Atšķirības starp "Saksijas hercogiste" versijām
m |
m |
||
| 19. rindiņa: | 19. rindiņa: | ||
'''Saksijas hercogiste''' (''Stammesherzogtum Sachsen, Altsachsen'') - [[hercogiste]] vācu zemēs ziemeļrietumos, starp Reinas un Elbas lejtecēm, viduslaikos. Izveidota pēc [[Franku valsts|Franku impērijas]] 772.-804. gadu kara ar [[sakši]]em. Pēc 843. Verdenas līguma iekļauta [[Austrumfranku karaliste|Austrumfranku karalistē]] kā viena no t.s. "[[Cilts hercogiste|cilts hercogistēm]]". 1180. gadā pēc tam, kad [[imperators]] [[Fridrihs I, Romas ķeizars|Fridrihs I Barbarosa]] bija apspiedis [[Hercogs|hercoga]] [[Heinrihs Lauva, Saksijas hercogs|Heinriha Lauvas]] sacelšanos pret troni, tika sadalīta vairākos feodālos valdījumos. Rietumsaksiju pievienoja Ķelnes arhibīskapijai. Heinriha Lauvas pēcnācēji saglabāja tikai valdījumus ap Braunšveigu un Lineburgu (vēlāk Braunšveigas-Lineburgas hercogiste). | '''Saksijas hercogiste''' (''Stammesherzogtum Sachsen, Altsachsen'') - [[hercogiste]] vācu zemēs ziemeļrietumos, starp Reinas un Elbas lejtecēm, viduslaikos. Izveidota pēc [[Franku valsts|Franku impērijas]] 772.-804. gadu kara ar [[sakši]]em. Pēc 843. Verdenas līguma iekļauta [[Austrumfranku karaliste|Austrumfranku karalistē]] kā viena no t.s. "[[Cilts hercogiste|cilts hercogistēm]]". 1180. gadā pēc tam, kad [[imperators]] [[Fridrihs I, Romas ķeizars|Fridrihs I Barbarosa]] bija apspiedis [[Hercogs|hercoga]] [[Heinrihs Lauva, Saksijas hercogs|Heinriha Lauvas]] sacelšanos pret troni, tika sadalīta vairākos feodālos valdījumos. Rietumsaksiju pievienoja Ķelnes arhibīskapijai. Heinriha Lauvas pēcnācēji saglabāja tikai valdījumus ap Braunšveigu un Lineburgu (vēlāk Braunšveigas-Lineburgas hercogiste). | ||
| − | Apzīmējums "Saksijas hercgiste" saglabājās ne pārāk lielam valdījumam Elbas vidusdaļā un lejtecē, kuru kā [[Lēnis|lēni]] saņēma Anhaltes [[grāfs]] Bernhards no Askanu dzimtas (''Graf Bernhard von Anhalt aus dem Hause der Askanier''). Ap 1260. gadu šī hercogiste tika sadalīta 2 daļās: Saksijā-Vitenbergā (''Herzogtümer Sachsen-Wittenberg'') un Saksijā-Lauenburgā (''Herzogtümer Sachsen-Lauenburg'', pastāvēja līdz 1689. gadam). Saskaņā ar [[Karls IV, Romas ķeizars|Karla IV]] 1356. gada "Zelta bullu" valdījumam piešķīra palatināta jeb kūrfirstistes statusu (''Herzogtum Sachsen-Wittenberg, der Pfalzgrafschaft Sachsen''). Pēc bezbērhu hercoga Albrehta III (''Albrecht III'') nāves | + | Apzīmējums "Saksijas hercgiste" saglabājās ne pārāk lielam valdījumam Elbas vidusdaļā un lejtecē, kuru kā [[Lēnis|lēni]] saņēma Anhaltes [[grāfs]] Bernhards no Askanu dzimtas (''Graf Bernhard von Anhalt aus dem Hause der Askanier''). Ap 1260. gadu šī hercogiste tika sadalīta 2 daļās: Saksijā-Vitenbergā (''Herzogtümer Sachsen-Wittenberg'') un Saksijā-Lauenburgā (''Herzogtümer Sachsen-Lauenburg'', pastāvēja līdz 1689. gadam). Saskaņā ar [[Karls IV, Romas ķeizars|Karla IV]] 1356. gada "Zelta bullu" valdījumam piešķīra palatināta jeb kūrfirstistes statusu (''Herzogtum Sachsen-Wittenberg, der Pfalzgrafschaft Sachsen''). Pēc bezbērhu hercoga Albrehta III (''Albrecht III'') nāves Saksiju-Vitenbergu 6.01.1423. [[karalis]] Sigmunds (''König Sigmund'') nodeva Meisenes markgrāfam Fridriham IV (''Friedrich IV, Markgraf von Meißen'', 1370.-1428.), t.i. Vetīnu dzimtas (''Hause der Wettin'') valdījumā (jaunajos laikos šo teritoriju sāka dēvēt par "[[Saksija|Saksiju]]") - oficiālā [[Lēnis|lēņa]] piešķiršana notika gan tikai 1425. gadā. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. oktobris, plkst. 19.35
| |
| pastāv: | 804.-1180. |
| galvaspilsēta: | Leipciga |
| hercogi: |
|
| |
Saksijas hercogiste (Stammesherzogtum Sachsen, Altsachsen) - hercogiste vācu zemēs ziemeļrietumos, starp Reinas un Elbas lejtecēm, viduslaikos. Izveidota pēc Franku impērijas 772.-804. gadu kara ar sakšiem. Pēc 843. Verdenas līguma iekļauta Austrumfranku karalistē kā viena no t.s. "cilts hercogistēm". 1180. gadā pēc tam, kad imperators Fridrihs I Barbarosa bija apspiedis hercoga Heinriha Lauvas sacelšanos pret troni, tika sadalīta vairākos feodālos valdījumos. Rietumsaksiju pievienoja Ķelnes arhibīskapijai. Heinriha Lauvas pēcnācēji saglabāja tikai valdījumus ap Braunšveigu un Lineburgu (vēlāk Braunšveigas-Lineburgas hercogiste).
Apzīmējums "Saksijas hercgiste" saglabājās ne pārāk lielam valdījumam Elbas vidusdaļā un lejtecē, kuru kā lēni saņēma Anhaltes grāfs Bernhards no Askanu dzimtas (Graf Bernhard von Anhalt aus dem Hause der Askanier). Ap 1260. gadu šī hercogiste tika sadalīta 2 daļās: Saksijā-Vitenbergā (Herzogtümer Sachsen-Wittenberg) un Saksijā-Lauenburgā (Herzogtümer Sachsen-Lauenburg, pastāvēja līdz 1689. gadam). Saskaņā ar Karla IV 1356. gada "Zelta bullu" valdījumam piešķīra palatināta jeb kūrfirstistes statusu (Herzogtum Sachsen-Wittenberg, der Pfalzgrafschaft Sachsen). Pēc bezbērhu hercoga Albrehta III (Albrecht III) nāves Saksiju-Vitenbergu 6.01.1423. karalis Sigmunds (König Sigmund) nodeva Meisenes markgrāfam Fridriham IV (Friedrich IV, Markgraf von Meißen, 1370.-1428.), t.i. Vetīnu dzimtas (Hause der Wettin) valdījumā (jaunajos laikos šo teritoriju sāka dēvēt par "Saksiju") - oficiālā lēņa piešķiršana notika gan tikai 1425. gadā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 53. lpp.
