Atšķirības starp "Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
13. rindiņa: 13. rindiņa:
 
* Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku<br> un strēlnieku padomju kongress
 
* Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku<br> un strēlnieku padomju kongress
 
** Latvijas centrālā izpildkomiteja
 
** Latvijas centrālā izpildkomiteja
*** LCIK prezidijs
+
*** LCIK prezidijs jeb<br> Latvijas Padomju valdība
**** Latvijas Padomju valdība
 
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta'''
27. rindiņa: 26. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:LSPR_map.png|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:LSPR_map.png|200px]]
 
|}
 
|}
'''Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR)''' - valsts mūsdienu Latvijas teritorijā no 1918. gada decembra līdz 1920. gada janvārim. Izveidojās, [[Latviešu sarkanie strēlnieki|latviešu sarkanajiem strēlniekiem]] 1918.-1919. gados atkarojot latviešu apdzīvoto teritoriju no [[Vācijas impērija]]s okupācijas karaspēka, izņemot Liepāju, Aizputi un šo pilsētu apkaimi). LSPR proklamēta 1919. gada 13. janvārī, ''Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju'' I kongresā. Kongresā ievēlēja ''[[Centrālā izpildkomiteja|Latvijas centrālo izpildkomiteju]]'' (LCIK), kas ievēlēja Latvijas padomju valdību [[Stučka Pēteris|Pētera Stučka]] vadībā (kas vienlaikus bija arī LCIK prezidijs). 15. janvārī tika pieņemta LSPR [[Satversme]], par mērķi tika pasludināta [[Sociālisms|sociālisma]] izveidošana. Atbilstoši [[Lielinieki|lielinieku]] idejiskajām nostādnēm, valsts iekārta tika organizēta kā apspiesto [[Šķira|šķiru]] jeb "proletariāta diktatūra", kuru realizē [[padomes]]. Atkāpjoties ''[[Landesvērs|landesvēra]]'' spēku priekšā, LSPR valdība 1919. gada jūlijā pārcēla savu darbību uz Rēzekni. [[Latvijas armija]]s uzbrukuma rezultātā LSPR spēki atkāpās uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī Veļikije Lukos paziņoja par savu pašatlaišanu un LSPR pastāvēšanas beigšanos.
+
'''Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR)''' - valsts mūsdienu Latvijas teritorijā no 1918. gada decembra līdz 1920. gada janvārim. Izveidojās, [[Latviešu sarkanie strēlnieki|latviešu sarkanajiem strēlniekiem]] 1918.-1919. gados atkarojot latviešu apdzīvoto teritoriju no [[Vācijas impērija]]s okupācijas karaspēka, izņemot Liepāju, Aizputi un šo pilsētu apkaimi). LSPR proklamēta 1919. gada 4. decembrī, ''Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju'' I kongresā (ko pamatā veidoja LSD CK kopā ar Rīgas, Liepājas un Valkas Strādnieku deputātu padomju pārstāvji). Kongresā ievēlēja ''[[Centrālā izpildkomiteja|Latvijas centrālo izpildkomiteju]]'' (LCIK), kas ievēlēja '''Latvijas Padomju valdību''' [[Stučka Pēteris|Pētera Stučka]] vadībā (kas vienlaikus bija arī LCIK prezidijs). Valdība sastāvēja no 16 komisariātiem. 15. janvārī tika pieņemta LSPR [[Satversme]], par mērķi tika pasludināta [[Sociālisms|sociālisma]] izveidošana. Atbilstoši [[Lielinieki|lielinieku]] idejiskajām nostādnēm, valsts iekārta tika organizēta kā apspiesto [[Šķira|šķiru]] jeb "proletariāta diktatūra", kuru realizē [[padomes]]. Tika nacionalizēta zeme, rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, bankas u.c. tautsaimniecības nozares. Nacionalizēto zemi neatdeva zemniekiem īpašumā, bet iznomāja uz vienu gadu un dibināja [[padomju saimniecība]]s. Izvērsa plašas represijas pret [[padomju vara]]s pretiniekiem. Atkāpjoties ''[[Landesvērs|Niedras valdības]]'' spēku priekšā, LSPR valdība 1919. gada maijā pārcēlās uz Veļikije Luki,  betjūlijā pārcēla savu darbību uz Rēzekni. [[Latvijas Pagaidu valdība]]s armijas uzbrukuma rezultātā LSPR spēki līdz ar valdību atkāpās uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī Veļikije Lukos paziņoja par savu pašatlaišanu un LSPR pastāvēšanas beigšanos.
  
 
== Galerija==
 
== Galerija==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. februāris, plkst. 07.54

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
LSPR Coat of Arms.png
LSPR flag.png
pastāv 4.12.1918.-13.01.1920.
pārvalde
  • Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku
    un strēlnieku padomju kongress
    • Latvijas centrālā izpildkomiteja
      • LCIK prezidijs jeb
        Latvijas Padomju valdība
galvaspilsēta Rīga, pēc tam Rēzekne
iedzīvotāji ~ ...
maks. platība ~ ... km2
200px

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR) - valsts mūsdienu Latvijas teritorijā no 1918. gada decembra līdz 1920. gada janvārim. Izveidojās, latviešu sarkanajiem strēlniekiem 1918.-1919. gados atkarojot latviešu apdzīvoto teritoriju no Vācijas impērijas okupācijas karaspēka, izņemot Liepāju, Aizputi un šo pilsētu apkaimi). LSPR proklamēta 1919. gada 4. decembrī, Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongresā (ko pamatā veidoja LSD CK kopā ar Rīgas, Liepājas un Valkas Strādnieku deputātu padomju pārstāvji). Kongresā ievēlēja Latvijas centrālo izpildkomiteju (LCIK), kas ievēlēja Latvijas Padomju valdību Pētera Stučka vadībā (kas vienlaikus bija arī LCIK prezidijs). Valdība sastāvēja no 16 komisariātiem. 15. janvārī tika pieņemta LSPR Satversme, par mērķi tika pasludināta sociālisma izveidošana. Atbilstoši lielinieku idejiskajām nostādnēm, valsts iekārta tika organizēta kā apspiesto šķiru jeb "proletariāta diktatūra", kuru realizē padomes. Tika nacionalizēta zeme, rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, bankas u.c. tautsaimniecības nozares. Nacionalizēto zemi neatdeva zemniekiem īpašumā, bet iznomāja uz vienu gadu un dibināja padomju saimniecības. Izvērsa plašas represijas pret padomju varas pretiniekiem. Atkāpjoties Niedras valdības spēku priekšā, LSPR valdība 1919. gada maijā pārcēlās uz Veļikije Luki, betjūlijā pārcēla savu darbību uz Rēzekni. Latvijas Pagaidu valdības armijas uzbrukuma rezultātā LSPR spēki līdz ar valdību atkāpās uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī Veļikije Lukos paziņoja par savu pašatlaišanu un LSPR pastāvēšanas beigšanos.

Galerija


Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42.-43. lpp.
  • Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Zinātne: Rīga, 1988.

  • Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967

Resursi internetā par šo tēmu