Atšķirības starp "Ketlers Fridrihs Vilhelms, Kurzemes hercogs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
28. rindiņa: 28. rindiņa:
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 21.01.1711.
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 21.01.1711.
 
|}
 
|}
'''Fridrihs III Vilhelms Ketlers''' (''Friedrich III Wilhelm von Kettler'', 1692.-1711.) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim. Pusaudža gadus pavadījis Prūsijā, kurp ģimene pārcēlās pēc tēva nāves. Izglītību ieguva Erlangas ''Bruņinieku akadēmijā''. [[Kurzemes un Zemgales hercogistes padome|Hercogistes padome]] 1709. gadā atzina Fridrihu Vilhelmu par pilngadīgu, un jau oktobrī Marienverderas pilsētiņā Austrumprūsijā, kur tika akceptēta vienošanās par pilngadīgu atzīto septiņpadsmitgadīgo Frīdriha Vilhelma apprecināšanu ar Krievijas cara [[Pēteris I (Krievijas cars un imperators)|Pētera I]] pusbrāļa Joana meitu Annu (1693.-1740.). Atgriezās hercogistē 1710. gada maijā, 21. jūlijā parakstīja laulību līgumu, bet rudenī devās uz Krieviju, kur 31. oktobrī apprecējies ar [[Romanovu dinastija]]s princesi Annu (1693.-1740.), taču atceļā no kāzām Frīdrihs Vilhelms piepeši nomira.
+
'''Fridrihs III Vilhelms Ketlers''' (''Friedrich III Wilhelm von Kettler'', 1692.-1711.) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim. Pusaudža gadus pavadījis Prūsijā, kurp ģimene pārcēlās pēc tēva nāves. Izglītību ieguva Erlangas ''Bruņinieku akadēmijā''. [[Kurzemes un Zemgales hercogistes padome|Hercogistes padome]] 1709. gadā atzina Fridrihu Vilhelmu par pilngadīgu, un jau oktobrī Marienverderas pilsētiņā Austrumprūsijā, kur tika akceptēta vienošanās par pilngadīgu atzīto septiņpadsmitgadīgo Frīdriha Vilhelma apprecināšanu ar Krievijas cara [[Pēteris I (Krievijas cars un imperators)|Pētera I]] pusbrāļa Joana meitu Annu (1693.-1740.). Atgriezās hercogistē 1710. gada maijā,<ref>1710. gadā nodibināja [[Atzinības ordenis|Atzinības ordeni]] (''Ordre de la Reconnaissance''), pēc kura vizuālā parauga 1938. gadā Latvijas Republikā tika izveidots apbalvojums ar nosaukumu [[Atzinības krusts]] (''Croix de la Reconnaissance'').</ref> 21. jūlijā parakstīja laulību līgumu, bet rudenī devās uz Krieviju, kur 1711. gada 31. oktobrī notika saderināšanās ceremonija ar [[Romanovu dinastija]]s princesi Annu (1693.-1740.), bet 13. novembrī - kāzas Meņšikovu pilī Pēterburgā. Viņus laulāja pēc pareizticīgo un luterāņu rituāla. Bija panākta vienošanās, ka Anna, iziedama pie vīra, saglabās savu ticību, tomēr laulībā dzimušie dēli pieņems luterticību, turpretī meitām jābūt kristītām pareizticībā. Pūrā līgava dabūs 200 000 rubļu, bet, ja, Dievs nedod, hercogs nomirs, neatstājis pēctečus, viņa atraitne no Krievijas kases iztikai saņems 40 000 rubļu katru gadu. Bez tam viņai mūža pārvaldē paliek Mītavas pils un atraitnes muiža Kurzemē.Atceļā no kāzām Frīdrihs Vilhelms piepeši nomira.
  
== Komentāri ==
+
1711. gadā pēkšņi bija miris jaunais hercogs Frīdrihs Vilhelms, savukārt viņa tēvabrālis un troņa mantotājs Ferdinands vēl 1726. gadā, kad jau bija vairāk nekā 70 gadus vecs, joprojām bija bez bērniem. [[Žečpospoļita]]s valdība uzstāja uz pilnīgu hercogistes iekļaušanu un lēņa likvidāciju pēc gaidāmās [[Ketleru dinastija]]s izbeigšanās, [[Kurzemes bruņniecība]] pret to iebilda, kas ļāva tronī kāpt [[Bīronu dinastija]]i..
 
 
1710. gadā hercogistes slavas laiku piemiņai nodibināja [[Atzinības ordenis|Atzinības ordeni]] (''Ordre de la Reconnaissance''), pēc kura vizuālā parauga 1938. gadā Latvijas Republikā tika izveidots apbalvojums ar nosaukumu [[Atzinības krusts]] (''Croix de la Reconnaissance'').
 
 
 
1711. gada oktobrī notika saderināšanās ceremonija, bet 13. novembrī - kāzas Meņšikovu pilī Pēterburgā. Viņus laulāja pēc pareizticīgo un luterāņu rituāla. Bija panākta vienošanās, ka Anna, iziedama pie vīra, saglabās savu ticību, tomēr laulībā dzimušie dēli pieņems luterticību, turpretī meitām jābūt kristītām pareizticībā. Pūrā līgava dabūs 200 000 rubļu, bet, ja, Dievs nedod, hercogs nomirs, neatstājis pēctečus, viņa atraitne no Krievijas kases iztikai saņems 40 000 rubļu katru gadu. Bez tam viņai mūža pārvaldē paliek Jelgavas pils un atraitnes muiža Kurzemē.
 
  
 
{{Ksākums}}
 
{{Ksākums}}
 
{{amati|pirms = [[Ketlers Fridrihs Kazimirs, Kurzemes hercogs|Fridrihs Kazimirs]]|virsraksts = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogs]]|periods = 1698.-1711.|pēc = [[Ketlers Ferdinands, Kurzemes hercogs|Ferdinands]]}}
 
{{amati|pirms = [[Ketlers Fridrihs Kazimirs, Kurzemes hercogs|Fridrihs Kazimirs]]|virsraksts = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogs]]|periods = 1698.-1711.|pēc = [[Ketlers Ferdinands, Kurzemes hercogs|Ferdinands]]}}
 
{{Kbeigas}}
 
{{Kbeigas}}
 +
 +
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 +
 +
{{atsauces}}
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 9. februāris, plkst. 18.11

Fridrihs Vilhelms
Friedrich Wilhelm von Kettler.jpg
valda 22.01.1698.-21.01.1711.
laulība Anna no Krievijas
bērni nav
dzimta Ketleru dinastija
tēvs Fridrihs Kazimirs
māte Elizabete Sofija no Brandenburgas
dzimis 1692. Mītavā
miris 21.01.1711.

Fridrihs III Vilhelms Ketlers (Friedrich III Wilhelm von Kettler, 1692.-1711.) - Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim. Pusaudža gadus pavadījis Prūsijā, kurp ģimene pārcēlās pēc tēva nāves. Izglītību ieguva Erlangas Bruņinieku akadēmijā. Hercogistes padome 1709. gadā atzina Fridrihu Vilhelmu par pilngadīgu, un jau oktobrī Marienverderas pilsētiņā Austrumprūsijā, kur tika akceptēta vienošanās par pilngadīgu atzīto septiņpadsmitgadīgo Frīdriha Vilhelma apprecināšanu ar Krievijas cara Pētera I pusbrāļa Joana meitu Annu (1693.-1740.). Atgriezās hercogistē 1710. gada maijā,[1] 21. jūlijā parakstīja laulību līgumu, bet rudenī devās uz Krieviju, kur 1711. gada 31. oktobrī notika saderināšanās ceremonija ar Romanovu dinastijas princesi Annu (1693.-1740.), bet 13. novembrī - kāzas Meņšikovu pilī Pēterburgā. Viņus laulāja pēc pareizticīgo un luterāņu rituāla. Bija panākta vienošanās, ka Anna, iziedama pie vīra, saglabās savu ticību, tomēr laulībā dzimušie dēli pieņems luterticību, turpretī meitām jābūt kristītām pareizticībā. Pūrā līgava dabūs 200 000 rubļu, bet, ja, Dievs nedod, hercogs nomirs, neatstājis pēctečus, viņa atraitne no Krievijas kases iztikai saņems 40 000 rubļu katru gadu. Bez tam viņai mūža pārvaldē paliek Mītavas pils un atraitnes muiža Kurzemē.Atceļā no kāzām Frīdrihs Vilhelms piepeši nomira.

1711. gadā pēkšņi bija miris jaunais hercogs Frīdrihs Vilhelms, savukārt viņa tēvabrālis un troņa mantotājs Ferdinands vēl 1726. gadā, kad jau bija vairāk nekā 70 gadus vecs, joprojām bija bez bērniem. Žečpospoļitas valdība uzstāja uz pilnīgu hercogistes iekļaušanu un lēņa likvidāciju pēc gaidāmās Ketleru dinastijas izbeigšanās, Kurzemes bruņniecība pret to iebilda, kas ļāva tronī kāpt Bīronu dinastijai..


Priekštecis:
Fridrihs Kazimirs
Kurzemes un Zemgales hercogs
1698.-1711.
Pēctecis:
Ferdinands


Atsauces un paskaidrojumi

  1. 1710. gadā nodibināja Atzinības ordeni (Ordre de la Reconnaissance), pēc kura vizuālā parauga 1938. gadā Latvijas Republikā tika izveidots apbalvojums ar nosaukumu Atzinības krusts (Croix de la Reconnaissance).

Resursi internetā par šo tēmu