Atšķirības starp "Konkistadori" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Conquistadores.jpg|right|thumb|300px|]] | [[Attēls:Conquistadores.jpg|right|thumb|300px|]] | ||
| − | '''Konkistadori''' (sp. ''conquistadores'' - "iekarotājs") - | + | '''Konkistadori''' (sp. ''conquistadores'' - "iekarotājs") - spāņu un portugāļu karavīri un kolonisti, jaunu zemju iekarotāji un kolonizētāji, kas XV-XVI gs., sākoties [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem]] devās iekarot un pakļaut [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] zemes. Pamatā ''konkistadoru'' pamatmasu veidoja atvaļinātie karavīri, brīvprātīgie [[Muižniecība|sīkmuižnieki]] kam dzimtenē nebija ko zaudēt - [[idalgo]] un [[kabalero]], - un [[aristokrātija]]s jaunākie dēli, kas pavadīja karaļa sūtītos [[adelantado]] (''adelantado'') uz jaunatklātajām zemēm aiz okeāna, cerībā tikt pie mantas un zemes. Tronis atbalstīja ''konkistadoru'' ekspedīcijas - kuras vadīja tādas personības kā Kortess, de Monteho, Pizarro, de Almagro, de Balboa, de Kueljara, de Valdivija, Alvarado, Kesadu u.c., - kontinentā, jo tad nevajadzēja sūtīt karaļa karavīrus, bez tam visas iekarotās zemes kā arī daļa kara laupījuma saskaņā ar līgumu (kapitulāciju) starp karakli un adelantado pienācās tronim. Atšķirībā no citiem iekarotājiem, ''konkistadori'' uztvēra vietējos pamatiedzīvotājus kā sev līdzīgus (1512. gadā juridiski tika noteikts indiāņu statuss, atzīstot tos par brīviem ļaudīma ar tādām pašām tiesībām kā ieceļotājiem, bet XVII gs. cilšu aristokrātijai deva tiesības uz [[Dons|dona]] titulu, pielīdzinot tos eiroopiešu muižniecībai u.tml.), slēdza politiskus līgumus un savienības, indivīdu līmenī visai populāras bija jauktās laulības. Jaunās pasaules konkistā (iekarošanā) fiksējami 2 posmi: pirmajā (1493.-1518.) ''konkistadori'' pakļāva virknes salu Karību jūrā (Haiti, Puertoriko, Kuba) kā arī kontinenta piekrastes joslu; bet otrajā posmā (1518.-1594.) kopā ar sabiedrotajām ciltīm sagrāva [[Acteku impērija|Acteku impēriju]], [[Inku impērija|Inku impēriju]], [[Maiji|maiju]] [[Pilsētvalsts|pilsētvalstis]], kā arī iekaroja visu [[Mezoamerika|Mezoameriku]], izejot Klusā okeāna piekrastē. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 18. augusts, plkst. 11.48
Konkistadori (sp. conquistadores - "iekarotājs") - spāņu un portugāļu karavīri un kolonisti, jaunu zemju iekarotāji un kolonizētāji, kas XV-XVI gs., sākoties Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem devās iekarot un pakļaut Jaunās pasaules zemes. Pamatā konkistadoru pamatmasu veidoja atvaļinātie karavīri, brīvprātīgie sīkmuižnieki kam dzimtenē nebija ko zaudēt - idalgo un kabalero, - un aristokrātijas jaunākie dēli, kas pavadīja karaļa sūtītos adelantado (adelantado) uz jaunatklātajām zemēm aiz okeāna, cerībā tikt pie mantas un zemes. Tronis atbalstīja konkistadoru ekspedīcijas - kuras vadīja tādas personības kā Kortess, de Monteho, Pizarro, de Almagro, de Balboa, de Kueljara, de Valdivija, Alvarado, Kesadu u.c., - kontinentā, jo tad nevajadzēja sūtīt karaļa karavīrus, bez tam visas iekarotās zemes kā arī daļa kara laupījuma saskaņā ar līgumu (kapitulāciju) starp karakli un adelantado pienācās tronim. Atšķirībā no citiem iekarotājiem, konkistadori uztvēra vietējos pamatiedzīvotājus kā sev līdzīgus (1512. gadā juridiski tika noteikts indiāņu statuss, atzīstot tos par brīviem ļaudīma ar tādām pašām tiesībām kā ieceļotājiem, bet XVII gs. cilšu aristokrātijai deva tiesības uz dona titulu, pielīdzinot tos eiroopiešu muižniecībai u.tml.), slēdza politiskus līgumus un savienības, indivīdu līmenī visai populāras bija jauktās laulības. Jaunās pasaules konkistā (iekarošanā) fiksējami 2 posmi: pirmajā (1493.-1518.) konkistadori pakļāva virknes salu Karību jūrā (Haiti, Puertoriko, Kuba) kā arī kontinenta piekrastes joslu; bet otrajā posmā (1518.-1594.) kopā ar sabiedrotajām ciltīm sagrāva Acteku impēriju, Inku impēriju, maiju pilsētvalstis, kā arī iekaroja visu Mezoameriku, izejot Klusā okeāna piekrastē.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 126. lpp.
- Lielais A. Konkistadori. - Liesma: Rīga, 1979., 392 lpp.
- John Charles Chasteen. Born In Blood And Fire: A Concise History of Latin America. - W. W. Norton & Co.: New York, 2001. ISBN 9780393976137
- Hammond Innes. The Conquistadors. - Penguin: London, 2002. ISBN 9780141391229
- Kirkpatrick F.A. The Spanish Conquistadores. - A. & C. Black: London, 1934
- Michael Wood. Conquistadors. - BBC Books: London, 2000. ISBN 9780563487067
- Mondfeld, Wolfram zu. Blut, Gold und Ehre: die Konquistadoren erobern Amerika. - Thienemann: München, 1981, ISBN 3-570-02073-8
- Salentiny Fernand. Santiago! Die Zerstörung Altamerikas. - Umschau Verl.: Frankfurt am Main, 1980, ISBN 3-524-69021-1
- Zeuske Max. Die Conquista. - Ed. Leipzig: Leipzig, 1992, ISBN 3-361-00369-5
- Джон Пол, Чарльз М. Робинсон. Ацтеки и конкистадоры: Гибель великой цивилизации. - Эксмо: Москва, 2009, 176 c. ISBN 978-5-699-32129-2
Resursi internetā par šo tēmu
- Dr. Hans-Theo Weyhofen. Kurze Zusammenfassung über Zweck, Verlauf und Resultat der Eroberung Mittel und Südamerikas seit 1492.
- Die umfassende Informationssammlung über Mexiko - Mexiko-Lexikon
- La Conquista - Die Eroberungen Mexikos und Perus durch Hernán Cortés (1485-1547) und Francisco Pizarro (1476-1541) in chronologischen Daten und Berichten.
- Хэммонд Иннес. Конкистадоры: История испанских завоеваний ХV-ХVI веков.
- Конкистадоры - Словари и энциклопедии на Академике
- Мифы о конкисте.
- Мифы о конкисте.
- Конкистадоры - Энциклопедия KM.RU
- Гуляев В.И. По следам конкистадоров.
- Диэго де Ланда. Сообщение о делах в Юкатане.
- Лиелайс A. Конкистадоры. - Лиесма: Рига, 1973, 480 c.
