Atšķirības starp "Komtureja" versijām
m |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp. | ||
* Šterns I. Latvijas vēsture 1180.-1290. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2002., 439. lpp. | * Šterns I. Latvijas vēsture 1180.-1290. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2002., 439. lpp. | ||
---- | ---- | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 5. oktobris, plkst. 18.49
Komtureja (no viduslat. commendaria; angl. commandry, vāc. Kommende, fr. commanderie, kr. комтурство) - administratīvi teritoriāla vienība mūku bruņinieku ordeņa valdījumos, kuru parasti veidoja vairāki pilsnovadi (Templiešu ordenī komturejas analogs bija preciptoreja), un kuru pārvaldīja komturs. Savukārt vairākas komturejas veidoja bejāžu. XIV gs. sākumā Teitoņu ordeņa zemes veidoja aptuveni 300 komturejas visā Eiropā. Livonijas ordenī sākotnēji bija apstuveni 40 komturejas, vēlāk to skaitu samazināja līdz 9 (Rīgas, Daugavgrīvas, Ventspils, Kuldīgas, Jelgavas, Dobeles, Cēsu, Alūksnes, Daugavpils). Piemēram, Kuldīgas komtura jurisdikcijas tiesības aptvēra Kuldīgas, Sabiles, Talsu, Skrundas, Saldus, Alsungas, Aizputes, Durbes, Gramzdas draudzi, bet līdz 1328. gadam, kad Mēmele (tagadējā Klaipēda) tika pievienota Teitoņu ordeņa centrālajiem valdījumiem – arī Mēmeles apgabalu.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp.
- Šterns I. Latvijas vēsture 1180.-1290. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2002., 439. lpp.
- Erich Meuthen. Zum spätmittelalterlichen Kommendenwesen. // Licet preter solitum. Ludwig Falkenstein zum 65. / L. Kery, D. Lohrmann, H. Müller (Hrsg.) - Geburtstag: Aachen, 1998, S. 241–264.
- Ulrich Stutz. Geschichte des kirchlichen Benefizialwesens von seinen Anfängen bis auf die Zeit Alexanders III. - Aalen, 1961
