Atšķirības starp "Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika" versijām
m |
m (→Galerija) |
||
| 32. rindiņa: | 32. rindiņa: | ||
== Galerija== | == Galerija== | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
| − | |||
Attēls:Vacietis_Jukums.jpg|LSPR armijas virspavēlnieks [[Vācietis Jukums|J.Vācietis]] | Attēls:Vacietis_Jukums.jpg|LSPR armijas virspavēlnieks [[Vācietis Jukums|J.Vācietis]] | ||
Attēls:LSPR_1_artilery_division_flag.jpg|1. vieglās artilērijas diviziona karogs | Attēls:LSPR_1_artilery_division_flag.jpg|1. vieglās artilērijas diviziona karogs | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 24. janvāris, plkst. 10.56
| |
| |
| pastāv | 4.12.1918.-13.01.1920. |
| pārvalde |
|
| galvaspilsēta | Rīga, pēc tam Rēzekne |
| iedzīvotāji | ~ ... |
| maks. platība | ~ ... km2 |
| 200px | |
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR) - valstisks veidojums mūsdienu Latvijas teritorijā no 1918. gada decembra līdz 1920. gada janvārim. Izveidojās, latviešu sarkanajiem strēlniekiem 1918.-1919. gados atkarojot latviešu apdzīvoto teritoriju no Vācijas impērijas okupācijas karaspēka, izņemot Liepāju, Aizputi un šo pilsētu apkaimi).
LSPR proklamēta 4.12.1919. Rīgā, pagrīdes apstākļos sanākušajā Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongresā (ko pamatā veidoja LSD CK kopā ar Rīgas, Liepājas un Valkas Strādnieku deputātu padomju pārstāvji). Kongresā ievēlēja Latvijas centrālo izpildkomiteju (LCIK), kas ievēlēja Latvijas Padomju valdību (līdz 13.01.1919. saukta par Pagaidu valdību) Pētera Stučka vadībā (kas vienlaikus bija arī LCIK prezidijs). Valdība sastāvēja no 16 komisariātiem. 15. janvārī tika pieņemta LSPR Satversme, par mērķi tika pasludināta sociālisma izveidošana. Atbilstoši lielinieku idejiskajām nostādnēm, valsts iekārta tika organizēta kā apspiesto šķiru jeb "proletariāta diktatūra", kuru realizē padomes. Tika nacionalizēta zeme, rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, bankas u.c. tautsaimniecības nozares. Nacionalizēto zemi neatdeva zemniekiem īpašumā, bet iznomāja uz vienu gadu un dibināja padomju saimniecības. Izvērsa plašas represijas pret padomju varas pretiniekiem. Atkāpjoties Niedras valdības spēku priekšā, LSPR valdība 1919. gada maijā pārcēlās uz Veļikije Luki, bet jūlijā pārcēla savu darbību uz Rēzekni. Latvijas Republikas Pagaidu valdības armijas uzbrukuma rezultātā LSPR spēki līdz ar valdību atkāpās uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī Veļikije Lukos paziņoja par savu pašatlaišanu un LSPR pastāvēšanas beigšanos.
Galerija
LSPR armijas virspavēlnieks J.Vācietis
1. vieglās artilērijas diviziona karogs
karogs
- Prisoners in SSRL 1919-1920.jpg
ieslodzīties LSPR koncentrācijas nometnē
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42.-43. lpp.
- Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Zinātne: Rīga, 1988.
- Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
Resursi internetā par šo tēmu
- Šalda V., Mums būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību... // Latvijas Arhīvi, 2002., Nr.3
- Latvijas padomju valdības dekrēts par oficiālos rakstos lietojamām valodām
- Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas Satversme
- Šiliņš J. Latviešu “zvēru dārzi” - koncentrācijas nometnes LSPR
- Latvijas Sociāldemokrātijas CK Krievijas biroja ārkārtējās sēdes protokols par revolucionārās pagaidu valdības dibināšanu Latvijai. (1918. gada 23. novembrī)
- Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas valdības paziņojums par savas darbības izbeigšanu. (1920. gada 13. janvārī)
- 08.02.1919. Latvijas SPR valdība paraksta dekrētu par Latvijas Augstskolas dibināšanu.
- Puriņš Ā. Vecgulbenes (Madlienas) revolucionārais tribunāls.
- Stranga A. Par Latvijas vēstures boļševistisko sānsoli. // Latvijas vēstnesis
- Anita Bormane. Sarkanie Rīgā.
