Atšķirības starp "Bīrona Anna Šarlote Doroteja fon" versijām
m |
m |
||
| 30. rindiņa: | 30. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''brāļi, māsas''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''brāļi, māsas''' | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| − | * [[Reke | + | * [[Reke Elizabete Šarlote Konstance fon|Elizabete Šarlote Konstance]] |
* Žanno fon Medems | * Žanno fon Medems | ||
|- | |- | ||
| 37. rindiņa: | 37. rindiņa: | ||
|} | |} | ||
| − | ''' | + | '''Anna Šarlote Doroteja fon Bīrona''' (''Anna Charlotte Dorothea von Biron'', dzimusi '''fon Mēdema''' (''von Medem'') - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[Hercogs|hercogiene]], viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē, pirmā un vienīgā sieviete no Latvijas teritorijas, kas kļuvusi par tik nopietnu spēlētāju starptautiskajā politikā. Tēvs: [[grāfs]] [[Medems, Johans Fridrihs fon|Johans Fridrihs fon Medems]] (''Graf Johann Friedrich von Medem''); māte: Luīze Šarlote, dzimusi fon Manteifela-Scēge (''Louise Charlotte von Manteuffel''). Saņēmusi savai kārtai atbilstošu audzināšanu un izglītību, kā arī sabiedrību. 1799. gada 14. oktobrī saderinājās ar Kurzemes un Zemgales hercogu [[Pēteris fon Bīrons|Pēteri Bīronu]], un jau 24. oktobrī slepeni salaulājās (kāzas notika 6. novembrī [[Mītava]]s pilī, un tikai sākoties svinībām viesi uzzināja to iemeslu). 1784. gadā hercoga ģimene devās apceļot Eiropu, atstājot zemes pārvaldi [[Kurzemes un Zemgales hercogistes padome|padomes]] ziņā. Dorotejai tas bija izglītojošs laiks, kurā viņa iepazinās ne tikai ar ievērojamākajiem kultūras un mākslas pieminekļiem, bet arī ar [[apgaismība]]s laika spilgtākajām personībām: [[Kants Imanuels|Imanuelu Kantu]], [[Hipels Teodors Gotlībs|Teodoru Gotlību Hipelu]] Kēnigsbergā, rakstnieku un izdevēju Fridrihu Nikolai, dzejnieku Karlu Vilhelmu Ramleru, filosofu Johanu Jakobu Engelu u.c. Berlīnē, filosofu Mozesu Mendelsonu. No 1784. gada decembra līdz 1785. gada augustam hercoga ģimene apceļoja Apenīnu pussalu (Veronā, Džusti pilī aplūkojama marmora piemiņas plāksne par "Venērai līdzīgās" Dorotejas un hercoga Pētera viesošanos, savukārt Boloņas Mākslas akadēmijas Kurzemes zālē atrodas tēlnieka Džakomo de Maria veidotais Pētera krūšutēls kā pateicība par viņa iedibināto stipendiju jauno mākslinieku atbalstam). Romā tā laika ievērojamā gleznotāja Andželika Kaufmane uzgleznoja hercogienes portretu (kopija atrodas Rundāles pilī). Neapolē hercogu pāris bija gaidīti viesi Anglijas sūtņa [[Lords|lorda]] Viljama Hamiltona, izcila mākslas pazinēja, senlietu un mākslas darbu kolekcionāra, namā. 1785./1786. gadu ziema tika pavadīta Berlīnē. 1786. gada pavasarī ģimene devās uz Holandi, bet pēc tam uz Pirmontu, kur tika svinētas hercoga Pētera ārlaulības meitas Henrietes Friderikes fon Vartenbergas kāzas ar [[Grāfs|grāfu]] Karlu Filipu fon Hardenbergu. 1787. gada rudenī hercogiene atgriezās Kurzemē (hercogs ieradās pāris mēnešus vēlāk, tūdaļ iesūdzot viņa prombūtnes laikā saimniekojušos [[Muižniecība|muižniekus]] [[Seims|Seima]] tiesā). [[Žečpospoļita]], līdz ar to arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] bija nonākusi politisko pārmaiņu centrā, ko noteica politiskā spriedze starp lielvalstīm [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]], [[Austrijas impērija|Austrijas impēriju]] un [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalisti]], cenšoties paplašināt savas teritorijas un ietekmi Eiropā. Hercogs, īsts finanšu ģēnijs un gudrs cilvēks, taču vājš politiķis tomēr saprata, ka šajā spēlē viņam maza loma, un sūtīja politisko intrigu laukā savu pievilcīgo sievu. Doroteja ar māsu [[Reke Elizabete Šarlote Konstance fon|Elizabeti]] devās uz Veimāru, kur iepazinās ar nozīmīgākajiem vācu [[apgaismība]]s literatūras pārstāvjiem: Gēte Johans Volfgangs|Gēti]], [[Herders Karls Fridrihs|Herderu]] un [[Vīlands Kristofs Martins|Vīlandu]], pabija Sagānā un Vartenbergā, kur ceļā viņas pavadīja grāfs Karls Fridrihs Geslers (Prūsijas sūtnis Saksijas galmā) un hercogienes juridiskais padomnieks grāfs Karls Filips Hardenbergs. 13. oktobrī Doroteja ieradās Varšavā, apmetās Podblahas pilī un aktīvi iesaistījās galma intrigās, mirdzot salonos un uzsākot jaunus mīlas romānus, lai tikai panāktu savu, cīnoties par hercogistes interesēm. |
| − | + | ||
| + | Hercogienes rezidence Eiropā bija Lēbihavas pilī. Hercogs mira un atstāj milzu mantojumu. Hercogiste bija zaudēta, un atlika vien rūpes par ģimeni un politiskās spēles prieka un ietekmes pēc. Jaunākās meitas [[Taleirāna-Perigora, Doroteja de|Dorotejas]] kāzas ar Edmonu de Taleirānu-Perigoru (''Edmond de Talleyrand-Périgord''), Francijas ārlietu ministra brāļadēlu, deva iepazīšanos ar vienu no sava laika ietekmīgākajiem un uz intrigām spējīgākajiem politiķiem – [[Taleirāns-Perigors, Šarls Moriss de|de Taleirānu]] (''Charles Maurice de Talleyrand-Périgord''), savaldzinot to, - kā rezultātā Doroteja Anna kļuva par vienu no nopietnākajām figūrām tā laika Francijas politikā, aktīvi piedalījās [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] intrigās utt. | ||
== Galerija== | == Galerija== | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. februāris, plkst. 06.37
| |
| dzimusi | 03.02.1761. Mežotnes pilī |
| mirusi | 20.08.1821. Lēbihavas pilī |
| laulība | 1779.-1795. Pēteris fon Bīrons |
| Bērni |
|
| tēvs | Fridrihs fon Medems |
| māte | Luīze Šarlote |
| brāļi, māsas |
|
| tituls | hercogiene |
Anna Šarlote Doroteja fon Bīrona (Anna Charlotte Dorothea von Biron, dzimusi fon Mēdema (von Medem) - Kurzemes un Zemgales hercogiene, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē, pirmā un vienīgā sieviete no Latvijas teritorijas, kas kļuvusi par tik nopietnu spēlētāju starptautiskajā politikā. Tēvs: grāfs Johans Fridrihs fon Medems (Graf Johann Friedrich von Medem); māte: Luīze Šarlote, dzimusi fon Manteifela-Scēge (Louise Charlotte von Manteuffel). Saņēmusi savai kārtai atbilstošu audzināšanu un izglītību, kā arī sabiedrību. 1799. gada 14. oktobrī saderinājās ar Kurzemes un Zemgales hercogu Pēteri Bīronu, un jau 24. oktobrī slepeni salaulājās (kāzas notika 6. novembrī Mītavas pilī, un tikai sākoties svinībām viesi uzzināja to iemeslu). 1784. gadā hercoga ģimene devās apceļot Eiropu, atstājot zemes pārvaldi padomes ziņā. Dorotejai tas bija izglītojošs laiks, kurā viņa iepazinās ne tikai ar ievērojamākajiem kultūras un mākslas pieminekļiem, bet arī ar apgaismības laika spilgtākajām personībām: Imanuelu Kantu, Teodoru Gotlību Hipelu Kēnigsbergā, rakstnieku un izdevēju Fridrihu Nikolai, dzejnieku Karlu Vilhelmu Ramleru, filosofu Johanu Jakobu Engelu u.c. Berlīnē, filosofu Mozesu Mendelsonu. No 1784. gada decembra līdz 1785. gada augustam hercoga ģimene apceļoja Apenīnu pussalu (Veronā, Džusti pilī aplūkojama marmora piemiņas plāksne par "Venērai līdzīgās" Dorotejas un hercoga Pētera viesošanos, savukārt Boloņas Mākslas akadēmijas Kurzemes zālē atrodas tēlnieka Džakomo de Maria veidotais Pētera krūšutēls kā pateicība par viņa iedibināto stipendiju jauno mākslinieku atbalstam). Romā tā laika ievērojamā gleznotāja Andželika Kaufmane uzgleznoja hercogienes portretu (kopija atrodas Rundāles pilī). Neapolē hercogu pāris bija gaidīti viesi Anglijas sūtņa lorda Viljama Hamiltona, izcila mākslas pazinēja, senlietu un mākslas darbu kolekcionāra, namā. 1785./1786. gadu ziema tika pavadīta Berlīnē. 1786. gada pavasarī ģimene devās uz Holandi, bet pēc tam uz Pirmontu, kur tika svinētas hercoga Pētera ārlaulības meitas Henrietes Friderikes fon Vartenbergas kāzas ar grāfu Karlu Filipu fon Hardenbergu. 1787. gada rudenī hercogiene atgriezās Kurzemē (hercogs ieradās pāris mēnešus vēlāk, tūdaļ iesūdzot viņa prombūtnes laikā saimniekojušos muižniekus Seima tiesā). Žečpospoļita, līdz ar to arī Kurzemes un Zemgales hercogiste bija nonākusi politisko pārmaiņu centrā, ko noteica politiskā spriedze starp lielvalstīm Krievijas impēriju, Austrijas impēriju un Prūsijas karalisti, cenšoties paplašināt savas teritorijas un ietekmi Eiropā. Hercogs, īsts finanšu ģēnijs un gudrs cilvēks, taču vājš politiķis tomēr saprata, ka šajā spēlē viņam maza loma, un sūtīja politisko intrigu laukā savu pievilcīgo sievu. Doroteja ar māsu Elizabeti devās uz Veimāru, kur iepazinās ar nozīmīgākajiem vācu apgaismības literatūras pārstāvjiem: Gēte Johans Volfgangs|Gēti]], Herderu un Vīlandu, pabija Sagānā un Vartenbergā, kur ceļā viņas pavadīja grāfs Karls Fridrihs Geslers (Prūsijas sūtnis Saksijas galmā) un hercogienes juridiskais padomnieks grāfs Karls Filips Hardenbergs. 13. oktobrī Doroteja ieradās Varšavā, apmetās Podblahas pilī un aktīvi iesaistījās galma intrigās, mirdzot salonos un uzsākot jaunus mīlas romānus, lai tikai panāktu savu, cīnoties par hercogistes interesēm.
Hercogienes rezidence Eiropā bija Lēbihavas pilī. Hercogs mira un atstāj milzu mantojumu. Hercogiste bija zaudēta, un atlika vien rūpes par ģimeni un politiskās spēles prieka un ietekmes pēc. Jaunākās meitas Dorotejas kāzas ar Edmonu de Taleirānu-Perigoru (Edmond de Talleyrand-Périgord), Francijas ārlietu ministra brāļadēlu, deva iepazīšanos ar vienu no sava laika ietekmīgākajiem un uz intrigām spējīgākajiem politiķiem – de Taleirānu (Charles Maurice de Talleyrand-Périgord), savaldzinot to, - kā rezultātā Doroteja Anna kļuva par vienu no nopietnākajām figūrām tā laika Francijas politikā, aktīvi piedalījās Vīnes kongresa intrigās utt.
Galerija
Doroteja Anna Šarlote (1793.)
Doroteja Anna Šarlote (1793.)
.jpg)
Literatūra
- Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstules = Briefe der Herzogin Dorothea von Kurland. / Kvaskova, V. (sast.). - Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs: Rīga, 1999. ISBN 9984-9184-4-4
- Sobkova Helena. Sagānas Katrīna. – Zinātne: Rīga, 1999. ISBN 5-7966-1239-5
- Elisa von der Recke. Tagebücher und Selbstzeugnisse. - Leipzig 1984
- Emilie von Binzer. Drei Sommer in Löbichau 1819–21. - Stuttgart 1877
- Philip Ziegler. Die Herzogin von Dino, Talleyrands letzte Vertraute. - München 1965
- Clemens Brühl. Die Sagan. - Berlin 1941
- Sabine und Klaus Hofmann. Zwischen Metternich und Talleyrand. Der Musenhof der Herzogin von Kurland im Schloss zu Löbichau. - Museum Burg Posterstein, 2004
- Christoph August Tiedge. Anna Charlotte Dorothea. Letzte Herzogin von Kurland. - F. A. Brockhaus, Leipzig 1823
- Günter Elbin. Macht in zarten Handen. - München, 1823
Resursi internetā par šo tēmu
- Kur reiz bija mana rezidence, kur es biju valdniece ... Kurzemes hercogienes dzīves pieturvietas
- Slepenās hercoga laulības Jelgavas pilī
- Lancmanis I. Recenzija par Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstules. Briefe der Herzogin Dorothea von Kurland. / Zin. red. V. Kvaskova; māksl. I. Jēgere. – Latvijas Valsts vēstures arhīvs: Rīga, 1999. – 163 lpp.: il. – (Sēr. “Vēstures avoti”). ISBN 9984-9184-4-4
- Museum Burg Posterstein (Thüringen)
- Christoph August Tiedge: Anna Charlotte Dorothea. Letzte Herzogin von Kurland. F. A. Brockhaus, Leipzig 1823
- De Dorothée de Courlande à la duchesse de Dino-Sagan (1793-1862)
- Dorothea, Herzogin von Kurland - Damen Conversations Lexikon
- Ein deutsch-französisches Schicksal Von Dorothée von Kurland bis zur Herzogin von Sagan (1793-1862)
