Kroņa muiža: Atšķirības starp versijām
mNav labojuma kopsavilkuma |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/007.htm Klišāns V. Bruņniecības, muižniecības un muižu izcelšanās Livonijā.] | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/007.htm Klišāns V. Bruņniecības, muižniecības un muižu izcelšanās Livonijā.] | ||
---- | |||
* [http://www.snor.ru/?m=articles&an=sc_186 Курляндский губернский статистический комитет - Митава (1890)] | |||
[[Kategorija:Īpašums]] | [[Kategorija:Īpašums]] | ||
[[Kategorija:Saimniekošanas veidi]] | [[Kategorija:Saimniekošanas veidi]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 9. oktobris, plkst. 06.51
Kroņa muiža (vc. Kronsgut, kr. казенное имение) - monarha domēnē ietilpstoša muiža Eiropā viduslaikos.
Latvijas teritorijā kroņa muižas izveidojās XVI-XVII gs. no bijušā Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Livonijas bīskapu muižām, tām nonākot Žečpospoļitas un Zviedrijas karaļu tiešā valdījumā (sk. muižu redukcija), bet teritoriju pievienojot Krievijas impērijai - tās imperatoru tiešā valdījumā. Līdz 1841. gadam te kroņa muižas vai nu iznomāja, vai tā pārvaldīja kamerālvaldes, bet pēc tam - domēņu valdes. Lielāko daļu kroņa muižu likvidēja ar 1886. gada likumu, kas brīvlaistajiem zemniekiem noteica izpirkt tiem iedalīto zemi. 1914. gadā Vidzemē bija 21, Latgalē - 13, bet Kurzemē - 191 kroņa muiža, kuras Latvijas Agrārreformas laikā ieskaitīja valsts zemes fondā.
Skat. arī: latifundija, mācītājmuiža, pusmuiža, dzimtmuiža, lēņa muiža, mācītājmuiža, patrimoniālā muiža
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221. lpp.
