vācu zemēs, parādās 1113. gadā, kad to pieņem Nahegau (''Nahegau'') grāfa Emiho VI dēls mežgrāfs Emiho VII (Emicho VII, (1103.–1135.). | *'''Reingrāfs''' (vāc. Rheingraf, angl. Rhinegrave) - Reinas baseina labā krasta zemju grāfa tituls; arī '''mežgrāfs''' (vāc. ''Wildgraf'', ''Waldgrafe'', ang. ''Wildgrave'', - no lat. ''comites silvestres'') - Reinas-Hesenes (vāc. ''Rheinhessen'') zemju Nahegau grāfu dzimtas atzara tituls. Dažkārt figurē apvienotais tituls "Wild- und Rheingrafen". Tituls vācu zemēs, parādās 1113. gadā, kad to pieņem Nahegau (''Nahegau'') grāfa Emiho VI dēls mežgrāfs Emiho VII (Emicho VII, (1103.–1135.). | ||
| 34. rindiņa: | 35. rindiņa: | ||
* '''Raugrāfs''' (vāc. ''Raugraf'', angl. ''Raugrave'') | * '''Raugrāfs''' (vāc. ''Raugraf'', angl. ''Raugrave'') | ||
| − | == | + | == Literatūra == |
* Conrad Schneider: Geschichte des Wild- und Rheingräflichen Hauses, Volkes und Landes auf dem Hundsrücken. 1854 (Nachdruck: Verlag Glaube und Heimat, Birkenfeld 1926) | * Conrad Schneider: Geschichte des Wild- und Rheingräflichen Hauses, Volkes und Landes auf dem Hundsrücken. 1854 (Nachdruck: Verlag Glaube und Heimat, Birkenfeld 1926) | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 16. augusts, plkst. 07.16
Grāfs (vāc. Graf, fr. Comte, angl. Count, kr. Граф) – sākotnēji, agrajos viduslaikos, ieņemamais amats: viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un pārstāvis kādā jomā vai reģionā; vēlāk jau mantojams tituls. Jēdziens cēlies no latīņu comes (pavadonis), un kā ieņemamā amata apzīmējums radies IV gs. Romas impērijā (piem. comes sacrarum largitionum – galvenais mantzinis).
Satura rādītājs
Komentāri:
Viduslaikos grāfs bija valsts administratīvās vienības – grāfistes (comitatus, shire, county), palatināta - suverens, tiešais karaļa vasalis un pārstāvis; jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem muižniecības tituliem. Aristokrātijas sociālajā hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par hercogiem.
Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada kapitulārijā juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Anglijas karalistē grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija Earl (no skandināvu Jarl), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā Count).
Markgrāfs (marķīzs)
Markgrāfs arī Marķīzs (vāc. Markgraf, lat. Marchisus, fr. Marquis, angl. Marquess; no „march“ – „pierobežas province“ + „graf“) - franku imperatora Kārļa Lielā laikā radies ieņemamais amats, kas vēlāk pārtapa par titulu: markas kā teritoriālas vienības tika dibinātas visā franku valsts robežjoslā kā nocietināti, militāri patstāvīgi apgabali markgrāfu pakļautībā. Aristokrātijas hierarhijā marķīza tituls atradās starp grāfa un hercoga tituliem. Anglijā bez marķīza kā marķizāta valdījuma suverena, titulu bieži piešķīra hercogu vecākajiem dēliem un mantiniekiem, kamēr tie vēl nebija kļuvuši par hercogiem.
Pfalcgrāfs
Pfalcgrāfs (vāc. Pfalzgraf, angl. Count Palatine or Palsgrave, no „Pfalz“ - „palatināts“ + „grāfs“), franku karaļvalstī – karaliskais tiesnesis; Vācu nācijas Sv. Romas impērijā – palatināta grāfs (palatināta grāfiste no parastas grāfistes atšķiras ar papildus privilēģijām un autonomu jurisdikciju: te nedarbojās karalistes likumi un tiesneši, bet gan grāfistes jurisdikcija).
Palatīns jeb galma pfalcgrāfs (lat. Comites palatini caesarei, vāc. Hofpfalzgraf) - tāpat kā savu monētu kalšanas tiesības liecināja par statusu nobilitātes rangu hierarhijā, arī ģerboņu piešķiršanas tiesības kļuva tikai dažu augstāko aristokrātu prerogatīva. Sv. Romas impērijā aristokrātus, kam imperators bija piešķīris šādas tiesības, dēvēja par palatīniem jeb galma pfalcgrāfiem. „Lielajiem palatīniem“ (Sv. Romas impērijā 100 augstākās aristokrātijas dzimtas), bija tiesības piešķirt pat dižciltību, bet t.s. „mazajiem palatīniem“ bija privilēģija apstiprināt ģerboņus.
Reihsgrāfs
Reihsgrāfs (vāc. Reichsgraf, angl. Count of the Empire) - Vācu nācijas Sv. Romas impērijas „valsts“ grāfs, kura suverens, senjors bija tikai pats imperators.
Firstgrāfs
Firstgrāfs (vāc. Gefürsteter Graf, angl. Princely Count) – vācu zemju tituls no „Reichsfürst + Graf“.
Burggrāfs
Burggrāfs (vāc. Burggraf, angl. Burgrave, it. Burgravio) – imperatora, karaļa vai bīskapa iecelta amatpersona, pilsētas (castle, burgh) senjors. Savās zemēs iemiesoja augstāko administratīvo, tiesu un militāro varu. Ja konkrētā pilsēta bija tiešajā imperatora valdījumā, tad burggrāfs bija arī reihsgrāfs.
Individuālie tituli
- Reingrāfs (vāc. Rheingraf, angl. Rhinegrave) - Reinas baseina labā krasta zemju grāfa tituls; arī mežgrāfs (vāc. Wildgraf, Waldgrafe, ang. Wildgrave, - no lat. comites silvestres) - Reinas-Hesenes (vāc. Rheinhessen) zemju Nahegau grāfu dzimtas atzara tituls. Dažkārt figurē apvienotais tituls "Wild- und Rheingrafen". Tituls vācu zemēs, parādās 1113. gadā, kad to pieņem Nahegau (Nahegau) grāfa Emiho VI dēls mežgrāfs Emiho VII (Emicho VII, (1103.–1135.).
- Raugrāfs (vāc. Raugraf, angl. Raugrave)
Literatūra
- Conrad Schneider: Geschichte des Wild- und Rheingräflichen Hauses, Volkes und Landes auf dem Hundsrücken. 1854 (Nachdruck: Verlag Glaube und Heimat, Birkenfeld 1926)
