Atšķirības starp "Lēņa grāmata" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Lena gramata Tontegodem 1320.png|right|thumb|200px|Vecākā zināmā lēņa grāmata Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem.]] | [[Attēls:Lena gramata Tontegodem 1320.png|right|thumb|200px|Vecākā zināmā lēņa grāmata Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem.]] | ||
| − | '''Lēņa grāmata''' (vc. ''Lehnbrief'') - [[Lēnis|lēņa]] kunga kancelejas vai lēņa kūrijas izdots apliecinājums, kas pierāda notikušo lēņtiessko [[Investitūra|investitūru]] un dokumentēja lēņa subjektus, lēņa objektu, lēņa dienestu, lēņa tipu u.c. lēņtiesiski svarīgus faktus. Sākotnēji lēņa piešķiršanu ierakstīja īpašā lēņu reģistrā, bet sākot no XIII gs. [[Lēņa vīrs|lēņa vīram]] izsniedza arī ''lēņa grāmatu''. | + | '''Lēņa grāmata''' (lat. ''littera investitura'', vc. ''Lehnbrief'') - [[Lēnis|lēņa]] kunga kancelejas vai lēņa kūrijas izdots apliecinājums, kas pierāda notikušo lēņtiessko [[Investitūra|investitūru]] un dokumentēja lēņa subjektus, lēņa objektu, lēņa dienestu, lēņa tipu u.c. lēņtiesiski svarīgus faktus. Sākotnēji lēņa piešķiršanu ierakstīja īpašā lēņu reģistrā, bet sākot no XIII gs. [[Lēņa vīrs|lēņa vīram]] izsniedza arī ''lēņa grāmatu''. |
[[Livonija|Livonijā]] senākā zināmā ''lēņa grāmata'' Vidzemē ir izdota 1207./1209. g. Jersikas valdniekam Visvaldim, bet vecākā zināmā ''lēņa grāmata'' Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem. XVII gs. ''lēņu grāmatas'' kalpoja kā īpašumtiesību apliecinājums [[Muižu redukcija Vidzemē|muižu redukcijā]]. | [[Livonija|Livonijā]] senākā zināmā ''lēņa grāmata'' Vidzemē ir izdota 1207./1209. g. Jersikas valdniekam Visvaldim, bet vecākā zināmā ''lēņa grāmata'' Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem. XVII gs. ''lēņu grāmatas'' kalpoja kā īpašumtiesību apliecinājums [[Muižu redukcija Vidzemē|muižu redukcijā]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 3. decembris, plkst. 12.12
Lēņa grāmata (lat. littera investitura, vc. Lehnbrief) - lēņa kunga kancelejas vai lēņa kūrijas izdots apliecinājums, kas pierāda notikušo lēņtiessko investitūru un dokumentēja lēņa subjektus, lēņa objektu, lēņa dienestu, lēņa tipu u.c. lēņtiesiski svarīgus faktus. Sākotnēji lēņa piešķiršanu ierakstīja īpašā lēņu reģistrā, bet sākot no XIII gs. lēņa vīram izsniedza arī lēņa grāmatu.
Livonijā senākā zināmā lēņa grāmata Vidzemē ir izdota 1207./1209. g. Jersikas valdniekam Visvaldim, bet vecākā zināmā lēņa grāmata Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem. XVII gs. lēņu grāmatas kalpoja kā īpašumtiesību apliecinājums muižu redukcijā.
Skat. kategoriju Livonijas lēņu grāmatas
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161. lpp.
- Heinrich Mitteis. Lehnrecht und Staatsgewalt : Untersuchungen zur mittelalterlichen Verfassungsgeschichte. - H. Böhlaus: Weimar, 1958 - 714 S.
Resursi internetā par šo tēmu
- Livonijas ordeņa mestra Voltera Pletenberga lēņa grāmata Oto Pralenam par zemes piešķiršanu pie Ventas. 1496.(.pdf)
- Dzenis A. Kuršu ķoniņu senākās lēņa grāmatas.
- Zeids, T. Trīs dokumenti par feodālā īpašuma attīstību Kursā. // Vēstures problēmas. 4.sējums. - Latvijas PSR Zinātņu akadēmija: Rīga 1961. 3.-11. lpp.
- Ķoniņu lēņu grāmatas u.c. dokumenti
- Lehnswesen. // Meyers Großes Konversations-Lexikon
- Lippert Woldemar. Die deutschen lehnbücher. Beitrag zum registerwesen und lehnrecht des mittelalters (1903)
