Atšķirības starp "Ketlers Ferdinands, Kurzemes hercogs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 33. rindiņa: | 33. rindiņa: | ||
'''Ketlers Ferdinands''' (''Ferdinand von Kettler'', 1655.-1737.) - [[reģents]] pēc [[Ketlers Fridrihs Kazimirs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|brāļa]] nāves, līdz mazgadīgais [[Ketlers Fridrihs Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridrihs Vilhelms]] tika atzīts par pilngadīgu (1698.-1709.), pēdējais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] (1711.-1737.) no [[Ketleru dinastija]]s. 1730. gadā apprecējās ar Johannu Magdalēnu, Saksijas-Veisenfāles princesi (''Johanna Magdalena princess of Saxe-Weissenfels'', 1708.-1760.). Titulu mantoja pēc piepešās [[Ketlers Fridrihs Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridriha Vilhelma]] nāves 1710. gadā, taču, esot sliktās attiecībās ar Kurzemes muižniekiem, turpināja uzturēties Dancigā. | '''Ketlers Ferdinands''' (''Ferdinand von Kettler'', 1655.-1737.) - [[reģents]] pēc [[Ketlers Fridrihs Kazimirs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|brāļa]] nāves, līdz mazgadīgais [[Ketlers Fridrihs Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridrihs Vilhelms]] tika atzīts par pilngadīgu (1698.-1709.), pēdējais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] (1711.-1737.) no [[Ketleru dinastija]]s. 1730. gadā apprecējās ar Johannu Magdalēnu, Saksijas-Veisenfāles princesi (''Johanna Magdalena princess of Saxe-Weissenfels'', 1708.-1760.). Titulu mantoja pēc piepešās [[Ketlers Fridrihs Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridriha Vilhelma]] nāves 1710. gadā, taču, esot sliktās attiecībās ar Kurzemes muižniekiem, turpināja uzturēties Dancigā. | ||
| + | {{Ksākums}} | ||
| + | {{amati|pirms = [[Ketlers Fridrihs Vilhelms, Kurzemes hercogs|Fridrihs III Vilhelms]]|virsraksts = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogs]]|periods = 1711-1726.|pēc = [[Morics Hermans, Saksijas grāfs|Saksijas Morics]]}} | ||
| + | {{Kbeigas}} | ||
{{Ksākums}} | {{Ksākums}} | ||
{{amati|pirms = [[Morics Hermans, Saksijas grāfs|Saksijas Morics]]|virsraksts = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogs]]|periods = 1728-1737.|pēc = [[Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs|Ernsts Johans]]}} | {{amati|pirms = [[Morics Hermans, Saksijas grāfs|Saksijas Morics]]|virsraksts = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogs]]|periods = 1728-1737.|pēc = [[Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs|Ernsts Johans]]}} | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. janvāris, plkst. 15.36
| |
| valda |
kā reģents
|
| laulība | Johanna no Saksijas |
| bērni | nav |
| dzimta | Ketleru dinastija |
| tēvs | Jēkabs |
| māte | Luīze Šarlote no Brandenburgas |
| dzimis | 1655. |
| miris | 04.05.1737. |
Ketlers Ferdinands (Ferdinand von Kettler, 1655.-1737.) - reģents pēc brāļa nāves, līdz mazgadīgais Fridrihs Vilhelms tika atzīts par pilngadīgu (1698.-1709.), pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs (1711.-1737.) no Ketleru dinastijas. 1730. gadā apprecējās ar Johannu Magdalēnu, Saksijas-Veisenfāles princesi (Johanna Magdalena princess of Saxe-Weissenfels, 1708.-1760.). Titulu mantoja pēc piepešās Fridriha Vilhelma nāves 1710. gadā, taču, esot sliktās attiecībās ar Kurzemes muižniekiem, turpināja uzturēties Dancigā.
| Priekštecis: Fridrihs III Vilhelms |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1711-1726. |
Pēctecis: Saksijas Morics |
| Priekštecis: Saksijas Morics |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1728-1737. |
Pēctecis: Ernsts Johans |
