Atšķirības starp "Ramakrišna" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Gadadhars Čaterdži''' jeb '''Ramakrišna''' (1836.-1886.) - [[Brahmaņi|brahmanis]], sabiedrisks darbinieks, [[Misticisms|mistiķis]], [[Hinduisms|hinduisma]] reformētājs. | '''Gadadhars Čaterdži''' jeb '''Ramakrišna''' (1836.-1886.) - [[Brahmaņi|brahmanis]], sabiedrisks darbinieks, [[Misticisms|mistiķis]], [[Hinduisms|hinduisma]] reformētājs. | ||
| − | Dzimis 1836. gada 18. februārī Kamarpukuras ciemā, Rietumbengālijā, visai trūcīgu brahmaņu ģimenē kā jaunākais bērns. [[Upanajana]]s rutuālā saņēmis svēto auklu un vārdu ''Ramakrišna''. Pēc tēva nāves 7 gadu vecumā pārcēlās uz dzīvi Kalkutā pie vecākā brāļa Ramkumara, kurš vadīja nelielu sanskrita skolu, pēc tam bija [[Kali]] priesteris tempļu kompleksā Dakšinešvarā, Kalkutas ziemeļu priekšpilsētā. Pēc pāris gadiem, kad veselības problēmu dēļ brālis vairs nevarēja pilnvērtīgi pildīt pienākumus, Ramakrišna tā vietā kļuva par Kali priesteri. 24 gadu vecumā apprecējās ar 7 gadus veco Saradu no kaimiņu ciema. Pamazām guva aizvien lielāku atpazīstamību sabiedrībā, izveidoja savu skolu. Miris no balsenes | + | Dzimis 1836. gada 18. februārī Kamarpukuras ciemā, Rietumbengālijā, visai trūcīgu brahmaņu ģimenē kā jaunākais bērns. [[Upanajana]]s rutuālā saņēmis svēto auklu un vārdu ''Ramakrišna''. Pēc tēva nāves 7 gadu vecumā pārcēlās uz dzīvi Kalkutā pie vecākā brāļa Ramkumara, kurš vadīja nelielu sanskrita skolu, pēc tam bija [[Kali]] priesteris tempļu kompleksā Dakšinešvarā, Kalkutas ziemeļu priekšpilsētā. Pēc pāris gadiem, kad veselības problēmu dēļ brālis vairs nevarēja pilnvērtīgi pildīt pienākumus, Ramakrišna tā vietā kļuva par Kali priesteri. 24 gadu vecumā apprecējās ar 7 gadus veco Saradu no kaimiņu ciema. Pamazām guva aizvien lielāku atpazīstamību sabiedrībā, izveidoja savu skolu. Miris no balsenes vēža 1886. gada 15. augustā Kalkutā. |
Sludināja vienu vispārcilvēcisku reliģiju, kuras pamatpostulātus bija ņēmis no [[vedanta]]s un šakti-tantras. Centās samierināt dažādās vedantas skolas, traktēdams tās kā jogu garīgās attīstības ceļa dažādus līmeņus. Par esamības augstāko principu atzīdams [[Šankara]]s Absolūtu (''nirguna brahman''), kam nav iekšēju atšķirību, tomēr kritiski raudzījās uz pasaules iluzoruma koncepciju. Sociālajās attiecībās uzsvēra filantropijas un rūpju par visu cilvēku garīgu pilnveidošanos svarīgumu, ko uzskatīja par pretlīdzekli dzelzs laikmeta (''kali-juga'') postam - šajā laikmetā valdot naudas vara, svešzemnieku kundzības patvaļa utt. | Sludināja vienu vispārcilvēcisku reliģiju, kuras pamatpostulātus bija ņēmis no [[vedanta]]s un šakti-tantras. Centās samierināt dažādās vedantas skolas, traktēdams tās kā jogu garīgās attīstības ceļa dažādus līmeņus. Par esamības augstāko principu atzīdams [[Šankara]]s Absolūtu (''nirguna brahman''), kam nav iekšēju atšķirību, tomēr kritiski raudzījās uz pasaules iluzoruma koncepciju. Sociālajās attiecībās uzsvēra filantropijas un rūpju par visu cilvēku garīgu pilnveidošanos svarīgumu, ko uzskatīja par pretlīdzekli dzelzs laikmeta (''kali-juga'') postam - šajā laikmetā valdot naudas vara, svešzemnieku kundzības patvaļa utt. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 23. novembris, plkst. 14.54
Gadadhars Čaterdži jeb Ramakrišna (1836.-1886.) - brahmanis, sabiedrisks darbinieks, mistiķis, hinduisma reformētājs.
Dzimis 1836. gada 18. februārī Kamarpukuras ciemā, Rietumbengālijā, visai trūcīgu brahmaņu ģimenē kā jaunākais bērns. Upanajanas rutuālā saņēmis svēto auklu un vārdu Ramakrišna. Pēc tēva nāves 7 gadu vecumā pārcēlās uz dzīvi Kalkutā pie vecākā brāļa Ramkumara, kurš vadīja nelielu sanskrita skolu, pēc tam bija Kali priesteris tempļu kompleksā Dakšinešvarā, Kalkutas ziemeļu priekšpilsētā. Pēc pāris gadiem, kad veselības problēmu dēļ brālis vairs nevarēja pilnvērtīgi pildīt pienākumus, Ramakrišna tā vietā kļuva par Kali priesteri. 24 gadu vecumā apprecējās ar 7 gadus veco Saradu no kaimiņu ciema. Pamazām guva aizvien lielāku atpazīstamību sabiedrībā, izveidoja savu skolu. Miris no balsenes vēža 1886. gada 15. augustā Kalkutā.
Sludināja vienu vispārcilvēcisku reliģiju, kuras pamatpostulātus bija ņēmis no vedantas un šakti-tantras. Centās samierināt dažādās vedantas skolas, traktēdams tās kā jogu garīgās attīstības ceļa dažādus līmeņus. Par esamības augstāko principu atzīdams Šankaras Absolūtu (nirguna brahman), kam nav iekšēju atšķirību, tomēr kritiski raudzījās uz pasaules iluzoruma koncepciju. Sociālajās attiecībās uzsvēra filantropijas un rūpju par visu cilvēku garīgu pilnveidošanos svarīgumu, ko uzskatīja par pretlīdzekli dzelzs laikmeta (kali-juga) postam - šajā laikmetā valdot naudas vara, svešzemnieku kundzības patvaļa utt.
Literatūra par šo tēmu
- Ramakrišna. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 352.-353. lpp.
