Atšķirības starp "Bēbelis Ferdinands Augusts" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Bebel_August.png|right|thumb|200px|Augusts Bēbelis]] | [[Attēls:Bebel_August.png|right|thumb|200px|Augusts Bēbelis]] | ||
| − | '''Augusts Bēbelis''' (''August Bebel'', 1840.-13.08.1913.) - politiķis [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]], [[Marksisms|marksists]] | + | '''Augusts Bēbelis''' (''August Bebel'', 1840.-13.08.1913.) - politiķis [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]], [[Marksisms|marksists]]. Dzimis 1840. gada 22. februārī Ķelnē. Tēvs, Johans Gotlibs, bija apakšvirsnieks un ģimene dzīvoja kazarmās (tēvs mira 1844. gadā un māte, Vilhelmine Johanna, drīz apprecējās ar cietuma uzraugu un ģimene pārcēlās uz dzīvi cietumā). 1853. gadā nomira viņa māte, un pusaudzis bārenis iestājās par mācekli pie virpotāja, lai pelnītu sev iztiku. 18 gadu vecumā sācis apmeklēt dažādus strādnieku politiskos pulciņus, aizvien vairāk airaudamies ar sociālās vienlīdzības idejām. 1865. gadā Vilhelma Libknehta ietekmē pievienojies marksistiem. Šajā laikā viņš jau bijis visai redzams strādnieku kustības aktīvists, strādnieku izglītības biedrības priekšsēdētājs, strādnieku savienību pastāvīgās padomes loceklis un 1867. gadā kā pirmais strādnieku pārstāvis ievēlēts [[Reihstāgs|Reihstāgā]] (kur kā deputāts bija visu atlikušo mūžu). 1869. gadā viņš piedalījās ''Vācijas sociāldemokrātiskās partijas'' (''Sozialdemokratische Partei Deutschlands'') dibināšanā. Vācijas-Francijas kara laikā viņš uzstājās pret karu, "nevis par naidošanos ar franču strādniekiem, bet apvienošanos ar tiem", tika arestēts, apsūdzēts valsts nodevībā un uz 2 gadiem ieslodzīts cietumā. Miris 1913. gada 13. augustā Pasugā, Šveicē. Bēbeļa teorētisko interešu centrā bija [[vēsturiskais materiālisms]]. Pētīja un rakstīja par sieviešu vienlīdzības nepieciešamību un sieviešu apspiešanas jautājumu, pauda ideju, ka sieviešu sociālajai un politiskajai diskriminācijai nav pamatotu iemeslu un sievietes gadsimtu gaitā ir vardarbīgi pakļautas vīriešu varai. Darbā "Sieviete un sociālisms" (1879.) pierādīja, ka ģimenes attiecības mainās atbilstoši ražošanas veida izmaiņām, ka sieviešu sociālā nevienlīdzība ir privātīpašuma dominēšanas sekas. Tāpēc sieviešu atbrīvošana ir daļa no problēmas par ekspluatācijas un sociālā jūga likvidēšanu. Karojošs ateists. Analizēja reliģiskās doktrīnas un pierādīja, ka reliģija esot tikai šķietamas laimes solījums, ilūzija, kas derīga valdošajām [[Šķira|šķirām]] kā to dominēšanu nodrošinošs līdzeklis. Oponēja [[Maltusisms|maltusismam]] un [[Revizionisms|revizionismam]]. |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 18. februāris, plkst. 13.58
Augusts Bēbelis (August Bebel, 1840.-13.08.1913.) - politiķis Vācijas impērijā, marksists. Dzimis 1840. gada 22. februārī Ķelnē. Tēvs, Johans Gotlibs, bija apakšvirsnieks un ģimene dzīvoja kazarmās (tēvs mira 1844. gadā un māte, Vilhelmine Johanna, drīz apprecējās ar cietuma uzraugu un ģimene pārcēlās uz dzīvi cietumā). 1853. gadā nomira viņa māte, un pusaudzis bārenis iestājās par mācekli pie virpotāja, lai pelnītu sev iztiku. 18 gadu vecumā sācis apmeklēt dažādus strādnieku politiskos pulciņus, aizvien vairāk airaudamies ar sociālās vienlīdzības idejām. 1865. gadā Vilhelma Libknehta ietekmē pievienojies marksistiem. Šajā laikā viņš jau bijis visai redzams strādnieku kustības aktīvists, strādnieku izglītības biedrības priekšsēdētājs, strādnieku savienību pastāvīgās padomes loceklis un 1867. gadā kā pirmais strādnieku pārstāvis ievēlēts Reihstāgā (kur kā deputāts bija visu atlikušo mūžu). 1869. gadā viņš piedalījās Vācijas sociāldemokrātiskās partijas (Sozialdemokratische Partei Deutschlands) dibināšanā. Vācijas-Francijas kara laikā viņš uzstājās pret karu, "nevis par naidošanos ar franču strādniekiem, bet apvienošanos ar tiem", tika arestēts, apsūdzēts valsts nodevībā un uz 2 gadiem ieslodzīts cietumā. Miris 1913. gada 13. augustā Pasugā, Šveicē. Bēbeļa teorētisko interešu centrā bija vēsturiskais materiālisms. Pētīja un rakstīja par sieviešu vienlīdzības nepieciešamību un sieviešu apspiešanas jautājumu, pauda ideju, ka sieviešu sociālajai un politiskajai diskriminācijai nav pamatotu iemeslu un sievietes gadsimtu gaitā ir vardarbīgi pakļautas vīriešu varai. Darbā "Sieviete un sociālisms" (1879.) pierādīja, ka ģimenes attiecības mainās atbilstoši ražošanas veida izmaiņām, ka sieviešu sociālā nevienlīdzība ir privātīpašuma dominēšanas sekas. Tāpēc sieviešu atbrīvošana ir daļa no problēmas par ekspluatācijas un sociālā jūga likvidēšanu. Karojošs ateists. Analizēja reliģiskās doktrīnas un pierādīja, ka reliģija esot tikai šķietamas laimes solījums, ilūzija, kas derīga valdošajām šķirām kā to dominēšanu nodrošinošs līdzeklis. Oponēja maltusismam un revizionismam.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 44.-45. lpp.
- Bēbelis A. Sieviete un sociālisms. – Rīga, 1912.
