Atšķirības starp "Bezzemnieku deputātu padome" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Bezzemnieku deputātu padomes''' - bezzemnieku pašpārvaldes sabiedriskās organizācijas, [[padomes]], lauku apvidos, kuras izveidojās  1917. gada politiskās iekārtas maiņas rezultātā, pārņēma vietējo varu un pildīja pašvaldību funkcijas. 1917. gadā ''Vidzemes bezzemnieku kongresā'' izstrādājā instrukciju par '''bezzemnieku padomju''' organizēšanu lauku  [[Pagasts|pagastos]] un to uzdevumiem: bezzemnieku padomēm bija jākļūst par revolucionāro spēku organizēšanas centriem, jānodrošina revolucionāro propagandu sabiedribā, jāaizstāv bezzemnieku intereses, jākontrole pagasta pašvaldības iestāžu darbība un jāveic nepieciešama pretdarbība, ja pašvaldību darbība neatbilst bezzemnieku interesēm, jāsekmē laukstrādnieku apvienošana arodbiedrībās, jānodrošina šķīrējtiesu veidošanu pagastos darba devēju un darba ņēmēju konfliktu regulēšanai. Tika pieprasīta nekavējoša privāto un mācītājmuižu konfiskācija un to nodošana pašvaldības iestāžu pārziņā, darba aizsardzības un socālās apdrošināšanas ieviešana u.c. prasības.
+
'''Bezzemnieku deputātu padomes''' - bezzemnieku pārstāvniecības un pašpārvaldes sabiedriskās organizācijas 1917.-1919. gados. [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] šīs [[padomes]] izveidojās  1917. gada politiskās iekārtas maiņas rezultātā, pārņēma vietējo varu un pildīja pašvaldību funkcijas. 1917. gada aprīlī ''Vidzemes bezzemnieku kongresā'' izstrādājā instrukciju par '''bezzemnieku padomju''' organizēšanu lauku  [[Pagasts|pagastos]] un to uzdevumiem: bezzemnieku padomēm bija jākļūst par revolucionāro spēku organizēšanas centriem, jānodrošina revolucionāro propagandu sabiedribā, jāaizstāv bezzemnieku intereses, jākontrole pagasta pašvaldības iestāžu darbība un jāveic nepieciešama pretdarbība, ja pašvaldību darbība neatbilst bezzemnieku interesēm, jāsekmē laukstrādnieku apvienošana arodbiedrībās, jānodrošina šķīrējtiesu veidošanu pagastos darba devēju un darba ņēmēju konfliktu regulēšanai. Tika pieprasīta nekavējoša privāto un mācītājmuižu konfiskācija un to nodošana pašvaldības iestāžu pārziņā, darba aizsardzības un socālās apdrošināšanas ieviešana u.c. prasības.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 28. oktobris, plkst. 05.52

Bezzemnieku deputātu padomes - bezzemnieku pārstāvniecības un pašpārvaldes sabiedriskās organizācijas 1917.-1919. gados. Vidzemes guberņā šīs padomes izveidojās 1917. gada politiskās iekārtas maiņas rezultātā, pārņēma vietējo varu un pildīja pašvaldību funkcijas. 1917. gada aprīlī Vidzemes bezzemnieku kongresā izstrādājā instrukciju par bezzemnieku padomju organizēšanu lauku pagastos un to uzdevumiem: bezzemnieku padomēm bija jākļūst par revolucionāro spēku organizēšanas centriem, jānodrošina revolucionāro propagandu sabiedribā, jāaizstāv bezzemnieku intereses, jākontrole pagasta pašvaldības iestāžu darbība un jāveic nepieciešama pretdarbība, ja pašvaldību darbība neatbilst bezzemnieku interesēm, jāsekmē laukstrādnieku apvienošana arodbiedrībās, jānodrošina šķīrējtiesu veidošanu pagastos darba devēju un darba ņēmēju konfliktu regulēšanai. Tika pieprasīta nekavējoša privāto un mācītājmuižu konfiskācija un to nodošana pašvaldības iestāžu pārziņā, darba aizsardzības un socālās apdrošināšanas ieviešana u.c. prasības.

Literatūra

  • Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
  • Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
  • Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6

  • Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
  • Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967

Resursi internetā par šo tēmu