Atšķirības starp "Labības magazīna" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Labības magazīna, pagasta magazīna''' - [[Pagasts|pagasta]] labības uzkrājums neražas gadiem. Pirmās ''labības magazīnas'' [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] sāka veidot XVIII gs. otrajā pusē [[muižnieki]] savos valdījumos, bet vispārējs likums par šādu nodrošināšanos neražas gadījumiem tika izdots 1799. gadā. | + | '''Labības magazīna, pagasta magazīna''' - [[Pagasts|pagasta]] labības uzkrājums neražas gadiem. Pirmās ''labības magazīnas'' [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] sāka veidot XVIII gs. otrajā pusē [[muižnieki]] savos valdījumos, bet vispārējs likums par šādu nodrošināšanos neražas gadījumiem tika izdots 1799. gadā. [[Vidzemes guberņa|Vidzemē]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemē]] ''labības magazīnu'' dibināšanas kārtību noteica [[zemnieku brīvlaišanas likumi]] (1817., 1819.). ''Labības magazīnu'' pārzināja pagasta vecākais. Sistēma izrādījās visai neefektīva: neražas gados labības krājumi izrādījās nepietiekoši, bet pārējā laikā to savākšana un uzglabāšana radīja tikai zaudējumus (vienā gadā veco labību izlietot nevarēja, tā bojājās). Tāpēc Vidzemē un Kurzemē ar laiku daļu ''labības magazīnas'' krājumu pakāpeniski pārdeva un izveidoja t.s. "pārtikas kapitālu", ko ieguldīja [[Pagasta lāde|pagasta lādē]]. Kurzemē ''labības magazīnas'' beidza pastāvēt 1915. gadā, bet Vidzemē un Latgalē - 1917. gadā. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 24. oktobris, plkst. 11.30
Labības magazīna, pagasta magazīna - pagasta labības uzkrājums neražas gadiem. Pirmās labības magazīnas Krievijas impērijā sāka veidot XVIII gs. otrajā pusē muižnieki savos valdījumos, bet vispārējs likums par šādu nodrošināšanos neražas gadījumiem tika izdots 1799. gadā. Vidzemē un Kurzemē labības magazīnu dibināšanas kārtību noteica zemnieku brīvlaišanas likumi (1817., 1819.). Labības magazīnu pārzināja pagasta vecākais. Sistēma izrādījās visai neefektīva: neražas gados labības krājumi izrādījās nepietiekoši, bet pārējā laikā to savākšana un uzglabāšana radīja tikai zaudējumus (vienā gadā veco labību izlietot nevarēja, tā bojājās). Tāpēc Vidzemē un Kurzemē ar laiku daļu labības magazīnas krājumu pakāpeniski pārdeva un izveidoja t.s. "pārtikas kapitālu", ko ieguldīja pagasta lādē. Kurzemē labības magazīnas beidza pastāvēt 1915. gadā, bet Vidzemē un Latgalē - 1917. gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 141. lpp.
- Общее положение о крестьянах. // Свод Законов Российской Империи. (неофиц. изд.). - 1912, Т. IX, приложение. - c. 1-82.
Resursi internetā par šo tēmu
- Волчков В. Руководство для крестьян. Сборник действующих узаконений, касающихся обществ. их упр. и обязанностей сел. и волост. должност. лиц и ниж. чинов. - Тип. М.Н.Лаврова: Москва, 1880. — 256 с.
- Настольная книга земского начальника и волостного правления. / Сост. Н.Г.Яновский. - Тип. бр.Дельберг: Ромны, 1894. - 512 с.
