Atšķirības starp "Lēņa grāmata" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Lena gramata Tontegodem 1320.png|right|thumb|200px|Vecākā zināmā lēņa grāmata Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem.]] | [[Attēls:Lena gramata Tontegodem 1320.png|right|thumb|200px|Vecākā zināmā lēņa grāmata Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem.]] | ||
| − | '''Lēņa grāmata''' (lat. ''littera investitura'', vc. ''Lehnbrief'') - [[Lēnis|lēņa]] kunga kancelejas vai lēņa kūrijas izdots apliecinājums, kas pierāda notikušo lēņtiessko [[Investitūra|investitūru]] un dokumentēja lēņa subjektus, lēņa objektu, lēņa dienestu, lēņa tipu u.c. lēņtiesiski svarīgus faktus. Sākotnēji lēņa piešķiršanu ierakstīja īpašā lēņu reģistrā, bet sākot no XIII gs. [[Lēņa vīrs|lēņa vīram]] izsniedza arī ''lēņa grāmatu''. | + | '''Lēņa grāmata''' (lat. ''littera investitura'', vc. ''Lehnbrief'') - [[Lēnis|lēņa]] kunga kancelejas vai lēņa kūrijas izdots apliecinājums, kas pierāda notikušo lēņtiessko [[Investitūra|investitūru]] un dokumentēja lēņa subjektus, lēņa objektu (bieži vien ar sīku robežu aprakstu), lēņa dienestu, lēņa tipu, tiesības u.c. lēņtiesiski svarīgus faktus. Sastādīja pēc noteiktām vispārpieņemtām formulām, kas mainījās līdz ar laikmetu, piemēram, [[Livonija|Livonijā]] XV gs. otrajā pusē lēņa piederumu formulā (''formula apertinentiarum'') tiek pievienots "kopā ar cilvēkiem" (''mit luden''). Sākotnēji lēņa piešķiršanu ierakstīja īpašā lēņu reģistrā, bet sākot no XIII gs. [[Lēņa vīrs|lēņa vīram]] izsniedza arī ''lēņa grāmatu''. Šos dokumentus visbiežāk rakstīja uz pergamenta ar piekārtiem sarkana vaska zīmogiem, rūpīgi uzglabāja [[muiža]]s arhīvā, uzskatot par svarīgāko dokumentu, kas līdz ar īpašuma valdītāja maiņu kopā ar pārējo muižas arhīvu tika notots jaunajam valdītājam. |
| − | [[Livonija|Livonijā]] senākā zināmā ''lēņa grāmata'' Vidzemē ir izdota 1207./1209. g. Jersikas valdniekam Visvaldim, bet vecākā zināmā ''lēņa grāmata'' Kurzemē datēta ar 1320. gada | + | [[Livonija|Livonijā]] senākā zināmā ''lēņa grāmata'' Vidzemē ir izdota 1207./1209. g. Jersikas valdniekam Visvaldim, piešķirot tam tā zemes kā lēni (''feodum oblatum''), bet vecākā zināmā ''lēņa grāmata'' Kurzemē datēta ar 1320. gada 6. maiju un izsniegta Tontegodem. XVII gs. ''lēņu grāmatas'' kalpoja kā īpašumtiesību apliecinājums [[Muižu redukcija Vidzemē|muižu redukcijā]]. |
Skat. kategoriju [[:Kategorija:Lēņu grāmatas|Livonijas lēņu grāmatas]] | Skat. kategoriju [[:Kategorija:Lēņu grāmatas|Livonijas lēņu grāmatas]] | ||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161. lpp. | ||
| + | * Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 57.-58. lpp. | ||
---- | ---- | ||
* Heinrich Mitteis. Lehnrecht und Staatsgewalt : Untersuchungen zur mittelalterlichen Verfassungsgeschichte. - H. Böhlaus: Weimar, 1958 - 714 S. | * Heinrich Mitteis. Lehnrecht und Staatsgewalt : Untersuchungen zur mittelalterlichen Verfassungsgeschichte. - H. Böhlaus: Weimar, 1958 - 714 S. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 9. februāris, plkst. 16.09
Lēņa grāmata (lat. littera investitura, vc. Lehnbrief) - lēņa kunga kancelejas vai lēņa kūrijas izdots apliecinājums, kas pierāda notikušo lēņtiessko investitūru un dokumentēja lēņa subjektus, lēņa objektu (bieži vien ar sīku robežu aprakstu), lēņa dienestu, lēņa tipu, tiesības u.c. lēņtiesiski svarīgus faktus. Sastādīja pēc noteiktām vispārpieņemtām formulām, kas mainījās līdz ar laikmetu, piemēram, Livonijā XV gs. otrajā pusē lēņa piederumu formulā (formula apertinentiarum) tiek pievienots "kopā ar cilvēkiem" (mit luden). Sākotnēji lēņa piešķiršanu ierakstīja īpašā lēņu reģistrā, bet sākot no XIII gs. lēņa vīram izsniedza arī lēņa grāmatu. Šos dokumentus visbiežāk rakstīja uz pergamenta ar piekārtiem sarkana vaska zīmogiem, rūpīgi uzglabāja muižas arhīvā, uzskatot par svarīgāko dokumentu, kas līdz ar īpašuma valdītāja maiņu kopā ar pārējo muižas arhīvu tika notots jaunajam valdītājam.
Livonijā senākā zināmā lēņa grāmata Vidzemē ir izdota 1207./1209. g. Jersikas valdniekam Visvaldim, piešķirot tam tā zemes kā lēni (feodum oblatum), bet vecākā zināmā lēņa grāmata Kurzemē datēta ar 1320. gada 6. maiju un izsniegta Tontegodem. XVII gs. lēņu grāmatas kalpoja kā īpašumtiesību apliecinājums muižu redukcijā.
Skat. kategoriju Livonijas lēņu grāmatas
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161. lpp.
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 57.-58. lpp.
- Heinrich Mitteis. Lehnrecht und Staatsgewalt : Untersuchungen zur mittelalterlichen Verfassungsgeschichte. - H. Böhlaus: Weimar, 1958 - 714 S.
- Heusler A. Deutsche Verfassungsgeschichte, Leipzig, 1905 - 136 S.
- Br. Meyer. Das Lehen im Recht und Staat des Mittelalters. // Zeitschrift für schweizer Geschichte, 1946, Bd. 26, Ht. 2
- Mitteis H. Lehenrecht und Staatsgewalt. - Weimar, 1933
Resursi internetā par šo tēmu
- Livonijas ordeņa mestra Voltera Pletenberga lēņa grāmata Oto Pralenam par zemes piešķiršanu pie Ventas. 1496.(.pdf)
- Dzenis A. Kuršu ķoniņu senākās lēņa grāmatas.
- Zeids, T. Trīs dokumenti par feodālā īpašuma attīstību Kursā. // Vēstures problēmas. 4.sējums. - Latvijas PSR Zinātņu akadēmija: Rīga 1961. 3.-11. lpp.
- Ķoniņu lēņu grāmatas u.c. dokumenti
- Lehnswesen. // Meyers Großes Konversations-Lexikon
- Lippert Woldemar. Die deutschen lehnbücher. Beitrag zum registerwesen und lehnrecht des mittelalters (1903)
- Lehnbrief H. v. Lossows für die v. Lattorff (1575)
- House laws of the Hohenzollerns (documents)
- Sigmunds Lehnbrief für die Barggrafen von Dohna.
- Jahrbücher des Vereins für Mecklenburgische Geschichte und Altertumskunde. // Digitale Bibliothek Mecklenburg-Vorpommern
