Atšķirības starp "Kūrija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* [http://ancientrome.ru/dictio/article.htm?a=189988870 Курия - Уильям Смит. Словарь греческих и римских древностей] | * [http://ancientrome.ru/dictio/article.htm?a=189988870 Курия - Уильям Смит. Словарь греческих и римских древностей] | ||
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/hist_dic/13170 Римская курия - Словари и энциклопедии на Академике] | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/hist_dic/13170 Римская курия - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
| + | * [http://www.krugosvet.ru/articles/06/1000667/1000667a1.htm Курия - Энциклопедия Kругосвет] | ||
[[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]] | [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]] | ||
[[Kategorija:Sabiedrība]] | [[Kategorija:Sabiedrība]] | ||
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. februāris, plkst. 20.27
Kūrija (lat. curia) - atkarībā no konteksta: 1. sabiedrības pašorganizācijas veids Senajā Romā, kam bija ne vien reliģiska un militāra, bet arī politiska nozīme. Desmit kūrijas veidoja vienu tribu. Kopā Romas pilsētā bija 30 kūrijas. Balsojot kūriju komīcijā, katrai kūrijai bija viena balss. 2. Romas Katoļu Baznīcas teritoriālās vienības pārvalde (iestāde), sākot ar bīskapijas kūriju un beidzot ar t.s. Romas kūriju (Curia Romana). 3. Senjora padome un tiesa, kuru veidoja tā tuvākie vasaļi. (skat. Karaļa kūrija).
Literatūra
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 334. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 69., 88. lpp.
