Atšķirības starp "Vidzemes bruņniecības konvents" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 13. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | [[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | ||
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
| + | [[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 20. oktobris, plkst. 19.07
Vidzemes bruņniecības konvents (vc. Adelskonvent) - atkarībā no konteksta:
- 1. Vidzemes landtāga - mazā landtāga, - apzīmējums 1629.-1710. gados.
- 2. Sākotnēji apriņķa Bruņniecības pārstāvju sanāksme landtāgu starplaikos Vidzemē un Sāmsalā. Sākotnēji konventā piedalījās attiecīgā apriņķa landtāga dalībnieki un landmaršals. Vismaz reizi gadā sāka sanākt kopš 1730. gada. Vēlāk landtāgu starplaikos sāka sasaukt visas Vidzemes guberņas mēroga konventu, kurā piedalījās landmaršals, landrātu kolēģija, divpadsmit apriņķu deputāti (3 no katra apriņķa) un ar padomdevēja balstiesībām bruņniecības kases deputāti. Kārtējos konventus sasauca rezidējošais landrāts divas reizes gadā (līdz 1920. gadam). Izskatīja jautājumus, kuru izlemšana neietilpa rezidējošā landrāta pilnvarās, sagatavoja lietas apspriešanai kārtējā landtāgā. Lēmumi stājās spēkā, ja balsošanā piedalījās vismaz 8 apriņķu deputāti vai to aizstājēji.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 137.-138. lpp.
