Atšķirības starp "Pirmās Republikas Konstitūcija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Pirmās Republikas Konstitūcija''' (''la Constitution de la France'') - 1793. gada 24. jūnijā t.s. [[Jakobīņu klubs|jakobīņu]] [[Konvents|Konventa]] pieņemta [[Pirmā Republika|Francijas Pirmās Republikas]] [[konstitūcija]], kuras pamatā bija [[Ruso Žans Žaks|Ruso]] mācība par tautas suverenitāti, demokrātisku pārvaldi un pilsoņu vienlīdzību. Augstāko varu īstenoja [[Francijas Nacionālā sapulce]], augstāko izpildvaru - Francijas Izpildu padome, bet tiesu varu - uz 1 gadu ievēlēti tiesneši. Pēc [[Termidora apvērsums|Termidora apvērsuma]] 1794. gada jūlijā, konstitūcija tika pārstrādāta un jaunā redakcijā apstiprināta 1795. gada 22. augustā. | '''Pirmās Republikas Konstitūcija''' (''la Constitution de la France'') - 1793. gada 24. jūnijā t.s. [[Jakobīņu klubs|jakobīņu]] [[Konvents|Konventa]] pieņemta [[Pirmā Republika|Francijas Pirmās Republikas]] [[konstitūcija]], kuras pamatā bija [[Ruso Žans Žaks|Ruso]] mācība par tautas suverenitāti, demokrātisku pārvaldi un pilsoņu vienlīdzību. Augstāko varu īstenoja [[Francijas Nacionālā sapulce]], augstāko izpildvaru - Francijas Izpildu padome, bet tiesu varu - uz 1 gadu ievēlēti tiesneši. Pēc [[Termidora apvērsums|Termidora apvērsuma]] 1794. gada jūlijā, konstitūcija tika pārstrādāta un jaunā redakcijā apstiprināta 1795. gada 22. augustā. | ||
| − | + | * '''1795. gada redakcija''' vairs nebija tik radikāla, kā sākotnējais variants. Likumdevēja varu īstenoja divpakāpju vēlēšanās ievēlēts [[Likumdošanas korpuss]], kas sastāvēja no augšpalātas ([[Vecāko padome]]) un apakšpalātas ([[Piecu simtu padome]]). Augstākā izpildinstitūcija bija [[Direktorija]], kas sastāvēja no Vecāko padomes aizklāti ievēlētiem 5 direktoriem. Šī redakcija bija spēkā līdz 1799. gada 13.decembrim, kad tika apstiprināta plebiscītā pēc valsts apvērsuma (kurā padzīts Likumdošanas korpiss un likvidēta Direktorija) Napoleona Bonapartes vadībā izstrādātā jaunā redakcija. | |
| − | '''1795. gada redakcija''' vairs nebija tik radikāla, kā sākotnējais variants. Likumdevēja varu īstenoja divpakāpju vēlēšanās ievēlēts [[Likumdošanas korpuss]], kas sastāvēja no augšpalātas ([[Vecāko padome]]) un apakšpalātas ([[Piecu simtu padome]]). Augstākā izpildinstitūcija bija [[Direktorija]], kas sastāvēja no Vecāko padomes aizklāti ievēlētiem 5 direktoriem. Šī redakcija bija spēkā līdz 1799. gada 13.decembrim. | + | * '''1799. gada redakcija''' vairs neietvēra Cilvēka un pilsoņu tiesību deklarāciju. |
Skat. arī: | Skat. arī: | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 17. marts, plkst. 06.45
Pirmās Republikas Konstitūcija (la Constitution de la France) - 1793. gada 24. jūnijā t.s. jakobīņu Konventa pieņemta Francijas Pirmās Republikas konstitūcija, kuras pamatā bija Ruso mācība par tautas suverenitāti, demokrātisku pārvaldi un pilsoņu vienlīdzību. Augstāko varu īstenoja Francijas Nacionālā sapulce, augstāko izpildvaru - Francijas Izpildu padome, bet tiesu varu - uz 1 gadu ievēlēti tiesneši. Pēc Termidora apvērsuma 1794. gada jūlijā, konstitūcija tika pārstrādāta un jaunā redakcijā apstiprināta 1795. gada 22. augustā.
- 1795. gada redakcija vairs nebija tik radikāla, kā sākotnējais variants. Likumdevēja varu īstenoja divpakāpju vēlēšanās ievēlēts Likumdošanas korpuss, kas sastāvēja no augšpalātas (Vecāko padome) un apakšpalātas (Piecu simtu padome). Augstākā izpildinstitūcija bija Direktorija, kas sastāvēja no Vecāko padomes aizklāti ievēlētiem 5 direktoriem. Šī redakcija bija spēkā līdz 1799. gada 13.decembrim, kad tika apstiprināta plebiscītā pēc valsts apvērsuma (kurā padzīts Likumdošanas korpiss un likvidēta Direktorija) Napoleona Bonapartes vadībā izstrādātā jaunā redakcija.
- 1799. gada redakcija vairs neietvēra Cilvēka un pilsoņu tiesību deklarāciju.
Skat. arī:
- Francijas konstitūcija
- Oktroētā harta
- Francijas Harta
- Otrās Republikas Konstitūcija
- Trešās Republikas Konstitūcija
- Ceturtās Republikas Konstitūcija
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 191.-192 lpp.
