Atšķirības starp "Ketleru ģerbonis" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Kettler-Wappen.jpg|right|thumb|150px|Ketleru dzimtas ģerbonis]] | [[Attēls:Kettler-Wappen.jpg|right|thumb|150px|Ketleru dzimtas ģerbonis]] | ||
| − | '''Ketleru dinastijas ģerbonis''', šai dzimtai (vāc. ''von Kettler'') valdot [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s tronī - 1564. gadā [[Žečpospoļita]]s [[karalis]] [[Sigismunds II Augusts (Žečpospoļitas karalis)|Sigismunds Augusts]] piešķīra [[Ketlers Gothards|Gothardam Ketleram]] hercoga ģerboni: četrdalīts lauks (sudrabs-zils-zils-sudrabs), kurā zilajos laukumos (otrais-trešais) katrā uz labo pusi pavērsies viens zelta alnis<ref>Visos heraldiskajos šī ģerboņa aprakstos (tieši tas, nevis zīmējums, [[Heraldika|heraldikā]] ir noteicošais) heraldiskais dzīvnieks dēvēts par alni (vāc. ''Elch''). Tomēr vēsturiski ģerboņa dažādos attēlojumos, ko lietojuši tā īpašnieki, biežāk tas zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. 1903. gada ''Heraldikas izstādē'' anotācijā par [[Mītava]]s "Academia Petrina" lielo zīmogu rakstīts, ka tajā „attēlots Zemgales alnis (vāc. ''Elch''), kuru sauc arī par briedi (vāc. ''Hirsch'')“.</ref>, bet sudraba laukumos (pirmais-ceturtais) katrā uz labo pusi pavērsies sarkans Sigismunda lauva ar šķeltu asti. Vairoga sirdī mazāks "sirds vairogs" (zelta), kurā ar sarkanu krāsu attēlota Ketleru dzimtu simbolizējoša ģerboņa figūra - katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), - „senais“ karaļa kronis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma „AS“. Vairogu vainago trīs kronētas hercoga ''stīpķiveres''. Labās puses ķiverei ir ''kleinods'' ar hercoga kroni kronēta sarkana brieža torsa veidā; kreisās puses ķiverei ir ''kleinods'' ar karaļa kroni kronēta sarkana lauvas torsa veidā. Vidus ķiveres ''kleinodā'' ir divas zelta pāva spalvas un sarkans katla kāsis. Ģerboni ieskauj dalīts ''lambrekens'', kurš labajā (galvenajā) pusē ir zelta un zils, bet kreisajā pusē – sudraba un sarkans. | + | '''Ketleru dinastijas ģerbonis''', šai dzimtai (vāc. ''von Kettler'') valdot [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s tronī - 1564. gadā [[Žečpospoļita]]s [[karalis]] [[Sigismunds II Augusts (Žečpospoļitas karalis)|Sigismunds Augusts]] piešķīra [[Ketlers Gothards|Gothardam Ketleram]] hercoga ģerboni: četrdalīts lauks (sudrabs-zils-zils-sudrabs), kurā zilajos laukumos (otrais-trešais) katrā uz labo pusi pavērsies viens zelta alnis<ref>Visos heraldiskajos šī ģerboņa aprakstos (tieši tas, nevis zīmējums, [[Heraldika|heraldikā]] ir noteicošais) heraldiskais dzīvnieks dēvēts par alni (vāc. ''Elch''). Tomēr vēsturiski ģerboņa dažādos attēlojumos, ko lietojuši tā īpašnieki, biežāk tas zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. 1903. gada ''Heraldikas izstādē'' anotācijā par [[Mītava]]s "Academia Petrina" lielo zīmogu rakstīts, ka tajā „attēlots Zemgales alnis (vāc. ''Elch''), kuru sauc arī par briedi (vāc. ''Hirsch'')“.</ref>, bet sudraba laukumos (pirmais-ceturtais) katrā uz labo pusi pavērsies sarkans Sigismunda lauva ar šķeltu asti. Vairoga sirdī mazāks "sirds vairogs" (zelta), kurā ar sarkanu krāsu attēlota Ketleru dzimtu simbolizējoša ģerboņa figūra - katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), - „senais“ karaļa kronis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma „AS“. Vairogu vainago trīs kronētas hercoga ''stīpķiveres''. Labās puses ķiverei ir ''kleinods'' ar hercoga kroni kronēta sarkana brieža torsa veidā; kreisās puses ķiverei ir ''kleinods'' ar karaļa kroni kronēta sarkana lauvas torsa veidā. Vidus ķiveres ''kleinodā'' ir divas zelta pāva spalvas un sarkans katla kāsis. Ģerboni ieskauj dalīts ''lambrekens'', kurš labajā (galvenajā) pusē ir zelta un zils, bet kreisajā pusē – sudraba un sarkans. |
| + | |||
| + | Pirmais zināmais Kurzemes hercoga investitūras diploms attiecas uz 1579. g., kad Polijas-Lietuvas karalis Stefans Batorijs apstiprināja Gothardam karaļa Sigismunda II Augusta piešķirto lēni, kā arī hercoga ģerboni.<ref>Polijas karaļa Stefana Batorija izsniegts investitūras (ievadīšanas amatā) diploms hercogam Gothardam ar ģerboņa aprakstu. Kara nometnē pie Dzisnas, 1579. g. 4. augustā. Pergaments. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 554. f., 1. apr., 32. l.</ref> | ||
1579. gadā Polijas karalis [[Stefans Batorijs]] [[Hercogs|hercoga]] Gotharda ģerboni mainīja, un piešķīra tam sirds vairogā papildu elementu no sava ģerboņa: vilka žokli. P.P. fon Vinklers dod šādu ģerboņa aprakstu: sudraba katla kāsis sarkanā laukā, kurā kreisajā pusē iniciāļi AS (Sigismundus Augustus), bet labajā pusē sudraba vilka žoklis ar trim zobiem. Virs abām figūrām zelta kronis.<ref>Aprakstot Mītavas (Jelgavas) ģerboni: Фон Винклер П. П. Гербы городов, губерний, областей и уездов Российской империи, внесенные в Полное собрание законов с 1649 по 1900. - Спб., 1900. Тоже. Планета, Москва, 1990. – 222 с. (репр. изд. ). Gan katla kāsis, gan vilka žoklis ir "runājošie" ģerboņa elementi – heraldikas vēsturē bieži sastopamā uzvārdu «burtiskā vizualizācija» (Ketleru gadījumā katls, Batorija – vilks ).</ref> Bez tam vairogā pirmā un trešā lauka figūras tika pavērstas ar seju pret vairoga viduslīniju (ģeboņa diplomā lielākais elements tiek dēvēts par „aļņa priekšējo daļu“). | 1579. gadā Polijas karalis [[Stefans Batorijs]] [[Hercogs|hercoga]] Gotharda ģerboni mainīja, un piešķīra tam sirds vairogā papildu elementu no sava ģerboņa: vilka žokli. P.P. fon Vinklers dod šādu ģerboņa aprakstu: sudraba katla kāsis sarkanā laukā, kurā kreisajā pusē iniciāļi AS (Sigismundus Augustus), bet labajā pusē sudraba vilka žoklis ar trim zobiem. Virs abām figūrām zelta kronis.<ref>Aprakstot Mītavas (Jelgavas) ģerboni: Фон Винклер П. П. Гербы городов, губерний, областей и уездов Российской империи, внесенные в Полное собрание законов с 1649 по 1900. - Спб., 1900. Тоже. Планета, Москва, 1990. – 222 с. (репр. изд. ). Gan katla kāsis, gan vilka žoklis ir "runājošie" ģerboņa elementi – heraldikas vēsturē bieži sastopamā uzvārdu «burtiskā vizualizācija» (Ketleru gadījumā katls, Batorija – vilks ).</ref> Bez tam vairogā pirmā un trešā lauka figūras tika pavērstas ar seju pret vairoga viduslīniju (ģeboņa diplomā lielākais elements tiek dēvēts par „aļņa priekšējo daļu“). | ||
| 28. rindiņa: | 30. rindiņa: | ||
Attēls:Wilhelm_Emmanuel_Von_Ketteler.jpg|bīskapa Vilhelma Emanuela fon Ketelera ģerbonis Maincas Doma loga vitrāžā | Attēls:Wilhelm_Emmanuel_Von_Ketteler.jpg|bīskapa Vilhelma Emanuela fon Ketelera ģerbonis Maincas Doma loga vitrāžā | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
| + | |||
| + | == Avoti un literatūra par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * Kurzemes hercoga Gotharda ģerbonis. Zīmējums no Kurzemes hercogistes baznīcas likumu krājuma, 1570. g. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs (LVVA), 4038. f., 2. apr., 930. l. | ||
| + | * Kurzemes hercogistes ģerbonis. 1596. g. Zīmējums Johana Hieronima Rēršeida piemiņas albumā - LVVA, 5759. f., 2. apr., 1403. l. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 21. jūnijs, plkst. 22.10
Ketleru dinastijas ģerbonis, šai dzimtai (vāc. von Kettler) valdot Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī - 1564. gadā Žečpospoļitas karalis Sigismunds Augusts piešķīra Gothardam Ketleram hercoga ģerboni: četrdalīts lauks (sudrabs-zils-zils-sudrabs), kurā zilajos laukumos (otrais-trešais) katrā uz labo pusi pavērsies viens zelta alnis[1], bet sudraba laukumos (pirmais-ceturtais) katrā uz labo pusi pavērsies sarkans Sigismunda lauva ar šķeltu asti. Vairoga sirdī mazāks "sirds vairogs" (zelta), kurā ar sarkanu krāsu attēlota Ketleru dzimtu simbolizējoša ģerboņa figūra - katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), - „senais“ karaļa kronis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma „AS“. Vairogu vainago trīs kronētas hercoga stīpķiveres. Labās puses ķiverei ir kleinods ar hercoga kroni kronēta sarkana brieža torsa veidā; kreisās puses ķiverei ir kleinods ar karaļa kroni kronēta sarkana lauvas torsa veidā. Vidus ķiveres kleinodā ir divas zelta pāva spalvas un sarkans katla kāsis. Ģerboni ieskauj dalīts lambrekens, kurš labajā (galvenajā) pusē ir zelta un zils, bet kreisajā pusē – sudraba un sarkans.
Pirmais zināmais Kurzemes hercoga investitūras diploms attiecas uz 1579. g., kad Polijas-Lietuvas karalis Stefans Batorijs apstiprināja Gothardam karaļa Sigismunda II Augusta piešķirto lēni, kā arī hercoga ģerboni.[2]
1579. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs hercoga Gotharda ģerboni mainīja, un piešķīra tam sirds vairogā papildu elementu no sava ģerboņa: vilka žokli. P.P. fon Vinklers dod šādu ģerboņa aprakstu: sudraba katla kāsis sarkanā laukā, kurā kreisajā pusē iniciāļi AS (Sigismundus Augustus), bet labajā pusē sudraba vilka žoklis ar trim zobiem. Virs abām figūrām zelta kronis.[3] Bez tam vairogā pirmā un trešā lauka figūras tika pavērstas ar seju pret vairoga viduslīniju (ģeboņa diplomā lielākais elements tiek dēvēts par „aļņa priekšējo daļu“).
Satura rādītājs
Vilhelms fon Ketlers (Wilhelm von Kettler, 1574–1640), Kurzemes un Zemgales hercogs (1587–1617)
Ģerbonis ar četrdalītu pamatvairogu un ar sarkanu skaldītu vidusvairogu ar zelta kāsi. (Pretēji tradicionālajam ģerboņa attēlam te apgrieztas krāsas: jābūt zelta vidusvairogam ar sarkanu kāsi). Skaldījuma laukos nav ievietota karaļa Stefana Batorija dzimtas heraldika – sudraba, resp., balts, vilka žoklis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma. Pamatvairoga 1. un 4. sudraba laukā sarkans lauva (Kurzeme). Atšķirībā no tradicionālās lauvas figūras ģerbonī attēlots izaugošs lauva. 2. un 3. zilā laukā – dabiskas krāsas briedis, izaugošs no vairoga malas (Zemgale). Virs vairoga trīs kronētas ķiveres, kuru kleinodos augošs kronēts briedis (Zemgale), starp divām sarkanas krāsas un zelta fazāna spalvām sudraba katla kāsis (Ketleru dzimta), sarkans augošs kronēts lauva (Kurzeme). Lambrekenos ģerboņa krāsas – zelts ar zilu un sudrabs ar sarkanu.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Visos heraldiskajos šī ģerboņa aprakstos (tieši tas, nevis zīmējums, heraldikā ir noteicošais) heraldiskais dzīvnieks dēvēts par alni (vāc. Elch). Tomēr vēsturiski ģerboņa dažādos attēlojumos, ko lietojuši tā īpašnieki, biežāk tas zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. 1903. gada Heraldikas izstādē anotācijā par Mītavas "Academia Petrina" lielo zīmogu rakstīts, ka tajā „attēlots Zemgales alnis (vāc. Elch), kuru sauc arī par briedi (vāc. Hirsch)“.
- ↑ Polijas karaļa Stefana Batorija izsniegts investitūras (ievadīšanas amatā) diploms hercogam Gothardam ar ģerboņa aprakstu. Kara nometnē pie Dzisnas, 1579. g. 4. augustā. Pergaments. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 554. f., 1. apr., 32. l.
- ↑ Aprakstot Mītavas (Jelgavas) ģerboni: Фон Винклер П. П. Гербы городов, губерний, областей и уездов Российской империи, внесенные в Полное собрание законов с 1649 по 1900. - Спб., 1900. Тоже. Планета, Москва, 1990. – 222 с. (репр. изд. ). Gan katla kāsis, gan vilka žoklis ir "runājošie" ģerboņa elementi – heraldikas vēsturē bieži sastopamā uzvārdu «burtiskā vizualizācija» (Ketleru gadījumā katls, Batorija – vilks ).
Dažādi Ketleru ģerboņa attēli
brīvkungu Keteleru ģerbonis Ausluhtas pils sienā
brīvkungu Ketleru ģerbonis
hercogu ģerbonis Zībmahera katalogā (1605.g.)
- Kurland wappen.jpg
hercogu ģerbonis
Stefana Batorija ģerbonis
Vilhelma ģerbonis (1615.)
Fridriha ģerbonis
Ģerbonis uz Jēkaba Ketlera lādes. XVII gs. 3.cet
Hesenes-Kaseles landgrāfienes Marijas Amālijas, Kurzemes hercoga Jēkaba meitas, glāze ar gerboni.
prinča Frīdriha Kazimira Ketlera ģerbonis viņa Holandes grenadieru pulka karogā (1673.)
Ketleru ģerbonis Bad-Homburgas pils fasādē
Ketleru ģerbonis Annas Radzivilas, Gotharda meitas, medaljonā
bīskapa Vilhelma Emanuela fon Ketelera ģerbonis Maincas Doma loga vitrāžā
.jpg)
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Kurzemes hercoga Gotharda ģerbonis. Zīmējums no Kurzemes hercogistes baznīcas likumu krājuma, 1570. g. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs (LVVA), 4038. f., 2. apr., 930. l.
- Kurzemes hercogistes ģerbonis. 1596. g. Zīmējums Johana Hieronima Rēršeida piemiņas albumā - LVVA, 5759. f., 2. apr., 1403. l.
Resursi internetā par šo tēmu
- Virs Embūtes skata ir Ketlera dzimtas ģerbonis.
- Kuldīgas un Aizputes skati. Pa kreisi Kurzemes hercogistes ģerbonis, pa labi Ketleru ģimenes ģerbonis
- Kurzemes un Zemgales hercoga Vilhelma ģerbonis Johana Hieronima Rēršeita (Rörscheidt) albūmā. 1596. gads (.pdf)
- Lancmanis I. Kurzemes hercogs Vilhelms, viņa ģerbonis un Kurzemes lauva mums blakus
